Baltkrievijā plaši protesti pret Lukašenko
Baltkrievijā pēdējā ceturtdaļgadsimtā, kaut arī ar atsevišķiem satricinājumiem, kopumā valdījis salīdzinošs miers un konsekvence. Valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko, atrodoties starp Eiropu un Krieviju, vienmēr centies sadarboties ar abām pusēm, lielāku sirsnību gan kopumā izrādot pret Maskavu. Vienlaikus Lukašenko gādājis par to, lai pašā Baltkrievijā neizveidotos nekādas pārmaiņu vēsmas un kopumā viss paliktu stabili. Taču šogad situācija mainījās.
Gada sākumā Baltkrievija paspēra dažus soļus Eiropas virzienā. Lukašenko solīja kopā ar Latviju sarīkot vienu no labākajiem pasaules hokeja čempionātiem.
Tāpat Minska ar Briseli parakstīja vienošanos par vīzu režīma veicināšanu. Bet, lai kā Lukašenko gribētu sirsnīgas attiecības un draudzību attīstīt ar abām pusēm, ne viss ir iespējams. Kamēr ar Briseli autoritārajam vadītājam veidojās tuvāka draudzība, tikmēr attiecībās ar Maskavu sākās neliela krīze.
Krievija gada sākumā pārtrauca naftas piegādes Baltkrievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem. Februārī Lukašenko pēc tikšanās ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu norādīja, ka Krievija Baltkrieviju vēloties aprīt.
Bet šo jau šķietami ierasto attiecību risināšanu ar Krieviju un Eiropu pārtrauca vispasaules pandēmija. Baltkrievijā pirmais gadījums tika reģistrēts februāra nogalē, kad valstī ieceļoja kāds inficējies Irānas pilsonis. Kamēr citviet pasaulē un pat brālīgajā Krievijā tika ieviesti stingri ierobežojumi, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, tikmēr Baltkrievijas autoritārais vadītājs paziņoja, ka vīrusu iespējams uzveikt ar tradicionālākām metodēm.
"Es neesmu dzērājs, bet pēdējā laikā liekas, ka ar spirtu vajag ne tikai rokas mazgāt, bet, lai atvairītu vīrusu, dienā arī izdzert 40–50 gramus. Vajag iet pirtī. Sausā. Vislabāk, ja divas, trīs reizes nedēļā. Ķīnieši apgalvo, ka vīruss virs 60 grādiem neizdzīvo. Patīkami skatīties pa televizoru, cilvēki strādā uz traktoriem, neviens par vīrusiem nerunā. Traktors izārstēs visus! Lauki ārstē visu!" toreiz klāstīja Lukašenko.
Tomēr sabiedrībā uztraukums pieauga un žurnālisti, aktīvisti un mediķi lūdza ieviest kādus ierobežojumus. Tika izveidotas īpašas grupas, piemēram, "Telegram" kanālos, un iedzīvotāji paši organizēja palīdzības un atbalsta sniegšanu, tai skaitā piegādājot mediķiem nepieciešamo aprīkojumu.
"Tie, kuri strādā Veselības ministrijā un slimnīcās, viņi apzinās vīrusa izraisītos riskus. Viņi iesaka palikt mājās, iesaka neko neaiztikt, valkāt maskas, bet prezidents Lukašenko, kā jau diktators, uztver šo situāciju kā sāncensību ar Rietumiem. Viņš vēlas parādīt, ka ir spēcīgs vadītājs un ka varēs apstādināt vīrusu, tāpat kā viņš spējis apklusināt opozīciju," sprieda baltkrievu žurnālists Franaks Vjačorka.
Šī iedzīvotāju pašorganizēšanās izrādījās ārkārtīgi būtiska tieši šogad pirms Baltkrievijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Sabiedrības neapmierinātība ar Lukašenko vadību pieauga. Jūnijā sākās parakstīšanās par alternatīviem prezidenta amata kandidātiem un ielās noritēja pirmie lielie protesti pret ilggadējo valsts vadītāju, kuru iedzīvotāji iesauca par tarakānu, kurš esot jānospiež. Tā sākās tā dēvētā čību revolūcija.
"Visas trakās un interesantās idejas, kuras var redzēt cilvēku plakātos protestos, tiek izgudrotas čatos "Youtube" tiešraidēs. Viena no idejām bija saukt Lukašenko par tarakānu, atsaucoties uz Čukovska pasaku par tarakānu, no kura visi baidās, un beigās putni to nogalina. Tagad "tarakāns" kļuvis par politisku iesauku Lukašenko. Un čības ir kā superierocis, kas kļuvis par simbolu, jo ar tām var iznīcināt tarakānus," stāstīja Franaks Vjačorka.
Protestiem sekoja aizturēšanas. Vairāki redzamākie opozicionāri nonāca cietumā, simtiem demonstrantu tika aizturēti. Opozīcijai apvienojoties, kā galvenā prezidenta amata kandidāte tika izraudzīta slavenā blogera Sergeja Tihanovska sieva Svetlana, kura, kā apgalvo opozīcija, vēlēšanās arī uzvarēja. Oficiālie rezultāti gan bija par labu Lukašenko. Un tā Baltkrievijā sākās ilgstošie nemieri.
Varas struktūras vardarbīgi apspieda un turpina apspiest iedzīvotājus, bet protestētāji vēl šodien turpina iziet ielās. "Pasaules panorāmai" Tihanovskas padomnieks skaidro, ka protesti nerims arī nākamgad.
Eiropas Savienība un vairākums rietumu valstu nosodījušas Minsku un pat izvērsušas sankcijas pret režīmu un tā pārstāvjiem. Tam par spīti, valsts vadītājs turpina ignorēt iedzīvotāju vēlmi pēc pārmaiņām.
"Nākamajā, 2021. gadā, mēs turpināsim iesākto. Turpināsim miermīlīgus protestus, izdarīsim spiedienu uz Lukašenko un viņa režīmu. Mēs turpināsim pieprasīt dialogu, sarunas, kā arī brīvas un godīgas vēlēšanas. Protams, primāri jāatbrīvo visi politieslodzītie un jāizbeidz vardarbība. Baltkrievi ir ļoti pateicīgi visai pasaulei par izrādīto solidaritāti. Nākamgad mums šis atbalsts un solidaritāte būs nepieciešama vēl vairāk," skaidroja Tihanovskas padomnieks Franaks Vjačorka.
Krievijā Putins nostiprina savu varu, bet neiztiek bez protestiem
Tikmēr arī Krievijā šis gads saistās ar pastāvošās varas nostiprināšanos, tam sekojot arī protestiem, lai gan ne tik plašiem kā Baltkrievijā. Gada sākumā savu amatu nācās pamest ilggadējam premjeram Dmitrijam Medvedevam, kas sekoja pēc Putina paziņojuma par plānotajām izmaiņām konstitūcijā. Kaut arī izmaiņas, par kurām vēlāk balsoja referendumā, paredzēja risinājumus dažādām sociālām un ekonomiskām problēmām, būtiskākais, ka tās ļauj Putinam palikt amatā vēl uz diviem termiņiem un vadīt Krieviju vēl līdz 2036. gadam.
Izmaiņas konstitūcijā sakrita arī ar pandēmiju. Krievija, atšķirībā no Baltkrievijas, reaģēja strauji.
Janvāra nogalē tika slēgta robeža ar Ķīnu, jau pēc mēneša Ķīnas pilsoņiem bija liegts ieceļot Krievijā vispār un daudzviet valstī tika ieviesti stingri pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi. Vienlaikus Krievijas slimnīcās mediķiem trūka aizsargmasku, tērpu, kā arī zāļu un nepieciešamā personāla. Tāpat vairākos gadījumos apstiprinājās, ka netiek ziņots patiesais ar Covid-19 saslimušo un upuru skaits. Piemēram, Dagestānā, kuru pirmais uzliesmojums skāra īpaši smagi.
"Medicīnas sistēma Dagestānā ir ļoti sliktā stāvoklī, korumpēta, nepietiek naudas. Kopumā Krievijā medicīnas nozarei nav pietiekama finansējuma. Bet Dagestānā pēcpadomju desmitgadēs daudzi ārsti nonākuši sistēmā bez konkursiem. Ne vienmēr viņi ir profesionāli," skaidroja sociologs Deniss Sokolovs.
Arī Krievija šogad neiztika pret protestiem. Vasarā ielās sāka iziet cilvēki, kuri nosodīja konstitūcijā pieņemtās izmaiņas. Arī reģionos iedzīvotāji kļuva aktīvāki.
Viens no redzamākajiem un ilgstošākajiem protestiem noritēja Tālo Austrumu pilsētā Habarovskā, kur iedzīvotāji protestēja pret eksgubernatora Sergeja Furgala aizturēšanu. Furgals, vienkārši sakot, tika noņemts no trases, jo nepārstāvēja valsts vadošo partiju "Vienotā Krievija".
Gatavojoties reģionālajām vēlēšanām, Tālajos Austrumos bieži viesojās arī Krievijas galvenais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš aicināja iedzīvotājus balsot gudri. Proti, nodot balsi par kandidātiem, kuri nav saistīti ar "Vienoto Krieviju". Bet augusta beigās Navaļniju mēģināja noindēt, un šis gadījums spriedzi Krievijā palielināja vēl vairāk. Pēc tam, kad Navaļnijs tika nogādāts Eiropā un vairākās neatkarīgās laboratorijās apstiprinājās, ka opozicionāru mēģinājuši noindēt ar nervus paralizējošo vielu "Novičok", Brisele pret Maskavu izvērsa jaunas sankcijas. Kremlis atbildi nepalika parādā, arī atbildot ar sankcijām. Putins gan noliedz, ka viņa dienesti būtu atbildīgi par slepkavības mēģinājumu.
"Es, tāpat kā visi citi, biju pilnīgā šokā. Tas vispār nav prātam aptverami, ka valsts drošības struktūras var izmantot ķīmisko ieroci, lai vērstos pret politisko oponentu," sacīja Navaļnija štāba vadītājs Maskavā Oļegs Stepanovs.
Stepanovs apgalvo, ka, neskatoties uz briesmām un pret opozicionāru izvērstajām kriminālapsūdzībām, Navaļnijs Krievijā atgriezīsies un turpinās iesākto – informēs sabiedrību par notiekošo valstī, cīnīsies pret "Vienotās Krievijas" ietekmi, kā arī turpinās izmeklēt varas struktūrās esošo amatpersonu darbības.
"Bez šaubām Krievija ir izmainījusies pa šo gadu. Bet ne kādā jaunā virzienā. Tā turpināja virzīties jau ieņemtajā kursā. Jau aptuveni sešus gadus iedzīvotāju ienākumi mazinās, līdz ar to arvien vairāk cilvēku cīnās par politisko brīvību, par neatkarīgu politiku. Redzam, ka iedzīvotāji arvien mazāk mīl Vladimiru Putinu un arvien mazāk tic valstij. Viņi arvien aktīvāk piedalās protestos un balso pret," sacīja Oļegs Stepanovs.
Stepanovs norādīja – Krievjas politiskā sistēma ir tik aizvērta, ka neveidos dialogu ar tiem, kuri domā citādi un ka, lai cīnītos pret protestētājiem, turpinās pieņemt arvien represīvākus mērus.
Gads Krievijā noslēdzās ar iedzīvotāju masveida vakcinēšanu ar pretrunīgi vērtēto valsts ražoto "Sptuņik" vakcīnu.
Ukrainā turpinās vardarbība austrumos
Savukārt Ukraina jau gada sākumā tika ierauta starptautiskā konfliktā, kad Irānas spēki kļūdas pēc notrieca Ukrainas lidmašīnu ar 176 pasažieriem, no kuriem vairākums bija Ukrainas pilsoņi.
Janvāra beigās sašķobījās Volodimira Zelenska valdība, kad Ukrainas premjerministrs Oleksijs Hončaruks iesniedza atlūgumu saistībā ar noplūdušām sarunām, kur Hončaruks bija apspriedis Zelenska prezidentūru. Viņu vēlāk nomainīja līdzšinējais vicepremjers Deniss Šmigals.
Tikmēr Ukrainas austrumos ik pa laikam uzliesmoja vardarbība. Ar plašiem atceres pasākumiem Ukrainā atzīmēja Pašcieņas revolūcijas sesto gadadienu, bet arvien augošais kritušo skaits atgādināja, ka joprojām nav atrasts risinājums miera procesam.
Korupcijas un konfliktu nomākto valsti šogad plosīja arī Covid-19, un mediķi strādāja skarbos apstākļos. Trūka zāļu, aprīkojuma un personāla.
