Rēķinās ar ierobežojumiem vismaz līdz vasarai – pasākumu nozare neziņā par izdzīvošanu nākamgad

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lai arī otrajā ārkārtas situācijā valdība paplašinājusi atbalsta iespējas krīzē cietušajiem uzņēmumiem, cauri kritēriju sietam joprojām riskē izkrist tie, kuri dīkstāvē faktiski ir jau kopš pavasara un nevar pierādīt apgrozījuma kritumu tieši pēdējos trīs mēnešos. Arī dīkstāves pabalsti nav liels atspaids gadījumā, ja jau vasarā nācies atlaist vairumu darbinieku, kā tas ir, piemēram, pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumos.

ĪSUMĀ:

  • Dīkstāves atbalsta prasībai – 20% apgrozījuma kritumam nevarēs kvalificēties visi uzņēmumi.
  • Pasākumu rīkotāji rēķinās ar ierobežojumiem vismaz līdz vasarai.
  • KM pagaidām nevar apstiprināt, ka šogad iesāktā atbalsta programma caur VKKF turpināsies nākamgad.
  • Esošajā VKKF programmā vajadzīgi uzlabojumi.
  • Nozare kritiska, ka valdībai nav plāna priekšdienām.

Rēķinās ar ierobežojumiem vismaz līdz vasarai – pasākumu nozare neziņā par izdzīvošanu nākamgad
00:00 / 10:12
Lejuplādēt

Novembra sākumā kopīgā publiskā paziņojumā vienojās vairākas asociācijas, kas pārstāv Latvijā strādājošos mūziķus, pasākumu norises vietas, tehniskā nodrošinājuma uzņēmumus un pasākumu producentus – kopumā vairāk nekā simt uzņēmumu. Viņi norādīja: līdzšinējais valsts atbalsts ir bijis ļoti minimāls un nav jūtama valdības vēlme kultūras nozari atbalstīt līdztekus citām Covid-19 pandēmijas krīzes skartajām nozarēm.

Spilgti izskanēja mūzikas nama “Daile” piemērs. Tā vadītāja Anda Zadovska stāsta, ka 12 gadus aktīvi strādājošā koncertvieta, kas pērn nodokļos samaksāja ceturtdaļmiljonu eiro, nevarēja kvalificēties gandrīz nevienam atbalsta veidam, lai gan apgrozījums pret pagājušo gadu bija krities par 90%.

“Izņemot to, kas bija no LIAA [Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras] – 30% no pagājušajā gadā samaksātā sociālā nodokļa. Bet tas pagaidām arī ir vienīgais atbalsts,” norāda Zadovska.

Vasarā valdība vienojās novirzīt kultūras institūciju atbalstam 2,34 miljonus eiro ar mērķi uzņēmējiem, biedrībām un nodibinājumiem daļēji kompensēt tādas izmaksas kā telpu noma un komunālie maksājumi. Lai kvalificētos atbalstam pirmajā konkursā naudas sadalei, ko rīkoja Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), Zadovskas uzņēmumam pietrūcis pusprocents apgrozījuma kritumā, jo vēl marta sākumā notikuši daži lieli koncerti. Tagad viņa cer uz atbalstu otrajā konkursā, bet arī tas būs tikai neliels atspaids koncertzālei, kuras uzturēšana izmaksā apmēram 18 tūkstošus eiro mēnesī.

“Par šiem astoņiem mēnešiem tie būs tikai apmēram 23 tūkstoši eiro jeb 2,5 tūkstoši eiro mēnesī. Tikmēr nodokļos pa šo laiku esmu samaksājusi apmēram 40 tūkstošus eiro,” skaidro Zadovska.

Tas, ka tik ilgi nav saņemts nekāds atbalsts, Zadovskas ieskatā liecina par problēmām ar atbalsta kritērijiem un izvērtēšanas ātrumu.

Viņa uzsver: “Jau deviņus mēnešus visu risinām par saviem personiskajiem līdzekļiem. (..) Esmu paņēmusi personisku aizņēmumu, savus personīgos līdzekļus ieguldījusi – saprotiet, 1000 kvadrātmetru koncertzāli Rīgas centrā uzturēt ar personīgajiem līdzekļiem īsti vairs tā kā nav iespējams.”

Tā kā vasarā un rudens sākumā dažus nelielus pasākumus izdevās sarīkot, dīkstāves atbalsta prasībai – 20% apgrozījuma kritumam – Zadovskas uzņēmums kvalificēsies, bet, tā kā štata darbinieki ir tikai pieci, darbinieku izmaksas nav tās lielākās. Arī 80% atmaksa par skatītājiem atdoto biļešu naudu neko daudz nedošot, jo “Daile” koncertus pārsvarā pārceļ, nevis atceļ pavisam. “Es jau esmu ieinteresēta, lai tas projekts parādās,” viņa saka.

Kvalificēties 20% apgrozījuma kritumam spēs vairums nozares uzņēmumu, bet ne visi, pēc aptaujas secina Latvijas Pasākumu norišu vietu asociācijas valdes locekle un “Hanzas perona” vadītāja Ieva Irbina.

Irbina atzīmē: “Problēma ir tiem rīkotājiem, kam nebija iespēju atjaunot apgrozījumu – piemēram, rīkotājs taisa ārzemju koncertus, un loģiski, ka šajā laikā ārzemju koncertu nav. Tehniskās kompānijas, kas nodrošina ne tikai iekārtu nomu, bet arī uzstādīšanu – šajā laikā nav tādu pasākumu, kur iekārtas būtu jāuzstāda, tātad apgrozījums ir nulle. (..)

Un viņi nevarēs kvalificēties atbalstam, jo no nulles uz nulli nokrist ar 20% apgrozījuma kritumu ir sarežģīti. Ekselī var, bet dabā nē.”

To apliecina arī Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands, kurš ar kolēģiem augustā rīkoja protesta akciju pie valdības.

“Godīgi sakot, ir diezgan liela vilšanās pēc visas tās akcijas. Protams, visi pieteicās ar mums parunāt un uzklausīt, bet tā arī visu šo laiku tiekam baroti ar solījumiem, ar tincināšanu, ko tad vajadzētu, bet reālas darbības nav,” vērtē Eilands. “Jaunākie atbalsta mehānismi ir pierādījums – neviens joprojām nav mēģinājis iedziļināties tajā aspektā, ka atsevišķas nozares ir bijušas skartas krietni ilgāk nekā citas.”

Viņš gan piekrīt, ka vismaz daļēju atbalstu VKKF konkursos saņēmuši arī tehniskie uzņēmumi, bet ir kritisks par stingrajiem kritērijiem, kuru dēļ divos konkursos neizdevās izdalīt ieplānoto naudu un nācās sarīkot trešo. Tā kritērijos jau ir precizējumi.

“Tagad, domājot par šo VKKF atbalstu, skaidrs, ka būtu bijis jāpadomā, ka atbalsta apjoms ir tiešā veidā saistīts ar ierobežojumu apjomu,” saka Ieva Irbina, kuras pārstāvētā Pasākumu producentu padome vasarā piedalījās konkursa kritēriju izstrādē. “Tobrīd, vasaras vidū, nevarēja paredzēt, kur mēs iesim,” viņa atzīst. Bijusi cerība, ka kaut daļējā apjomā darbu varēs turpināt. Līdz ar lielo slimības uzliesmojumu situācija kļuvusi dramatiskāka.

Šo problēmu Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” akcentēja arī Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes priekšsēdētājs Ģirts Majors, sakot:

“Tā ir milzīga problēma, uz kuru es šajā lēmumprojektā neesmu saskatījis atbildi – pēc kādiem kritērijiem lēmumu pieņēmējs izvēlas, kam palīdzēt?”

Ekonomikas ministrijā gan uzsver, ka jaunākie atbalsta mehānismi nebūt nav vienīgie, ir bijusi arī virkne citu, un lēmumu pieņēmēji cenšas pielāgoties dažādiem uzņēmumu tipiem un to vajadzībām. Ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms raidījumā atgādināja par Kultūras ministrijas izcīnīto 2,34 miljonu atbalstu tieši savas nozares uzņēmumu ilgtspējai.

“Pašlaik esam radījuši mehānismus, lai noklātu pamatā gandrīz visus. Tur, kur saprotam, ka vēl turpināsim diskusijas, ir specifiskas uzņēmumu kategorijas, kur tādi universāli atbalsta instrumenti varbūt neiederas. (..) Piemēram, Majora kunga pārstāvētā niša – tā ir specifiska uzņēmumu niša, kura ir cietusi visu šo laiku un kurai šis universālais risinājums par 20% kritumu varbūt neder. Tai būs jārada vai nu specifisks atbalsts, vai arī citādākā veidā jārada izņēmums,” norāda Soms.

Taču, kādi šie mehānismi nākamgad būs, pašlaik – decembra pirmajā pusē – nevienam vēl nav skaidrs. Uzņēmēja Anda Zadovska atzīst, ka tieši neskaidrība par nākotni viņu uztrauc visvairāk, jo novembris un decembris mūzikas namam “Daile” ierasti veidojis 40% no gada apgrozījuma, par ko veidot nākamos projektus un dzīvot klusajos vasaras mēnešos.

“Bet šajā brīdī mums šī sadaļa izpaliek. Tāpēc es ar vislielākajām bažām raugos uz nākamo gadu, jo visi iekrājumi, visi resursi, kas ir bijuši līdz šim, ir iztērēti. Šobrīd strādāt arī nevaram, līdz ar to mums apgrozījums, protams, nebūs iespējams. (..) Nu jā, situācija šajā brīdī ir tāda, ka... man pirmo reizi jau ir palicis bail. Ļoti ceru, ka nākamā gada atbalsta mehānismi palīdzēs,” norāda Zadovska.

Neziņā par nākamo gadu ir visi pasākumu producenti un norišu vietu saimnieki, jo skaidrs, ka pasākumu jomā darbs līdz ar ārkārtas situācijas beigām atsākties nevarēs. Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes priekšsēdētājs Ģirts Majors Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka nozare rēķinās ar ierobežojumiem vismaz līdz vasarai.

“Mums ir ļoti svarīgi, lai esošie mehānismi saglabājas, kamēr pastāv ierobežojumi.

Bet mums nav nekādas skaidrības, nav pat sākta lēmumu pieņemšana par to, vai specializētās programmas, kas šogad darbojās caur Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF), saglabāsies arī 2021. gadā. Un, protams, par to, kas notiks ar citiem atbalsta mehānismiem,” uzsver Majors.

Taču Kultūras ministrijā pagaidām nevar apstiprināt, ka šogad iesāktā atbalsta programma tiešām turpināsies.

Valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš skaidro: “Protams, daudz kas būs atkarīgs no tā, cik ilga un smaga būs šī ārkārtas situācija, vai 11. janvāris tiešām būs tas datums, kad ierobežojumi tiks atcelti. Ja šī situācija ieilgs, tad, bez šaubām, ir jāmeklē iespējas turpināt arī jau aizsāktos atbalsta līdzekļus, gan paredzot, ka lielu daļu problēmu vajadzētu risināt jaunajam dīkstāves pabalsta mehānismam. Jāskatās, kas paliks nenosegtās jomas. (..) Attiecībā uz telpu nomas izdevumu segšanu (..) skatīsimies, cik liela nepieciešamība būs turpināt šo programmu nākamgad.”

Turpināt Valsts kultūrkapitāla fonda programmu nozares uzņēmumu ilgtspējai ir viena no divām galvenajām prasībām, ko nozares uzņēmumi risina sarunās ar ministrijām, stāsta Ieva Irbina no Latvijas Pasākumu norišu vietu asociācijas. Bet arī tur vajadzīgi uzlabojumi – vienkāršāki kritēriji, ātrāk piešķirta nauda, augstāki maksimālie griesti, jo lielo uzņēmumu fiksētās izmaksas tālu pārsniedz pašlaik pieejamos 5000 eiro mēnesī.

Otrs, par ko cīnīsies nozares uzņēmumi, ir daļējs valsts atbalsts jaunu programmu izstrādei, piemēram, ko jau tagad samaksāt mūziķiem vai tērpu māksliniekiem.

Šāds atbalsts esot vairākās citās Eiropas valstīs, lai nozare pēc iespējas ātrāk nostātos uz kājām, kolīdz tā drīkstēs strādāt.

“Mums šobrīd nav iespējams pulcēties, tātad nevaram atrādīt sadarīto darbu. Bet mums ir iespēja šobrīd stādāt pie jaunām programmām. Problēma ir tā, ka mums tam nav finansējuma. Līdzko parādīsies šis atbalsts subsīdiju veidā pasākumu attīstībai un realizācijai, faktiski tā dzīvības sula sāks ritēt nozares ekosistēmā,” norāda Irbina.

Kā varētu veikties sarunās par turpmāko atbalstu, uzņēmēju domas atšķiras. Ieva Irbina teic – rodas sajūta, ka vajadzības ir sadzirdētas un darbs pie tā notiek. Pesimistiskāk noskaņots ir Normunds Eilands no Pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu asociācijas: sarunas ritot smagi, bet visbēdīgāk esot par to, ka valdībai nav plāna priekšdienām un lēmumi par atbalstu arī rudenī pārsvarā tapuši pēc tam, kad jau bija izsludināta ārkārtējā situācija, nevis vasarā, gatavojoties dažādiem iespējamajiem scenārijiem.

KONTEKSTS:

Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.

Sīkāk par to, kādi ir nosacījumi dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju saņemšanai lasiet šeit.

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.

Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Muzeji, tiem radniecīgas mākslas darbu eksponēšanas vietas un bibliotēkas darbu varēs turpināt kā līdz šim, strikti ievērojot visas epidemioloģiskās prasības. Citas kultūrvietas līdz nākamā gada 11. janvārim apmeklētājiem būs slēgtas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti