Kultūra / Māksla
Ceturtdien, 14. martā, ISSP galerijā Berga bazārā gaidāma Rūtas Kalmukas (1974) izstādes "Saiknes" atklāšana. Māksliniece, kura nav izstādījusies daudz, šajā fotosērijā skatītājus ieved patiešām personīgā telpā – savā ģimenē un mājā, vienlaicīgi runājot par sievietes daudzveidīgo būtību un attīstību.
Interesanti, ka medicīnai un mākslai ir kopīgas saknes. Tās abas cēlušās no maģijas. Hipokrats sauca medicīnu par tehnisku "mākslu". Un nemaz ne tik tālā pagātnē mediķu apmācībā un medicīniskajās zināšanās tika iekļautas arī humanitārās disciplīnas. Taču kādā brīdī tika nolemts nošķirt stāstu no iejaukšanās. Šobrīd, pasaulei esot uz mentālās veselības krīzes sliekšņa, tiek meklēti arvien jauni instrumenti tās pārvarēšanai. Līdz ar to māksla un medicīna atkal ir atjaunojušas dialogu.
Pārsteiguma moments un iespēja sevi nemitīgi pilnveidot ir galvenie dzinuļi, kas visvairāk savā profesijā aizrauj restaurācijas ķīmiķi Indru Tuņu. Viņa ir viena no ļoti retajām šīs profesijas pārstāvēm Latvijā. Jau ilgus gadus viņa strādā Nacionālā Vēstures muzeja Restaurācijas departamentā, ir arī Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedras lektore.
Mierpilnas ir to cilvēku sejas, ko māksliniece Baiba Rībere izšuvusi uz medicīniskās marles savā pirmajā personālizstādē. Tādas viņa tās ieraudzījusi savā darbavietā – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejā. Jā, šīs sejas uz auduma pārceļojušas no muzeja eksponātu traukos ieraudzītajiem vaibstiem, ar mākslinieciskiem līdzekļiem atgādinot, ka aiz katra anonīmā eksponāta ir cilvēks. Baibas Rīberes izstāde "Mierpilns" ir viens no piemēriem, kā muzejs mērķtiecīgi savieno mākslu un medicīnas vēsturi, lai pirmā viesošanās muzeja apmeklētājiem nebūtu pēdējā.
Ceturtdien, 7. martā, muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē" atklās izstādi "Pārsteidzošais folio", kas iepazīstinās ar kādu īpašu grafikas kolekciju. Tā tapusi Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā grafiķa Jaņa Šternberga vadībā pagājušā gadsimta 40. gados. To bija iecerēts publicēt, taču tolaik tas neizdevās. Vērtīgo darbu mape aizceļoja uz Ameriku, ilgi gulēja nekustināta un tikai tagad – ar 70 gadu distanci – ieraudzīs dienasgaismu izstādē Latvijā.
Gaidot mūsu dižā ainavista Vilhelma Purvīša dzimšanas dienu 3. martā, ar jaunu iniciatīvu klajā nāk Purvīša muzejs. Tā mērķis ir izveidot Purvīša mantojuma digitālo katalogu, un šai saistībā darbu uzsāk muzeja mājaslapa purvitis.lv, kurā varēs atrast visu informāciju par muzeja plānotajām aktivitātēm. Lai arī Purvītis ir viena no visu laiku spožākajām mūsu kultūras personībām, vēl joprojām ļoti daudzu viņa gleznu liktenis ir nezināms. Mēģināt tām sadzīt pēdas – tas būs viens no jaunās iniciatīvas mērķiem.
"Mana Ēdene" – tā gleznotāja Karinē Paronjanca dēvē Botānisko dārzu Rīgā, kur jau vairāk nekā divus gadus atrodas viņas mākslas darbnīca. Makslinieci iedvesmo gan tur valdošā augu bagātība, gan vēsturiskā atmosfēra, gan aizrautīgie kolēģi botāniķi. Savu izstāžu laikā viņa pievērš uzmanību dažādām interesantām dārza vietām, un arī šoreiz jauno izstādi ievadīs instalācija vecajā sūkņu mājā. Izstāde saucas "Atdzimt no pelniem…", un tās atklāšana ar īpašu performanci gaidāma sestdien, 2. martā. Izstāde būs stāsts par pavasari, atdzimšanu un atjaunošanos. Kā jau Karinē Paronjancai raksturīgi – tas būs arī ļoti krāsains un košs stāsts.