Pēc Zelenska teiktā, kopā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvjiem tiek strādāts, lai no "Azovstaļ" izvestu arī pārējos civiliedzīvotājus.

Pēc Ukrainas ziņu aģentūras "Ukrinform" datiem, rūpnīcas teritorijā atrodas ap 1000 civiliedzīvotāju un Ukrainas militārpersonu, tostarp ap 600 ievainoto.

Tiem aptuveni 100 tūkstošiem cilvēku, kas Mariupoles apokaliptiskajos apstākļos cenšas izdzīvot, jauns cerību stars parādījās vakar, kad no "Azovstaļ" rūpnīcas teritorijas tomēr bija izdevies evakuēt pirmos 20 civiliedzīvotājus, starp tiem sievietes un bērnus. To apstiprinājis Ukrainas pulka "Azov" komandiera vietnieks.

"Attiecībā uz ievainotajiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, mums nav skaidrs, kāpēc viņi netiek evakuēti un viņu evakuācija uz Ukrainas kontrolēto teritoriju netiek apspriesta. Es uzsveru, ka mēs lūdzam garantēt evakuāciju ne tikai civiliedzīvotājiem, bet arī mūsu ievainotajiem karavīriem, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība," viņš teica.

Savukārt civiliedzīvotāju evakuācija no citiem Mariupoles rajoniem, kas atrodas ārpus rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijas, atlikta uz pirmdienu, paziņojusi Mariupoles dome.

Svētdienas rītā pilsētas dome aicināja cilvēkus pulcēties pulksten 16 pie tirdzniecības centra "Port City", solot iespēju evakuēties no Mariupoles uz Zaporižju.

Taču drošības apsvērumu dēļ šis plāns atlikts uz pirmdienu.

Dome paziņoja, ka evakuācijas sākums paredzēts pulksten 8 pie "Port City".

ASV delegācija Kijivā

Lai paustu atbalstu Ukrainai, vakar Kijivā atkal ieradusies ASV delegācija.

Šoreiz parlamentārieši  ir ASV pārstāvju palātas spīkeres vadībā.

Iepriekš ASV prezidents Džo Baidens lūdza ASV Kongresam iespējami ātri pieņemt likumu, kas ļautu piešķirt 33 miljardus dolāru Ukrainas militārajam, ekonomikas un humānās palīdzības atbalstam. Informācija par vizītes faktu tika atklāta tikai šodien.

ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi norādīja: "Mēs uzskatām, ka mēs viesojamies pie jums, lai pateiktu paldies par jūsu cīņu par brīvību — ka mēs esam uz brīvības robežas un ka jūsu cīņa ir cīņa par visiem. Un tāpēc mūsu apņemšanās ir būt ar jums, līdz cīņa ir beigusies."

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda: "Es esmu jums pateicīgs, pirmkārt, par šo signālu — signālu par stingru atbalstu Ukrainai: spēcīgo atbalstu no ASV, no ASV tautas, atbalstu no Kongresa divām palātām un divām partijām. Šo signālu ļoti augstu vērtēju gan es kā Ukrainas prezidents, gan Ukrainas tauta. Tas parāda, ka ASV ir Ukrainas spēcīgā atbalsta līdere laikā, kad ir karš pret Krievijas Federācijas agresiju. Es vēlos pateikties jums par palīdzību Ukrainai un par Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes aizstāvēšanu."

Vērtējot karadarbības norisi, Lielbritānijas aizsardzības ministrija vērš uzmanību uz to, ka Krievija, sagrābusi Hersonu, cenšas izveidot prokrieviskas pārvaldes struktūras un leģitimizēt savu varu pilsētā un ka Hersonas transporta mezglu pārņemšana okupantiem turpmāk ļautu atbalstīt iespējamos tālākos uzbrukumus Ukrainas ziemeļos un rietumos, kā arī vairāk nodrošināties pret ukraiņu pieeju Krievijas jau agrāk anektētajai Krimai.

Savukārt Vašingtonas kara pētniecības institūts secinājis – pēdējās dienās ukraiņi ir atkarojuši piepilsētu loku ziemeļos un austrumos pie Harkivas, un

"kļūst arvien mazāk ticams, ka Krievijas spēki spēs panākt lielu virzību Ukrainas austrumos, bet ukraiņu spēki tuvākajās dienās var spēt īstenot vēl plašākus pretuzbrukumus".

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.