Režisors norāda, ka iestudējums pirms pāris nedēļām piedzīvojis skandalozu pirmizrādi Maskavā, tāpat luga iestudēta arī Vācijā. Hermanis saista iestudējumu ar politisko situāciju un priekšvēlēšanu situāciju.
„Tautas ienaidnieks” piedzīvos pirmizrādi Jaunā Rīgas teātra (JRT) Mazajā zālē 14.maijā. Izrādes veidotāji iestudējumam devuši apzīmējumu „politiskais teātris”. Izrādes galvenā doma – demokrātiskais pārvaldes modelis mūsdienās ir kļuvis neefektīvs. Vai demokrātiskais vairākums mūsdienu pasaulē spēj pieņemt lēmumus sabiedrības interesēs?
Izrādē lomas atveido Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Ģirts Krūmiņš, Ivars Krasts, Kristīne Krūze, Gatis Gāga un Varis Piņķis.
Lai gan Henriks Ibsens (1828–1906) ir viens no visbiežāk iestudētajiem dramaturgiem pasaulē, līdz šim JRT skatītāji ar viņa dramaturģiju sastapušies vien 2003.gadā tapušajā Māras Ķimeles iestudējumā „Nora” pēc lugas „Leļļu nams” motīviem.
„Tautas ienaidnieka” tapšanas laikā Ibsens jau bija pazīstams kā meistardarbu „Brands”, „Pērs Gints” un „Leļļu nams” autors. Šodien, pēc 130 gadiem, Ibsena paustās idejas ir tikpat aktuālas kā 1882.gadā, kad tika sarakstīts „Tautas ienaidnieks” – lielā mērā kā protests. Tā bija atbildes reakcija uz kritisko attieksmi, kādu izpelnījās Ibsena iepriekšējā luga „Spoki”, ko vairums kritiķu atzina par nepiedienīgu.
„Tautas ienaidniekā” rakstnieks pauda ideju, ka mazākumam, iespējams, var izrādīties taisnība, toties vairākums kļūdās vienmēr; ka atsevišķs indivīds ir pārāks par masām, ar kurām var viegli manipulēt atjautīgi demagogi un ka nav nekļūdīgu gudrības vai morāles principu. Ibsens reiz vēstulē savam izdevējam Kopenhāgenā atzinās, ka nav īsti pārliecināts, vai šī luga ir komēdija vai drīzāk drāma.
