"Šī runāšana ir jāaptur. Daudz labāk palīdz apskāviens vai roka uz pleca,” ieteica Goldšteina. Ārste skaidroja, ka šāds ķermeņa žests satrauktajam tuviniekam var mierinoši signalizēt: “Saprotu, ka tev ir daudz jūtu, mēs ar to neko daudz nevaram darīt, bet esmu tev blakus.”
Reizēm justies vieglāk palīdz arī izrunāšanās. Taču ir gadījumi, kad cilvēks satraukuma dēļ nedzird nedz to, ko saka pats, nedz – ko viņam stāsta citi. Šādos gadījumos izrunāšanās nepalīdzēs. “Tad ir jācenšas šī runāšana apturēt,” norādīja psihoterapeite.
Goldšteina skaidroja, ka bērni vai pusaudži satraukuma gadījumā vēršas pie vecākiem, lai meklētu līdzsvaru: “Viņam ir daudz jūtu, un viņš iet pie vecākiem, kas tās “savāc”, pārstrādā un tad izskaidro situāciju viņam saprotamā veidā. Tā trauksme mazinās.”
Tāpat līdzīga vajadzība var būt satrauktam pieaugušajam. “Arī pieaugušais, kam ir pārāk liela trauksme, “meklē mammu”, kas paņems un izturēs šo situāciju,” norādīja psihoterapeite.
Vairāk par to, kā sadzīvot ar psiholoģiskajiem izaicinājumiem Covid-19 krīzes apstākļos, var lasīt LSM.lv publikācijā “”Jā, man ir bail!” Emocionālās veselības ceļvedis Covid-19 krīzes apstākļiem”.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
