Djego jaunais saimnieks Kirils norādīja: "Kad es atbraucu paskatīties, nu jā, [atklājās, ka] dažas lietas viņš nezina. Tādas bāzes lietas, kā staigāt, kādai jābūt attieksmei ar citiem suņiem, ar svešiem cilvēkiem un tā tālāk, bet [komandas] sēdēt, gulēt viņš māk."
Ģimene nebija gatava padoties pie pirmajām grūtībām, tādēļ brauca uz patversmi vest Djego pastaigās, iepazīstināja ar bērniem un apmeklēja kinologu. Šajā laikā atklājās, ka pie uzvedības problēmām vainīgs nevis suns, bet iepriekšējie saimnieki.
Patversmē Kirils uzzināja, ka Djego jau kā kucēnam tika likts uzpurnis. Tāpat no uzzinātā jaunais suņa saimnieks noprot, ka Djego nav iemācīts, kādas attiecības var būt ar citiem suņiem un cilvēkiem.
Jaunajās mājās Djego iejutās ļoti ātri. Nepagāja ne divas dienas, kad suns jau sāka justies kā savējais. Pats galvenais – ne miņas no agresijas, suns bija kļuvis mīļš un draudzīgs. Adaptācijai palīdzēja gan saimnieku zināšanas, gan tas, ka mājās jau bija vēl viens suns.
Djego saimniece Anastasija norādīja, ka jaunpienākušais suns noskatās uzvedību no otra ģimenes mīluļa: "Mums bija nedaudz vieglāk, jo mums bija vēl cits suns, un jaunais, redzot tā suņa uzvedību, kādi ir noteikumi, piemēram, kad tu viņam pasaki: "vietā" vai "nedrīkst" – kā uzvedas, un tad viņš skatās: "Ā, man arī šitā jādara?""
Anastasija uzskata, ka lielai daļai cilvēku, kas paņem suni, trūkst pašdisciplīnas, pacietības un zināšanu.
Ir ļoti svarīgi sunim noteikt robežas, kuras jāievēro arī pašam saimniekam, lai izveidotos uzticamas un stabilas attiecības.
Djego saimniece pauda: "Ļoti daudz pacietības ir vajadzīgs, kad tev vienreiz ir jāpasaka, otru reizi arī jāpasaka, jo tie suņi ir ļoti līdzīgi bērniem." Anastasija minēja piemēru, ka, pasakot sunim, ka virtuvē nedrīkst nākt, viņš sākumā ar puskāju vai vienu ausi gulēs virtuvē iekšā, tad paspers vēl soli uz priekšu un vēros saimnieka reakciju. "Ja tu viņam uzreiz pasaki: "Nē, tev jāiet prom!" viņš saprot, pēc kaut kāda laiciņa viņš atkal to pašu pamēģinās, un tad atkal robežām ir jābūt stingrām. Ja tu to esi noteicis, tad esi noteicis, un tev pašam arī tas jāievēro," skaidroja Anastasija.
Ģimenei ir nepieņemams fakts, ka cilvēki, kuri netiek galā ar dzīvnieka uzvedību, suni atdod prom, nevis risina problēmu. Anastasija uzsver, ka ikviens ir pelnījis otro iespēju. Tāpat suņiem jāapmeklē suņu skola, jo īpaši, ja ir kādas problēmas ar uzvedību.
Lai gan Djego domas Anastasija lasīt nemāk, viņai šķiet, ka suns novērtē to, ka izglābts no dzīves patversmē. Pateicība, mīļums un bezgalīgs prieks ir tas, ko saimnieki saņem no Djego katru dienu.
"Ja tu būsi mājās, viņš būs tev kaut kur apkārt, viņš jūt, – rekur mans saimnieks, mans tētis, mana mamma," sacīja Djego saimniece.