Lai gan nereti šķiet, ka kovida pandēmija ir atkāpusies, bet jau konferences ievadvārdos izskanēja – pētniekiem ir labi zināms, ka tas tā nav. Ne tikai šis slimības izraisītājs, bet arī neskaitāmi citi vīrusi mums ir visapkārt, tie ir augos, dzīvniekos, arī zivīs, cilvēkos un pat baktērijās.
Konference ir zinātniska, temati – ļoti specifiski, taču galvenais fokuss ir uz to, ka veselība visiem ir viena. Aktuāla problēma, kurai pievēršas konferences dalībnieki, ir saistīta ar kovida pandēmiju, taču nevis ar skatu pagātnē, bet gan ar interesi par to, kādi vīrusi pasauli varētu apdraudēt nākotnē un kā būt gataviem, ja sākas jauna pandēmija.
Vai tam vispār iespējams būt gataviem? Komentē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece Modra Murovska: "Mēs gatavojamies, un mēs gatavojamies gan atsevišķās valstīs, gan Pasaules Veselības organizācijas ietvaros. Bet katrā ziņā pieredze ar kovida pandēmiju jau ir tā, ka jebkuru nākošo pandēmiju paredzēt gan ir grūti, bet sākt cīnīties varbūt būs vieglāk, jo būs jau zināmas pieejas, kā to darīt."
Daļa zinātnieku uzskatot, ka jauna pandēmija noteikti būs. Arī profesore Murovska uzskata – to nevar izslēgt. Taču fakts ir tāds, ka vīrusi ļoti mainās, – tiklīdz tie izmaina savas īpašības, tie spēj pārlēkt no sugas uz sugu. Tā tas bija tieši ar kovida izraisītāju un dažiem citiem vīrusiem jau iepriekš. Un tad nav zināms, kā jaunais vīruss uzvedīsies un kādas tam būs sekas.
Taču konferencē spriež ne tikai par pasaules mēroga problēmām, bet arī, piemēram, par viromu. Daudziem ir zināms, kas ir bioms, mikrobioms, proti, dzīvā organismā, piemēram, cilvēkā mītošo baktēriju kopums. Un ir arī viroms – vīrusu kopums organismā.
Modra Murovska: Bez tiem vīrusiem, ko mēs saņemam no ārpuses, mums ir arī ļoti daudz tā saukto endogēno vīrusu, kas noklāj zināmu cilvēka genoma daļu un nedara neko sliktu līdz zināmam momentam, bet arī tie var mainīties.
Latvijas Radio: Un arī vīrusi var izmainīt pašu genomu?
Modra Murovska: Jā, protams! Ja tas integrējas genomā, tas to izmaina. Ir vīrusi, kas nevar integrēties, un ir vīrusi, kas integrējas. Piemēram, visi šie endogēnie vīrusi jau ir genomā. Tātad, ja integrējas vēl kāds herpes vīruss, kas var integrēties no ārpuses blakus tam endogēnajam vīrusam, protams, tas tur var taisīt rekombinācijas un delēcijas un radīt pavisam ko citu.
Tā kā konference ir starptautiska, tajā runā par vīrusiem, kas mums, iespējams, šķiet eksotiski un tāli, kā banānu vīruss augiem Indijā, Zikas vīruss, kas sastopams cilvēkiem Dienvidamerikā, vai Denges drudža izraisītājs, kurš izplatīts Āfrikas iedzīvotāju vidū.
Taču, kā norādīja profesore, ne tikai sugu barjera ir kļuvusi nosacīta. Līdz ar klimata pārmaiņām un cilvēku pārvietošanās intensitāti arī ģeogrāfiskie attālumi ir sarukuši. Tas bija labi redzams kovida pandēmijas sākumā, cik ātri šis vīruss no Ķīnas "atceļoja", piemēram, līdz Eiropai. Vīrusu pētniekiem pat esot teiciens – ja gribi apceļot pasauli, tev jābūt vīrusam.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus un centienos ierobežot slimības izplatību bija noteikti dažādi ierobežojumi, kurus pastiprināja vai mīkstināja, ņemot vērā slimības izplatību.
Pērn aprīlī Latvijā atcēla lielāko daļu Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu, saglabājot dažus izņēmumus riskantās vidēs, tostarp saglabājot prasību par medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs. Bet šogad maijā atcelta arī prasība par obligātu sejas masku lietošanu ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.
