Spītējot liegumam pulcēties, vairāki simti cilvēku sanāca kopā Maskavas centrā, lai protestētu pret izmaiņām valsts konstitūcijā. Parakstu vākšana par referenduma rezultātu anulēšanu Puškina laukumā trešdien, 15.jūlijā, sākās ap septiņiem vakarā. Pēc aptuveni divām stundām cilvēki sāka pārvietoties un bloķēt satiksmi. Ap to laiku policija sāka masveida aizturēšanu. Kopumā aizturēti vairāk nekā 140 cilvēki.
“Valdība nevēlas nekādas ielu demonstrācijas apstiprināt. Man liekas, ka viņi vēlas izskaust no politikas demonstrāciju žanru kā tādu. Bet viņiem neizdosies, jo cilvēki turpina iziet ielās. Domāju, ka tas turpināsies,” sacīja Maskavas pilsētas domes deputāte Jūlija Gaļamina.
Vakara gaitā aizturēja arī Jūliju Gaļaminu, kas bija rīkojusi kampaņu pret konstitūcijas grozījumiem, un viņas meitu.
Pirms sanākušo izkliedēšanas tika savākti aptuveni pieci tūkstoši parakstu par referenduma rezultātu atcelšanu. Protesta akcijas dalībnieki uzskata, ka balsošanas rezultāti par jaunajiem grozījumiem tika viltoti, norādot, ka vairāk nekā 70% iedzīvotāju atbalsts tiem ir apšaubāms.
Lai gan ātri vien uz parakstīšanos izveidojās rinda vairāku kvartālu garumā, “OMON” vienība to izklīdināja un organizatorus, kā arī skaļākos aktīvistus, aizturēja.
“Lieta tāda, ka, saskaņā ar konstitūciju un likumu par referendumu, referenduma rezultāti tiek akceptēti, ja par grozījumiem nobalsojuši vismaz 50% pilsoņu. Putins un viņa banda saprata, ka tas nekad nenotiks. Kā teica padomju disidents Vladimirs Voinovičs, Putins paļaujas uz sabiedrības stulbāko daļu. Tie cilvēki eksistē. Bet ir arī pietiekami daudz gudru un saprātīgu cilvēku Krievijā, kuri nekad nepieņemtu šo krāpniecību. Tā ir ņirgāšanās par veselo saprātu,” komentēja kāds protesta akcijas dalībnieks.
Līdzīgā protesta akcijā Sanktpēterburgā sapulcējās līdz vienam tūkstotim cilvēku.
KONTEKSTS:
Apstiprinot grozījumus konstitūcijā, Krievijas parlamenta abas palātas šā gada 11. martā lēma, ka Krievijas prezidents Putins varēs kandidēt uz jaunu pilnvaru termiņu.
Referendumam vajadzēja notikt 22. aprīlī, bet to pārcēla uz 1. jūliju pēc tam, kad Krievijā uzliesmoja koronavīruss. Iepriekšējā balsošana sākās 25. jūnijā, lai samazinātu cilvēku drūzmēšanos iecirkņos.
Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija pēc 99,9% nodoto balsu saskaitīšanas paziņoja, ka grozījumus konstitūcijā atbalstījuši nepilni 78% nobalsojušo.
Eiropas Savienība nosoda Krievijas referenduma rīkošanu Krimā, Luhanskā un Donbasā.
