Ārstu biedrība un Uga Dumpis: Rekomendācijas mediķiem un sabiedrībai cīņā ar Covid-19

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministrijas galveno infektologu Ugu Dumpi ir apkopojuši nozīmīgāko informāciju, kas sabiedrībai ir jāzina, lai pasargātu sevi un tuviniekus, kā arī palīdzētu cīņā ar Covid-19.

Inkubācijas periods un simptomi

  • Iespējamais koronavīrusa SARS-CoV-2 inkubācijas periods ir 5–6 dienas, bet var būt arī no divām  līdz 14 dienām.
  • Tas nozīmē, ka no inficēšanās līdz brīdim, kad parādās pirmie slimības simptomi, parasti paiet 5–6 dienas.
  • Dažiem cilvēkiem slimības simptomi parādās jau trešajā dienā, bet citiem tikai pēc 14 dienām.
  • Analīzes var būt pozitīvas 1–2 dienas pirms simptomu parādīšanās, kad cilvēkam nekādu simptomu vēl nav.
  • Svarīgi saprast, ka daļai cilvēku simptomi vispār neparādās, bet var būt pozitīva analīze (asimptomātiska slimības forma). Šādi cilvēki var inficēt citus.


Balstoties uz šiem datiem, ieteicams:

  • Pēc neaizsargāta kontakta ar SARS-Cov-2 inficētu personu jāuzsāk karantīna, ja jūs kā kontaktpersonu ir apzinājis SPKC. Ja liekas, ka varējāt būt kontaktā ar inficētu personu, ievērojiet pašizolāciju vai sazinieties ar ģimenes ārstu, lai par to noskaidrotu;
  • ja kontaktpersonai nav akūtas slimības simptomu, tad Covid-19 tests nav jāveic.
  •  Analīzes nav nekāda jēga veikt ātrāk kā 5.–6. dienā pēc kontakta (ja jums šķiet, ka esat bijis kontaktā ar Covid-19 pacientu no rīta, vakarā neskrieniet testēties).  

  • ja simptomi parādās agrāk, testu var veikt 3. dienā pēc  kontakta ar inficētu personu, bet labāk turpināt pašizolāciju un testu veikt 5.–6.dienā;
  • Covid-19 pacienti pēc 14 dienām no simptomu pirmās dienas var pārtraukt karantīnu, kontroles tests Covid-19 pacientiem vai asimptomātiskām personām nav jāveic, ja nav kādas speciālas indikācijas, piemēram, sagatavošana operācijai;
  • ja Slimību profilakses un kontroles centrs personu ir atzinis par Covid-19 kontaktpersonu, personai nosaka mājas karantīnu 14 dienas pēc pēdējā kontakta ar personu, kam apstiprināta Covid-19 infekcija.

Mājas karantīnas laikā persona:

  • uzturas dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā un ir pieejama saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām;
  • nepakļauj citas personas inficēšanās riskam, neveido tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņem viesus, nedodas privātās vizītēs, uz darbu, sabiedriskām un publiskām vietām un telpām, kur uzturas daudz cilvēku);
  • ievēro centra epidemiologa un ārsta norādījumus;
  • mājas karantīnu pārtrauc tikai ar ārstējošā ārsta atļauju.

Mājas karantīnu var pārtraukt agrāk, ja, veicot Covid-19 laboratorisko diagnostiku ne agrāk kā mājas karantīnas 10. dienā, ir saņemts negatīvs testa rezultāts (attiecināms uz personām, kuras pēc kontakta ar Covid-19 inficētu pacientu nav inficējušās).

Covid-19 pacientiem darba vieta nevar pieprasīt kontroles testu. Šāda prasība neatbilst  Ministru kabineta noteikumiem Nr.360.

Skaidrojumi:

Izolācija – obligāta inficētas personas nošķiršana no veselām personām dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai ārstniecības iestādē ārstniecības personas uzraudzībā ārstēšanai, nodrošinot atbilstošus apstākļus, lai nepieļautu veselu personu inficēšanos. Par izolācijas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa.

Mājas karantīna – ciešā kontaktā ar inficēto personu bijušas personas nošķiršana no citām personām Covid-19 infekcijas inkubācijas periodā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā ārstniecības personas uzraudzībā, lai veiktu personas medicīnisko novērošanu un novērstu inficēšanās riskus citām personām. Par mājas karantīnas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa.

Pašizolācija – personas nošķiršanās no citām personām dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā, lai novērstu inficēšanās riskus citām personām, ja ir epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka šī persona ir atradusies paaugstināta inficēšanās riska apstākļos. Par pašizolācijas laiku darbnespējas lapa netiek izsniegta.

Ģimenes ārstam ar kontakpersonu iesaka sazināties 2 reizes

Savukārt Veselības ministrija informēja, ka, lai nodrošinātu optimālu kontaktpersonu medicīnisko novērošanu, ģimenes ārstam būtu personai jāzvana vismaz divas reizes. Ģimenes ārsts ar kontaktpersonu medicīniskās novērošanas laikā telefoniski sazinās vismaz divas reizes – uzsākot novērošanu, lai skaidrotu personas pienākumus, novērtētu personas veselības stāvokli, sniegtu rekomendācijas un vienotos par saziņu medicīniskās novērošanas laikā, un pirms lēmuma pieņemšanas par mājas karantīnas pārtraukšanu, lai novērtētu personas veselības stāvokli un sniegtu rekomendācijas ikdienas gaitām.

Pārējā laikā kontaktpersonai ir pienākums novērot savu veselības stāvokli un informēt ārstu, ja parādās saslimšanas pazīmes.

Papildu saziņa ar pacientu tiek rekomendēta, ja kontaktpersona nav līdzestīga un ir aizdomas, ka persona nespēs adekvāti novērtēt savu veselības stāvokli, vai arī personai medicīniskās novērošanas laikā ir veikti izmeklējumi un nepieciešams personai skaidrot to rezultātus un sniegt rekomendācijas.

Papildus tiek rekomendēts, ka kontaktpersonas medicīniskās novērošanas vidusposmā ar personu sazinās Veselības inspekcijas pārstāvis.

Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā ir publicēts algoritms, pēc kura ģimenes ārsts var vadīties, lai pieņemtu lēmumu par izolācijas pārtraukšanu Covid-19 pacientam. Saskaņā ar šo algoritmu, kontroles testēšana pirms izolācijas pārtraukšanas Covid-19 pacientam netiek rekomendēta.

Izņēmuma gadījumos personām, kas nodarbinātas darbos ar risku citu cilvēku veselībai (ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes centros un izglītības iestādēs), kurām izolācija ir jāievēro ilgāk, var pielietot kontroles testēšanu, ja nepieciešams pārtraukt izolāciju pirms noteiktās dienas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti