Referendumā Krievijā 78% atbalstīja izmaiņas konstitūcijā

Krievijā noslēgusies tautas nobalsošana par izmaiņām valsts konstitūcijā, kas paver iespēju prezidentam Vladimiram Putinam saglabāt amatu līdz 2036. gadam. Provizoriskie balsošanas rezultāti liecina, ka gandrīz 80% nobalsojušo atbalstījuši Kremļa virzītos grozījumus Krievijas pamatlikumā.

ĪSUMĀ:

  • Krievijā vairākas dienas notika referendums par grozījumus Krievijas konstitūcijā.
  • Izmaiņas paredz arī iespēju Putinam saglabāt prezidenta amatu līdz 2036. gadam.
  • Krievijas CVK: Referendumā piedalījās 65% balsstiesīgo; daudzi – iepriekšējā balsošanā.
  • Provizoriskie rezultāti: Grozījumus konstitūcijā atbalstīja apmēram 78% balsotāju.
  • Neatkarīgie novērotāji ziņo par simtiem pārkāpumu.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka pārliecinošs vairākums Krievijas pilsoņu atbalstījuši izmaiņas valsts konstitūcijāUldis Ķezberis

    Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar konstitūcijas grozījumiem iepazīstināja gada sākumā. Tie cita starpā paredz garantētu minimālo atalgojumu un aizliedz viendzimuma laulības.

    Tomēr par nozīmīgākajām uzskatāmas izmaiņas, kas pavērs iespēju pašreizējam valsts vadītājam vēlreiz kandidēt uz prezidenta amatu 2024. gadā, kad noslēgsies viņa pašreizējais sešu gadu pilnvaru termiņš. Ja 20 gadus valdījušais Putins izlems kandidēt nākamajās prezidenta vēlēšanās, tad viņš Kremlī varētu palikt pat līdz 2036. gadam.

    Krievijas parlaments martā atbalstīja vairāk nekā 200 piedāvātos grozījumus konstitūcijā. Valsts pamatlikuma jaunā versija jau kādu laiku ir nopērkama grāmatnīcās. Tomēr Putins uzstāja, ka par konstitūcijas grozījumiem ir jāsarīko tautas nobalsošana.

    Balsojumam vajadzēja notikt 22. aprīlī, bet to pārcēla uz 1. jūliju pēc tam, kad Krievijā uzliesmoja koronavīrusa izraisītā Covid-19. Iepriekšējā balsošana sākās 25. jūnijā, lai samazinātu cilvēku drūzmēšanos iecirkņos.

    Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija pēc 99,9% nodoto balsu saskaitīšanas paziņoja, ka grozījumus konstitūcijā atbalstījuši nepilni 78% nobalsojušo, vēsta interneta vietne “Meduza.io”. Balsojumā piedalījušies gandrīz 65% balsstiesīgo Krievijas pilsoņu.

    Centrālās vēlēšanu komitejas vadītāja Ella Pamfilova uzslavēja Krievijas pilsoņus par augsto līdzdalību, kas apliecinot viņu rūpes par valsts nākotni. “Vēlos pateikties visiem Krievijas pilsoņiem, kuri uzskatīja par svarīgu izpildīt šo pilsonisko misiju. Viņi iepazinās ar konstitūcijas grozījumiem, izvērtēja tos un tad ieradās balsošanas iecirkņos vai kā citādi pauda savu gribu. Brīvi pauda savu gribu, tā kā viņi uzskata par pareizu. Tas nozīmē, ka pilsoņiem nav vienalga, kas notiks ar valsti,” Pamfilova sacīja preses konferencē.

    Vēlēšanu komisijas vadītāja apgalvo, ka nobalsošanas laikā konstatēti tikai četri nopietni pārkāpumi, kas neietekmējot iznākumu.

    Tikmēr opozīcijas pārstāvji un ārzemju žurnālisti norāda, ka varas iestādes darīja visu iespējamo, lai nodrošinātu augstu vēlētāju aktivitāti, tai skaitā organizēja balsošanu darba vietās un iecirkņos brīvā dabā. Aģitācija referenduma laikā bija aizliegta, bet daudzos Maskavas rajonos tika brīvi izplatītas skrejlapas ar aicinājumiem balsot par grozījumiem.

    Neatkarīgās vēlēšanu uzraudzības grupas “Golos” pārstāvji jau līdz 1. jūlijam saņēma gandrīz 700 sūdzības par dažādiem pārkāpumiem.

    Netipiski liels bijis iedzīvotāju skaits, kuri balsoja savās mājās, vēlēšanu iecirkņu darbinieki slēpa dokumentus un nenodrošināja biļetenu drošību. Organizācija apgalvo, ka atsevišķi cilvēki varēja nobalsot vairākas reizes, bet valsts iestāžu darbinieki esot saņēmuši priekšniecības rīkojumu doties balsot.

    Opozīcijas pārstāvju domas par to, kā rīkoties dalījās. Daži, piemēram, Aleksejs Navaļnijs aicināja iedzīvotājus boikotēt balsojumu un nepiedalīties vispār. Citi opozicionāri aicināja iedzīvotājus piedalīties, lai nobalsotu pret grozījumiem. Pirms balsojuma beigām Maskavā un Sanktpēterburgā pulcējās vairāki simti cilvēku, lai protestētu pret grozījumiem.

    Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) sarunā ar Latvijas Radio neslēpa, ka Krievijā notikušā tautas balsojuma iznākums viņam nav pārsteigums. “Tas parāda vispārējās tendences valstī. Protams, ka šī tautas aptauja, skatoties no ārpuses, nekādi neliek mums domāt par demokrātijas palielināšanos Krievijā. Bija skaidrs, ka pēc vecā principa, kas valdīja Padomju Savienībā un Krievijā, balsis saņem nevis tas, kurš lūdz balsot, bet tas, kurš skaita,” sacīja Pabriks.

    Krievijas prezidenta Putina popularitāte koronavīrusa pandēmijas laikā ir samazinājusies. Jūnijā viņu atbalstīja 60% pilsoņu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti