Pasaules panorāma

Izvērtē Zviedrijas piemēru Covid-19 krīzē

Pasaules panorāma

Īrija pakāpeniski atcels noteiktos ierobežojumus

Karš ar Covid-19 Dagestānā

Karš ar Covid-19 Dagestānā. Kāpēc vīruss īpaši skāris šo Ziemļkaukāza reģionu?

Aizvadīto nedēļu laikā Ziemļkaukāza reģions Krievijā izpelnījies starptautisku uzmanību. Oficiālās iestādes neatklāj patiesos skaitļus un rāda tos visai zemus, bet sabiedrība ir uztraukusies, redzot lielo mirstību.

Dagestāna, kur dzīvo gandrīz trīs miljoni cilvēku, atrodas Ziemeļkaukāzā. Sākot no lielākās pilsētas Mahačkalas, kas atrodas Kaspijas jūras piekrastē, un beidzot ar maziem Kaukāza kalnu ciematiem, reģionu pārsvarā apdzīvo musulmaņi.

Oficiālā statistika un aizdomas

Dagestāna ieguva starptautisku uzmanību pēc tam, kad vietējais blogeris Ruslans Kurbanovs intervēja republikas veselības ministru Džamaludinu Gadžibragimovu. Intervijā ministrs skaidroja, ka tolaik no 13 tūkstošiem Covid-19 skarto miruši 29. Bet uz jautājumu, cik miruši no pneimonijas, kas varētu būt saistīta ar Covid-19, Gadžibragimovs atzina patieso skaitu – 657.

Oficiālā statistika reālo situāciju gan neparāda. Desmit dienas pēc pieminētās intervijas Krievija lielākais tehnoloģiju uzņēmums "Yandex" reģistrējis vien nedaudz vairāk par četriem tūkstošiem inficēšanās gadījumu. Oficiāli Covid-19 upuru esot vien nedaudz pāri simtam.

Vietējie iedzīvotāji šai statistikai netic - tā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" norāda Idris Jusupovs, korespondents no Dagestānas iknedēļas izdevuma "Новое Дело".

“Protams, Dagestānā uz oficiālo statistiku skatās aizdomīgi. Tāpēc, ka mēs redzam, ka mirst ļoti daudz cilvēku.

Valsts saka, ka no koronavīrusa miruši vien kādi 20, 30 cilvēki. Viņi nenosauc citus, kuri miruši no citām slimībām, kas saistītas ar koronavīrusu,” norāda Jusupovs.

Viens no iemesliem, kāpēc pašreizējā krīze sabiedrībā izraisījusi lielu rezonansi, ir sociālie tīkli. Agrāk dažādas problēmas noslēpt bija vieglāk, bet tagad par notiekošo ziņo aktīvisti un paši mediķi. Daudz reportāžu bijis arī no kalnu ciematiem, kuros vairumā ir Covid-19 riska grupa. Tā "Pasaules panorāmai" stāsta sociologs Deniss Sokolovs.

“Ciematos Dagestānā dzīvo vecāka gadagājuma cilvēki. Tas redzams, jo cilvēki sākuši rīkot bēres desmit reižu biežāk, nekā tas ir ierasts,” norāda Sokolovs.

Kritiskā situācija Dagestānā piesaistīja arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzmanību, kurš sazvanījās ar reģiona gubernatoru Vladimiru Vasiļjevu. Putins solīja reģionam palīdzēt, bet Vasiļjevs taisnojās, ka oficiālā statistika ir pareiza. Nespēju noteikt visus ar Covid-19 saistītos nāves gadījumus gubernators skaidroja ar to, ka tikai neliela daļa dagestāņu pieļauj veikt mirušo autopsiju.

Karš ar vīrusu

Covid Putinam nepakļaujas. Viņš var runāt, ko vien vēlas, bet neko nevar padarīt. Tāpat arī Vasiļjevs neko nevar padarīt. Viss tas šovs ar aizsargkostīmiem un nesaprotamiem šķidrumiem, kurus laista uz sienām un ielām, tas domāts televīzijai,” saka sociologs.

Dagestānas Veselības ministrija konstatējusi vairākas kritiskas problēmas, kas sekmējušas straujo Covid-19 uzliesmojumu, piemēram, nepietiekams testu skaits, slimnīcu nodrošinājums ar zālēm un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī personāla trūkums.

Žurnālists Jusupovs vīrusa uzliesmojumu reģionā salīdzina ar karu, kuram neviens negatavojās. Žurnālists medicīnas darbiniekus salīdzina ar zaldātiem, kuri cīnās pirmajās rindās bez ieročiem un iespējām sevi pasargāt.

“Viņu vadība nebija gatava šāda mēroga problēmai. Tas ir viens no iemesliem, kamdēļ ārsti kļuva par upuriem šajā epidēmijā.

Dagestānā pēc dažādiem datiem miruši vairāk nekā 50 medicīnas darbinieki. Tie ir ārsti, medmāsas, feldšeri. Epidēmijas sākumā nepietika individuālo aizsardzības līdzekļu ārstiem. Elementārās lietas, kas nepieciešamas mediķiem, lai varētu ārstēt citus un pats nesaslimtu. Zālēm cēlās cenas pat trīs, četras, piecas reizes,” zina stāstīt Jusupovs.

Krīze izgaismo problēmas sistēmā

Sokolovs uzsver, ka Dagestāna saskaras ar līdzīgām problēmām, kādas ir citviet Krievijas reģionos. Bet papildus Dagestānai raksturīga kāda kultūras īpatnība – vairums darījumu notiek caur pazīšanos, kas krīzes situācijās izgaismo neprofesionalitāti.

“Medicīnas sistēma Dagestānā ir ļoti sliktā stāvoklī, korumpēta, nepietiek naudas. Kopumā Krievijā medicīnas nozarei nav pietiekama finansējuma. Bet Dagestānā pēcpadomju desmitgadēs daudzi ārsti nonākuši sistēmā bez konkursiem. Ne vienmēr viņi ir profesionāli,” norāda sociologs.

Vīrusa straujā izplatība saistīta ar citām kultūras īpatnībām. Cilvēki pieraduši rīkot lielus pasākumus  un regulāri, cieši komunikācijas. Vairumā ģimeņu ir desmit un vairāk cilvēku. Nespēdami tikt galā ar pacientu skaitu, tieši uz šo problēmu ārsti norādīja un lūdza cilvēkiem palikt mājās.

Papildu izaicinājums ir lielais ēnu ekonomikas īpatsvars. Ja cilvēks zaudē darbu, rīt ienākumu vairs var nebūt. Lai uzturētu ģimeni, daudziem arī Covid-19 uzliesmojuma laikā jāturpina strādāt.

“Infekcijas izplatīšanās ātrums atkarīgs no saimniecības ienākumiem. Jo tie ir mazāki, jo ātrāk infekcija izplatās,

jo cilvēki, kuri maz nopelna, tik nopietni neattiecas pret inficēšanās risku. Viņiem citi riski ir svarīgāki. Vajag nopelnīt, pabarot ģimeni,” stāsta sociologs Sokolovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti