Tiek ziņots par trim ievainotām sievietēm, kuras nogādātas slimnīcā. Viena no viņām ir nogalinātā zīdaiņa māte.

Postījumi nodarīti vēl septiņām blakus esošām privātmājām un vairākiem transportlīdzekļiem. Uzbrukums izdarīts ar divām S-300 raķetēm. Ugunsdzēsēji visu nakti cīnījās ar liesmām un visu dienu notika sagruvušās viesnīcas pārmeklēšana.

Pēdējās nedēļās Harkiva un Harkivas apgabals ir apšaudīts regulāri. ASV izdevums "Forbes" pirms dažām dienām rakstīja, ka Krievija ir apņēmusies līdz martam atkarot Harkivas apgabala teritorijas, no kurām tās karaspēku patrieca 2022. gada rudenī. Saskaņā ar "Forbes" rīcībā esošo informāciju Krievija Kupjanskas pilsētas virzienā ir savilkusi aptuveni 40 tūkstošus karavīru, 500 tanku un vairāk nekā 600 kājnieku kaujas mašīnu.

Kremlis plānojot tuvākā mēneša laikā pilnībā okupēt Doneckas un Luhanskas apgabalus un Harkivas apgabala daļu līdz Oskolas upei, lai Krievijas sabiedrībai pirms marta vidū gaidāmajām prezidenta vēlēšanām varētu dižoties ar panākumiem frontē.

Savukārt Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Olehs Sinegubovs paziņoja, ka Krievijas karaspēks jau vairākus mēnešus cenšas veikt izrāvienus frontē, taču līdz šim iebrucējiem nav sekmējies pārraut aizsardzības pozīcijas.

Sinegubovs arī uzsvēra, ka Ukrainas armija ir gatava jebkādiem turpmākajiem scenārijiem kaujas laukā, tāpēc ienaidnieki diez vai spēšot sagādāt kādus pārsteigumus.

Diemžēl Ukrainas aizstāvji pēdējās nedēļās saskaras ar munīcijas trūkumu, tāpēc Kijiva aktīvi strādā pie tā, lai pārliecinātu sabiedrotos piegādāt papildu bruņojumu. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs ir vērsies pie Kanādas ar aicinājumu nodot Ukrainai vairākus desmitus tūkstošus "zeme–gaiss" tipa raķetes CRV7, kuras ir paredzēts iznīcināt.

Budanovs intervijā Kanādas medijam "Global News" sacīja, ka raķetes CRV7 varētu izmantot gan Ukrainas militārie helikopteri, gan sauszemes palaišanas iekārtas, lai uzbruktu Krievijas tankiem un artilērijai. Viņš uzsvēra, ka tas palīdzētu Ukrainai pretoties Krievijas iebrucējiem un vienlaikus ietaupītu Kanādas nodokļu maksātāju naudu, kas tiktu izlietota raķešu iznīcināšanai.

Kanādas mediji vēsta, ka runa ir par vairāk nekā 83 tūkstošiem raķešu, kas ir ražotas pagājušā gadsimta 80. gados, bet Kanādas bruņotie spēki tās vairs neizmanto jau aptuveni 20 gadu.

Kanādas valdības amatpersonas sacīja, ka ir saņemts Ukrainas lūgums ziedot raķetes CRV7, taču bažas radot tas, ka vecākās raķetes varētu būt bīstami transportēt un ekspluatēt.

Budanovs norādīja, ka Ukrainas armija ir pieradusi strādāt ar vecu munīciju. Ukraiņi lēšot, ka aptuveni 8000 no Kanādas norakstītajām raķetēm ir perfektā stāvoklī, un dažas no tām joprojām ir aprīkotas ar kaujas galviņām. Nederīgās raķetes varot izjaukt detaļās, lai tās izmantotu bezpilota lidaparātu ražošanā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Eiropas Savienība 2024. gada februāra sākumā apstiprinājusi ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, bet ASV valsts iekšējo politisko nesaskaņu dēļ vēl aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.