Spalva un tās kopšana
Pirmais jautājums parasti, ko vaicā šo suņu saimniekiem, – cik daudz laika aizņem viņa ķemmēšana.
Suņu audzētāja Kristīne Jelevica skaidroja: "Es atbildu, ka tas nav tik traki; lai uzturētu šādu izstāžu suni, tas aizņem 2–2,5 stundas nedēļā. Vienreiz nedēļā viņu izmazgāt, un tas ir 2–2,5 stundas. Man tas patīk, man nav grūti. Ja cilvēkam tas nepatiktu, tad viņam nebūtu šāda šķirne," viņa sacīja.
Ir gan arī variants – ja sunim nav paredzēta izstāžu karjera, to pāris reizes gadā var nofrizēt, no garajām spalvam izveidot skaistus un interesantus griezumus, un tad spalvas kopšana paņems pavisam maz laika. Kristīnei pašai gan vairāk patīk garmatainie bārdaiņi.
Pirms 13 gadiem viņa Lhasas apso izvēlējās tieši nelielā izmēra dēļ, un kādā izstādē Kristīne ieraudzīja to, ko meklēja. Viņa smejas, ka šie suņi bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena.
"Man patīk viss. Man patīk izskats, man patīk raksturs,"
viņa teica.
Raksturā šķirnes aprakstos parasti uzsver pašpārliecinātību, līdzsvarotu raksturu. Suņu eksperti gan saka, – lai arī neliela auguma, suns ir spēcīgs un ar raksturiņu.
"Nevar teikt, ka viņi būtu tādi pavisam spēļu sunīši, kas tikai guļ, luncina asti un ir kā lellītes. Lhasas apso ir pēc rakstura ļoti patstāvīgi, ļoti cēli suņi, kas zina savu vērtību," uzskata audzētāja.
Savukārt kinoloģe Ilva Kubasova norādīja: "Šī tūkstoš gadus senā šķirne vienmēr ir sargājusi Tibetas pilis, klosterus augstu Himalaju kalnos, un viņas ir izteikti lepnas. Viņas nebūs tādas, kas lēkās saimniekam un teiks: "Ko tu gribi, ko tu gribi?""
Tikmēr suņu audzētāja Kristīne Jelevica piebilda: "Viņi ļoti ilgus gadus dzīvoja tikai pie mūkiem, tikai klosteros, viņus nedrīkstēja no turienes ne pārdot, ne izdot, un tie bija tikai individuāli mūku suņi, kas pildīja sarga funkcijas, tāpēc viņiem šī spalva ir ar nelielu pavilnu, jo viņiem ir jāspēj izdzīvot gan karstumā, gan aukstumā kalnos."
Tibetas kalnos bija vajadzīgi arī acis aizsedzošie garie mati, kas pasargāja suņa acis no putekļiem, arī izstādēs suņi piedalās ar aizsegtām acīm.
Ideāls kompanjons
Raksturā Lhasas apso gan ir mainījušies un kādreiz ierastās sarga funkcijas vairs neveic. "Viņi ir ļoti piemēroti cilvēkiem dzīvokļos, jo ar viņiem var staigāt garas pastaigas, bet viņi var gulēt arī dzīvoklī, viņiem tādas lielas sportiskas aktivitātes nevajag. Viņi ir draudzīgi ar bērniem," sacīja Jelevica.
Savukārt kinoloģe šo šķirni dēvēja par ideālu kompanjonu un mājas mīluli.
Biežākā kļūda, ko pieļauj Lhasas apso un citu mazo šķirņu suņu saimnieki, ir tas, ka viņi savu mīluli neapmāca.
"Jādarbojas ar jebkuras šķirnes suni, tāpēc, iegādājoties kucēnu, nekad nevar domāt, ka es iegādājos skaistu, pūkainu lelli. Nē, tas ir dzīvs kucēns, kuram nepieciešama uzmanība, nepieciešams veltīt laiku, un pirmais ir jāsāk ar socializāciju," paskaidroja kinoloģe.
Socializācija principā ir tās pašas pastaigas dažādās vidēs.
"Mēs viņu tūlīt pat vedam laukā, iepazīstinām ar apkārtējo pasauli, ar cilvēkiem, lai viņš pierod pie dažādām situācijām, redz un iepazīst apkārtējo pasauli," norādīja speciāliste.
Pēc socializācijas nākamais solis ir suņa apmācība neatkarīgi no šķirnes un izmēra. Jo pat vismazākais sunītis uztver pasauli tieši tāpat, kā pats milzīgākais šķirnes pārstāvis.
Iepazīsti suņu šķirnes
