Pasaules panorāma

Kalnu Karabahā briest bēgļu krīze

Pasaules panorāma

Zīmju valodā. Pasaules panorāma

Covid-19 mācība – būt gataviem nākamajai pandēmijai

Saslimstība ar Covid-19 aug: pasaules līderi vienojas nepieļaut līdzšinējās kļūdas tā apkarošanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Kopš vasaras beigām koronavīrusa Covid-19 līkne Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) atkal kāpj. Pieaug saslimstība ar jauno vīrusa paveidu EG.5 jeb "Eris". Pasaules valstu līderi, mācoties no Covid-19 pandēmijas sekām, apņēmušies neatkārtot kļūdas infekciju apkarošanā, bet laboratorijas gatavojas nākamajam pandēmijas vīrusam, kas kaut kad var atkal satricināt pasauli. 

ASV valdība no jauna iedarbinājusi atbalsta programmu, lai iedzīvotāji varētu saņemt bezmaksas Covid-19 paštestus. Amerikāņiem pieejami vairāk nekā 700 miljoni testu, kuriem var pieteikties internetā. Tiek atbalstītas arī vietējās testu ražotāju kompānijas, lai mazinātu atkarību no ārvalstu piegādēm. 

Nupat ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē Ņujorkā pasaules līderi apstiprināja politisku deklarāciju par pandēmiju novēršanu, gatavību tām un reaģēšanu.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) šo apņemšanos nosaukusi par vēsturisku, jo pasaule pārāk ilgi dzīvojusi panikas un nolaidības ciklā. Deklarācija ir spēcīgs signāls, ka valstis apņēmušās mācīties no Covid-19 un stiprināt sabiedrību un ekonomiku pret pandēmijām.

"Mums var rasties kārdinājums domāt, ka Covid-19 pandēmija jau ir vēsture. Taču vēsture mums māca, ka Covid-19 nebūs pēdējā pandēmija. Mēs visi saskaramies ar jautājumu – vai būsim gatavi, kad pienāks nākamā?

Kā vadītājiem mums ir kolektīvs pienākums pārliecināties, ka esam gatavi," sacīja PVO ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss.

ANO ģenerālsekretāra vietniece Amina Mohameda norādīja, ka pasaules reakcija uz Covid-19 ir stāsts par cilvēka atjautību un neveiksmi.

No vienas puses – zibens ātrumā radīja testus un rekordātri izstrādāja vakcīnas. No otras puses – nepietiekamā sagatavotība vissmagāk skāra neaizsargātās personas. Bagātās valstis uzkrāja vakcīnas, bet nabadzīgāko valstu iedzīvotāji palika bez tām.

"Mēs nedrīkstam atkārtot pagātnes kļūdas, kad pienāks nākamā pandēmija. Un, kā mēs zinām, tas notiks – parādīsies citi draudi  veselībai. Tas nozīmē – strādāt kopā," aicināja Mohameda.

Politiķi runā, bet zinātnieki dara.

Lielbritānijā, Portondaunā militārā bāzē, kas plašāk zināma ar ķīmisko ieroču izpēti, zinātnieki cīnās ar jaunu, neidentificētu ienaidnieku.

"Mums daudzējādā ziņā ir grūtākais darbs pasaulē – veselības aizsardzība pret infekcijas slimībām un vides apdraudējumiem. Grūts, jo mēs zinām, ka pieaug jaunu infekciju, tostarp potenciālu pandēmiju, risks. Mēs saglabājam pastāvīgu modrību. Tas, ko mēs darām laboratorijās, ir pētījumi, lai izprastu šos draudus. Un, kad tie atnāk, – lai mēs spētu tos ātri un efektīvi kontrolēt, pirms tie rada milzīgu ietekmi uz mūsu dzīvi, kā tas bija ar Covid-19," stāstīja Lielbritānijas Veselības drošības aģentūras vadošā pētniece Izabella Olivera.

Portondaunas laboratorijās pēta pasaulē bīstamākos patogēnus – tādas nāvējošās slimības kā Ebolas vīrusu un Sibīrijas mēri. Šeit eksperti spēja pierādīt, ka Krievijas bijušais spiegs Sergejs Skripaļs 2018. gadā Solsberijā tika saindēts ar nervus paralizējošo vielu "Novičok". 

Tagad britu zinātnieki gatavojas slimībai X jeb nākamajam pandēmijas vīrusam, lai, izmantojot Covid-19 pieredzi, glābtu dzīvības un mazinātu nepieciešamību pēc sabiedrības un tautsaimniecības pilnīgas izolācijas.

"Covid-19, protams, nav vienreizējs. Tas ir patogēns, kas ir radies. Taču pieaug riski. Mums ir klimata pārmaiņas. Mums ir odi. Mums ir ērces. Mums ir dažādas dzīvošanas vietas. Ir urbanizācija, dzīvnieki un cilvēki mīt aizvien tuvāk. Šī laboratorija izveidota, lai mēģinātu paātrināt patogēnu identificēšanu, kuri var radīt riskus, un tos apturētu, pirms tie nodara postu," skaidroja Olivera.

Portondaunā zinātnieki arī meklē vakcīnas pret jau zināmām infekcijām. Piemēram, Krimas Kongo hemorāģisko drudzi, ko izplata ērces un kas nogalina katru trešo inficēto. Tas pašlaik sastopams Āfrikā, Balkānos, Tuvajos Austrumos un Āzijā. Taču līdz ar klimata pārmaiņām tas varētu izplatīties tālāk, arī uz ziemeļiem.

KONTEKSTS:

Koronavīruss "Covid-19" sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Lai nepieļautu vīrusa izplatību, Ķīna paziņoja par valsts mēroga ierobežojumiem. Pasaules Veselības organizācija saistībā ar Ķīnas koronavīrusu izsludināja augstāko starptautisko ārkārtas stāvokli veselības aizsardzības jomā.  

Laika gaitā vīruss izplatījās visā pasaulē, un, lai to ierobežotu, tika ieviesti stingri drošības pasākumi, tostarp masku valkāšana, obligāta vīrusa testu veikšana, kā arī pašizolēšanās saslimšanas gadījumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti