Kultūra / Māksla
Dodoties baudīt ziemu uz Jūrmalu, maršrutā var iekļaut Bulduru Izstāžu namu, kurā no 5. janvāra apskatāma mākslinieces Elīnas Rukas personālizstāde "Mūžīgā šalkoņa". Dzīpari, zīda diegi, pavedieni – un tas viss uz Baltijas jūras mainīgo viļņu fona. Fotogrāfijas un tekstils ir Elīnas Rukas izteiksmes veidi.
"Tas, ka mēs šodien lietojam jaunās tehnoloģijas, lielā mērā ir pateicoties mākslas vēsturei. Es domāju, ka mums nebūtu tik viegli adaptēt savā sabiedrībā, kultūrā un sapratnē šos pašus mākslīgā intelekta ģenerētos attēlus, ja nebūtu bijis dadaisms, ja nebūtu bijis sirreālisms, nebūtu bijusi konceptuālā, minimālā māksla, nebūtu bijuši 50., 60. gadu ģeneratīvās mākslas mēģinājumi. Tas viss radīja priekšnoteikumus, ka tas viss nenāca kā pārsteigums. Vienlaikus ir gan šis optimisms, gan pesimisms, un mēs esam atvērti šajā brīdī, lai saprastu, kas notiek," par mākslas radīšanas un mākslīgā intelekta mijiedarbību Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" skaidro Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Teikmanis.
Vai vizuālo tēlu lasīšana un vizuālā kultūra kopumā būtu jāmāca tāpat kā lasīšana un rakstīšana? "Latvijas skolas somas" tematiskā kultūras norišu izlase šoreiz veltīta vizuālajai mākslai. Eseju par šo tēmu ar akcentu uz vizuālpratību uzrakstījusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, mākslas zinātniece Dr. paed., Mg. Art. Austra Avotiņa.
Decembrī biedrība "Wunder Kombinat" izdeva jau otro "WunderKombināts. Latvijas mākslas gadagrāmata" sējumu, kurā apkopotajās esejās dažādi autori pēta, kā mūsdienu vizuālā māksla ietiecas sociālās, ekonomiskās, politiskās un citās nozarēs, vienlaikus izvairoties no pārmēru akadēmiska rakstības veida, radot izdevumu, kas pieejams visiem.
Kamēr Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā Rīgā un Kuldīgas Mākslas namā norisinās mākslinieka Anša Rozentāla darbu izstādes, gleznotājs gatavojas jaunai un vērienīgai savu gleznu ekspozīcijai Rīgas Mākslas telpā. Tā būs mākslinieka debija šajā izstāžu telpā, un skatītāji izstādē varēs burtiski iekāpt gleznā.
Kā izskatījās savulaik Karostā ražotās lidmašīnas un Liepājas fortos izvietotie lielgabali, tagad interesenti var aplūkot arī paplašinātās realitātes programmā. Vairāku mākslinieku izveidotā mobilā lietotne un mājaslapa "ART+" gadumijā papildināta ar jauniem trīsdimensiju mākslas darbiem. Mākslinieki stāsta, ka, attīstoties tehnoloģijām, šāda veida objekti gūst arvien lielāku popularitāti.
Reizēm mākslas vārdā ir jādara dīvainas lietas. Jāļaujas absurdam notikumu plūdumam, kas, ja paveicas, finišē vērtīgā pieredzē. Bieži vien šis process jau pats par sevi ir gana interesants – dažādiem piedzīvojumiem bagāts vai arī kā konceptuāls žests. Ar šādiem pacilājošiem tekstiem es sevi mierinu autobusā Rīga–Kuldīga. Es ziedošu veselu dienu savas dzīves – kopumā tās būs deviņas stundas ceļā turp un atpakaļ, lai Aizputē aplūkotu "Pasaules mazāko izstāžu zāli". 10x10x10cm kubiņš pret 9 stundām mākslas vērotāja eksistences.
Kas latviešiem kopīgs ar igauņiem? Tas ir 60., 70. un 80. gadu porcelāns. Rīgas Porcelāna fabrikas traukus veda apgleznot pie ziemeļu kaimiņiem, kas uz tiem klāja neredzēti spilgtus zīmējumus. Piemēri patlaban skatāmi Porcelāna muzejā Rīgā izstādē "Satiekas Rīga un Tallina". Bet Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejā tikmēr izstādīti porcelāna trauki, ko dekorēja Rīgā.
2023. gada 29. jūnijā apmeklētājiem tika atvērta Karalisko kolekciju galerija Madridē, kurā skatāmi pēdējo piecu gadsimtu laikā Spānijas karaļnama uzkrātie mākslas darbi. Spānijā karaliskās mākslas kolekcijas un arhitektūra kopš Otrās republikas laika (1931) ir valsts īpašums, un par tā saglabāšanu rūpējas "Patrimonio National", ko latviski varētu dēvēt par Nacionālā mantojuma biroju.
Pagājušajā gada pēdējā darbadienā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča cildinājuma rakstu saņēma Gunārs Binde – leģendārs fotomākslinieks, portreta un akta žanra kopējs, kurš 1965. gadā ar režisora Eduarda Smiļģa atveidu guva sensacionālus panākumus ārpus padomju telpas – galveno balvu izstādē Buenosairesā. 27. decembrī Binde svinēja 90. dzimšanas dienu.
"Ir ģimenes, kas brīvdienas pavada lielveikalā, bet ir arī tādas, kas dodas uz muzejiem un tur forši pavada laiku. Varbūt viņiem nav mājās pie sienas ne Beļcovas, ne Purvīša skolnieku darbi, bet tas ir svarīgi, ko tu redzi sev apkārt," par mākslas izglītojošo spēku Latvijas Radio 3 raidījumā "Mākslas vingrošana" saka māksliniece, dzejniece un Ventspils muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja Ieva Rupenheite.
20. decembrī mūžībā devies mākslinieks Sergejs Davidovs (28.04.1959.–20.12.2023.), kura radošās aktivitātes bija mākslinieciski spēcīgas 20. gadsimta nogales Latvijas mākslas procesu norisēs, informēja Latvijas Mākslinieku savienība (LMS).
Gada nogales jauno grāmatu klāstā izceļami divi vērtīgi, bagātīgi ilustrēti nišas izdevumi. Rīgas Porcelāna muzejs šonedēļ klajā laidis gan biezu katalogu "Servīzes A-Z. Rīgas Porcelāns. 20. gs. otrā puse", gan monogrāfiju "Aija Mūrniece", kas veltīta vienai no Rīgas Porcelāna rūpnīcas māksliniecēm, grafiskā dizaina autorei Aijai Mūrniecei.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
