Māksla
Kultūra / Māksla
Kāds Itālijas mākslinieks laukos izveidojis milzīgu slavenā renesanses laika dzejnieka Dantes Aligjēri portretu. Akcija pieskaņota gaidāmajai “Dievišķās komēdijas” autora nāves septiņsimtgadei.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls" aizvērta rekonstrukcijai, un tas vēlreiz aktualizē jautājumu par to, ka Rīgai trūkst liela izmēra izstāžu zāles laikmetīgajai mākslai. Jauna izstāžu platforma no nākamā gada uz laiku būs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā.
Stikla mākslinieces Martas Ģibietes jaunā personālizstāde "Labrīt!" no 8. septembra būs skatāma galerijā "Istaba". Ar to galerija atsāks regulāri mainīgo izstāžu darbību.
Šobrīd, līdz 27. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir skatāma vērienīga mākslinieču dueta Skuja Braden keramikas izstāde “Samsāra”.
Ar filozofiski provokatīvu virsrakstu “Būt drošībā ir bīstami” sācies laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit 11”. Par tā norises vietu šogad izvēlēta bijušā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēka Tērbatas ielā 75. Tur arī iekārtota festivāla centrālā izstāde.
Mākslas muzejā “Rīgas Birža” iekārtota vērienīga retrospekcija “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam – 100”, kas veltīta kultūras institūcijai un tās darbiniekiem, kuru veidotais krājums turpina dzīvot Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Piektdien, 11. septembrī, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tiks atklāta mākslinieces Ievas Carukas personālizstāde “Melns ar baltu satikās”, informēja mākslas centra pārstāvji.
Ceturtdien, 10. septembrī, pulksten 19.00 galerijā “Look!” Rīgā tiks atklāta Veronikas Frolovas personālizstāde “Svešķermenis”, informēja galerijas pārstāvji.
Bija laiki, kad savas dzīves īpašos notikumus iemūžinājām diapozitīvos un rīkojām stundām garus diapozitīvu vakarus. Tādus atminas arī gleznotāja Ieva Iltnere, kura diapozitīvos fiksētajām bērnības atmiņām veltījusi savu jaunāko darbu izstādi galerijā “Māksla XO”.
Grupas izstāde “Nervozā gara faktūra”, kas no 4. septembra būs skatāma laikmetīgās mākslas centrā “Kim?”, ir veltījums nemiera garam franču filozofa Mišela Fuko nodēvētajā “postoptiskajā” laikmetā. Šis gars, lai arī lielā mērā ietver nostalģiju pēc pirmstehnoloģiju ēras, arvien vairāk izpaužas kā noteiktas uzvedības modelis, kādu indivīds izspēlē uz šodienas realitātes fona.
Pieminot mākslinieka Indriķa Zeberiņa 138. dzimšanas dienu, dzimtajā Kuldīgas novada Snēpeles pagastā modernizēta muižā esošā Atmiņu istaba. Savukārt radinieki Kuldīgas novada muzejam uzdāvinājuši mākslinieka rakstītu vēstuli.
5. septembrī Rīgā sāksies 13. tēlniecības kvadriennāle, kura kopš 1972. gada ir bijusi platforma gan Latvijas, gan ārvalstu mākslinieku izpausmēm un jauno talantu atpazīstamībai. Šogad, ņemot vērā Covid-19 sagādātās grūtības un izaicinājumus, festivāla organizatori īpašu uzmanību vēlas pievērst tieši vietējiem māksliniekiem, kā vadošo devīzi izvēloties vārdu salikumu “Demokrātijas brīnumi”.
“Eidiņ veidiņ, vīdiņ puodiņ, tēviņ tāviņ, tāviņ tūp.” Tas ir fragments no unikāla latviešu folkloras krājuma, kas pieder baltvācieša Oto Bonga spalvai. Viņš pēc Otrā pasaules kara latviešu bēgļu nometnēs Vācijā, uzklausot bērnus, pieaugušos un sirmgalvjus, pierakstīja skaitāmpantus. Ar tiem no 31. augusta var iepazīties laikmetīgā izstādē kultūras pilī “Ziemeļblāzma”. Bet no 1. septembra tur uzzaigos trauslais stikls Ingas Salmiņas veidotajā izstādē “Stikla skaņas”.
Pēc vairāku mēnešu dīkstāves Ņujorkā apmeklētājiem durvis vēris Metropoles mākslas muzejs, kas šogad svin 150. jubileju.
Sestdien, 5. septembrī, tiks atklāts laikmetīgās tēlniecības festivāls “Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2020”, kas Rīgas pilsētvidē piedāvās apskatīt 12 jaunradītus Latvijā dzīvojošu mākslinieku darbus. Festivāla atklāšana tiks atzīmēta ar masku gājienu, kas pulksten 19.00 no Tallinas ielas pagalma dosies cauri Rīgas centram līdz Āgenskalna tirgum, pa ceļam atklājot vairākus mākslas darbus, informēja organizatori.
Izstādes, kuru pieteikumos sadzirdu gana jēdzīgi formulētas pretenzijas rādīt latvisko, mani aizrauj un intriģē. Gluži kā Rihardam Zariņam veltītais, pamatīgais šovs “Ko Latvijas meži šalc”, kas līdz 25. oktobrim skatāms Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Viņas skulptūrā reiz kāds cilvēks iemīlējās, bet kāds cits nosauca savu meitu viņas skulptūras vārdā – tas ir stāsts par leģendārās tēlniecības vecmeistares Ēvī Upenieces veikumu. Māksliniece 22. augustā nosvinēja 95. dzimšanas dienu, un piektdien, 28. augustā, mākslas telpā ''Aminori'' atklās viņas jubilejas izstādi.
Peldošais mākslas centrs “Noass” pie AB dambja ir labs piemērs, kā veiksmīgi un radoši izmantot savas unikālās atrašanās vietas priekšrocības, lai īstenotu mākslas notikumus, kas brīvi pieejami plašai sabiedrības daļai. Pie “Noasa”, kur jau labu laiku apskatāmi vairāki urbānās mākslas darbi, tagad novietots arī mākslinieka Kirila Panteļejeva vides objekts “Pozīcija D”.
26. augustā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Dauderu” nodaļā atklāta izstāde “Atskaites punkts”. Tajā aplūkojamas latviešu glezniecības vecmeistara Edgara Vintera gleznas un fotogrāfa Martina Kudrjavceva fotogrāfijas. Abu mākslinieku darbus vieno Vecrīgas ainavas, ko gleznotājs un fotogrāfs tvēris atšķirīgos laika periodos.
Pagājušās nedēļas nogalē 95. dzimšanas dienu nosvinēja tēlniece Ēvī Upeniece. Viņa joprojām strādā un joprojām kaļ radošus plānus. Šajās dienās Ēvī Upenieces darbi no malu malām savesti Rīgas galerijā “Aminori”, kur sestdien, 29. augustā, durvis vērs tēlnieces jubilejas izstāde.
Jaunākie
Interesanti