Arī Āfrikas cūku mēris pirms gadiem šķita nereāls, un PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda atzīst, ka vēl šobrīd daži mednieki, kas nav redzējuši beigto dzīvnieku ķermeņus, līdz galam tam neesot noticējuši. Tāpēc Covid-19 Ivaram Kolodam ne mirkli nav šķitis joks.
“Es zināju to izplatības gaitu. Es zināju to, kā ar cilvēkiem mēs strādājām, kā cilvēki visu to uztvēra, un šeit ir tieši tas pats. Tikai šeit ir daudz lielākā, globālākā mērogā,”saka Koloda.
Koloda rāda briežu ragus, ko no rīta pa ceļam uz darbu atradis mežā. Tas esot bonuss nelielajām neērtībām, kas šobrīd ikdienā jāpiedzīvo, piemēram, mērojot 30 kilometrus no lauku mājām un dzīvojot kopā ar citiem radiem, jo dzīvoklī Talsos pēc atgriešanās no Francijas pašizolējies dēls.
“Mums ir ome ar opi, mums ir mazais brālis, kas ir sportists, – es nevaru ar viņiem visiem riskēt! Es arī pats, zinot šī vīrusa izplatību, apzinos, kas ir kas. Katrā gadījumā mana sirdsapziņa būs tīra tad, kas es būšu darījis visu nepieciešamo, ko vajag,” saka Ivars Koloda.
Lai cik ļoti gribētos apķert dēlu pēc trīs mēnešu prombūtnes, šobrīd jāiztiek vien ar videozvaniem vairākas reizes dienā. Ivars Koloda atzīst, ja pašam būtu jāsēž četrās sienās, arī droši vien juktu prātā.
Pārtikas lielumu ģimene dēlam jau sagādājusi pirms viņa ierašanās Latvijā, tāpēc papildus lietas tiek vestas reti.
“Man kā medniekam desas un gaļa saldētavā ir, to viņš var ēst un ēst, un ēst. Divās nedēļās viņam tā gaļa būs apnikusi jau,” saka Koloda.
Pārtikas maiss tiek atstāts pie durvīm vai ielikts uz balkona. Pēc tam tiek dota ziņa, lai dēls paciņu paņem.
Karantīna un pašizolācija ir divas atšķirīgas lietas, tāpēc tiem, kuriem nav Covid-19 simptomu, nesatiekot citus cilvēkus, ir atļauts būt svaigā gaisā. Ivars Koloda dēlam sarūpējis dezinfekcijas salvetes, ar ko tiek notīrīti kāpņutelpas rokturi, lai arī kaimiņi būtu droši.
