Ārsti ik dienu pārliecinās, ka Covid-19 pacientus nešķiro. Smagā stāvoklī var nonākt arī sākotnēji vesels un spēcīgs cilvēks.
Ārsti Ainārs Zariņš un Oļegs Šuba skaidro, ka pacienta elpināšana, ievadot viņam kaklā caurulīti un izmantojot daudz saudzīgāku metodi, atšķiras.
Klasiskā metode, kad pacientam uzsāk plaušu ventilāciju, elpceļos ievieto cauruli.
Saudzīgākas metodes caurulīte pati par sevi ir mazāka un rada arī mazāk problēmu.
Tā rada mazāku diskomfortu, to var lietot ilgstoši, pie tā visa ir brīva mute, ja pacients nāk pie samaņas un var pats ēst, caurulīte netraucē.
Caurulītes ievietošanai nepieciešams bronhoskops un ar adatas dūrienu trahejā, dūriena vietu paplašinot, ievada pašu caurulīti. Pacientam ir mazāks asiņošanas risks un nav nepieciešams viņu visu laiku turēt mākslīgā miegā.
“Mēs esam šīs metodes ieviesēji, šo pieredzi, kas tika gūta iepriekšējos gados, varam izmantot Covid-19 pacientiem, diviem, kas ir pie mums,” stāstīja Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba.
Mediķi gan godīgi atzīst, ka ārstēt Covid-19 pozitīvus pacientus ir fiziski smagi. Traucē dubultā aizsardzība, sejas vairogs, respirators.
“Viegli tas nav. Nu, ko var salīdzināt? Skriešanu pa stadionu ar svara bumbām pie kājas. Tu esi ierobežots,” atzina ārsts bronhoskopists Ainārs Zariņš.
“Spriedze ir nepārtraukti, darbošanās aizsargtērpos, vairākas reizes pa dienu. Mēs elpojam, elpošana ir apgrūtināta,” stāstīja Šuba.
Abi Covid-19 pozitīvie pacienti, kuriem ir ievietota šī elpošanas sistēma, pagaidām joprojām tiek elpināti šādi un paši nav sākuši elpot.
“Diemžēl mūsu pieredze liecina, ka tikai no Covid-19 var aiziet bojā. Tie gadījumi ir,” stāstīja Šuba.
Diemžēl šo skaudro patiesību apliecina arī vēl viena pacienta nāve. Mirušais piecdesmitgadnieks neslimoja ar kādu hronisku slimību. Viņš vienkārši saslima ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā stacionēti četri Covid-19 pozitīvi cilvēki, kopā slimnīcā ārstējas 45, no kuriem 4 ir smaga slimības gaita.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
