Kultūra / Māksla
No 25. augusta Liepājas muzejā skatāma mākslinieces un scenogrāfes Agneses Kauperes darbu izstāde "Ķenguru neredzēju". Tā ir pirmā mākslinieces personālizstāde Liepājā. Izstādē ir daudz zilās krāsas un ūdens, kas iedvesmojis autori, reiz viesojoties Austrālijā, gan dzīvojot ikdienā Liepājā, kur pelde jūrā ir mākslinieces ikdienas rituāls. Klusās dabas tvertas arī Rīgā un, visbeidzot, tuvojoties rudenim, izstādē būs redzams arī kas no sēņu pasaules.
No 2022. gada 28. augusta līdz 2023. gada 8. janvārim Vermlandes muzejā Kārlstadē, Zviedrijā, notiks izstāde "Dzīvojot mirklim. Jāzepa Grosvalda māksla", kas caur gleznām, zīmējumiem un priekšmetiem vēsta par daudzpusīgā latviešu mākslinieka Jāzepa Grosvalda dzīvi un daiļradi, informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāvji.
Pēc grūtas slimības mūžībā aizgājusi Latvijas Universitātes tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) "Vāpe" dibinātāja, vadītāja un LU docente Helga Ingeborga Melnbārde (22.02.1944.–26.08.2022.), vēsta Latvijas Universitātes (LU) Kultūras centrs.
27. augustā Pāvilostā, "PaiR" rezidencē, un pēc nedēļas Kuldīgas mākslas namā jau kopā ar citiem autoriem būs skatāmi mākslinieces Ievas Epneres veidotie darbi. Māksliniece iedvesmu guvusi rezidences laikā Kuldīgas novada Laidos, kur šobrīd jau ir slēgta skola, taču, kad darbi tapa, skola vēl strādāja un tieši tur radīta izrāde, videodarbs un fotogrāfijas izstādei "Laidu leģendas". Izstādes atklāšanas dienā būs redzama arī Rūdolfa un Elīnas Gediņu performance.
No šī gada 2. septembra izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" būs skatāmas divas jaunas izstādes. Lielajā zālē būs skatāma Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde "Skaņurīki. Eksperimentālā laboratorija", savukārt Intro zālē – mākslinieces Luīzes Rukšānes personālizstāde "Kukuržņu ainavas", informēja izstāžu zāles pārstāvji.
Spēja ticēt – tāds ir vadmotīvs Māra Upzara jaunāko darbu izstādē, kas aplūkojama mākslas telpā "Aminori". Mākslinieks uzskata, ka nav svarīgi nosaukt to, kam mēs ticam, bet gan paļauties uz to. Tāpat arī izstādē – nav svarīgi, kādu stāstu katrs no apmeklētājiem nolasa gleznās, galvenais ir pamanīt to, ka tāds ir, iztēloties.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) organizētajā laikmetīgās mākslas festivālā "Survival Kit 13", kas šogad norisināsies no 3. septembra līdz 16. oktobrim, sadarbībā ar Gētes institūtu notiks vērienīga pasākumu programma, kas pievērsīsies demokrātijas, vārda un izteiksmes brīvības jēdzienu izvērtēšanai Atmodas laika Latvijas, Ukrainas kara un mūsdienu politiskās dažādības kontekstā. "Hearing Voices Café" programma iemājos festivāla ietvaros izveidotā pop-up kafejnīcā, kas sadarbībā ar "Borščs – vakariņas pie ukrainietēm" komandu būs atvērta visu festivāla laiku, informēja festivāla rīkotāji.
Pēc sava nesenā ceļojuma pa Vidzemes pakalniem, kad pie viena izpētīju Cēsu mākslas festivālu, nolēmu, ka jādod iespēja sevi kulturāli pierādīt arī otram Latvijas vaigam – Kurzemei. Apvienojot patīkamo ar lietderīgo un līdztekus apciemojot draugus, nolēmu pievērsties Kuldīgai, kuras vārds ik pa brīdim uzzib izstāžu apskatu slejās.
No 20. augusta līdz 4. decembrim muzeja "Rīgas birža" lielajā zālē apskatāma izstāde "Neiespējamais grupas portrets. Direktora izvēle". Šī izstāde ir stāsts par vērtībām un kuratora personīgo attieksmi, tās pamatā ir muzeja vadītājas Daigas Upenieces darbs pie grāmatas "Direktora izvēle", ko izveidot aicinājusi Londonas izdevniecība "Scala Arts & Heritage Publishers". Kamēr grāmatas izstrāde ir procesā, 30 kolekcijas darbi ir apvienoti izstādē, veidojot šķietami neiespējamu kopumu, kuru vieno direktora redzējums.
25. augustā plkst. 18.00 ar izstādi "Trauslā realitāte" tiks atklāts RIXC Mākslas un zinātnes festivāls, kas norisināsies Rīgā no 25. augusta līdz 16. oktobrim. RIXC festivāla programmas centrālais notikums ir izstāde "Trauslā realitāte", kas būs aplūkojama "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā "Sporta 2" kvartālā, informēja rīkotāji.
Lai arī kopumā valdības līmenī mākslas reprezentācijai allaž bijis atvēlēts labvēlības statuss, katrā atsevišķā gadījumā izstādes nozīmība jāpierāda no jauna – tas attiecināms ne tikai uz latviešu mākslas izstādēm Eiropas pilsētās, bet arī uz Latvijas dalību pasaules mēroga pasākumos.
"Zīmīga tikšanās Raunā." Šādu nosaukumu savai izstādei, būtībā trim izstādēm, devusi metālmāksliniece Dina Dubiņa. Raunas pilsdrupu tornī būs skatāmas viņas emaljas gleznas, bet bibliotēkā un pagasta pārvaldē arī citi darbi.
Baznīcas tradīcija vēsta, ka pirmie kristīgās mākslas paraugi tika radīti jau pirmajā gadsimtā. Laikā, kad tika sarakstīti evaņģēliji, dzīva vēl bija apustuļu līdzgaitnieku paaudze. Saskaņā ar šo viedokli daudzu Dievmātes ikonu autorība tiek piedēvēta evaņģēlistam Lūkam.
2022. gada 19. augustā mūžībā aizgājis tēlnieks Ojārs Breģis (12.04.1942.-19.08.2022.), informē Latvijas Mākslinieku savienība (LMS).
Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā var aplūkot britu keramiķa Padija Hārtlija izstādi "Foetālais valdzinājums". Mākslinieks izveidojis 100 nelielas keramikas figūras, kas iekļaujas muzeja ekspozīcijā.
Ziemupes Tautas namā Dienvidkurzemes novadā līdz 10. septembrim skatāma laikmetīgās mākslas izstāde "Antagonised mediations". Izstādes autore ir Londonā dzīvojoša lietuviešu māksliniece Gabriela Žemaitīte-Travisa. Viņu iedvesmojusi Ziemupes mežonīgā pludmale un priežu mežs, kadiķu audze, mīti un vietējo stāsti. Autore uzdod jautājumus – kāda ir mūsu attieksme pret dabu un kā sevi ar to personificējam. Māksliniece izmantojusi dažādus līdzekļus – audio, video, foto, sietspiedi un citus, lai paustu savu redzējumu.
Romana Sutas gleznotais Alfreda Bīlmaņa portrets padomju laikā tika slēpts no sabiedrības, jo tā fonā bija uzgleznots Latvijas valsts sarkanbaltsarkanais karogs.
1905. gadā celtais 30 metrus augstais Karostas ūdenstornis Liepājā jau gadu desmitiem netiek izmantots tā sākotnējam mērķim. Ilgus gadus tas stāvēja kluss, bet pēdējā laikā tornis ik vasaru pārtop par gleznotāju un tēlnieku darbnīcu. Turklāt jebkurš liepājnieks vai pilsētas viesis var gan vērot māksliniekus darbībā, gan apskatīt pašu vēsturisko celtni.
Ar divām teju vienlaikus atklātām izstādēm – "Foetālais valdzinājums" Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejā un "Dzīvības cena" Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) aulā – Rīgā viesosies britu keramiķis Padijs Hārtlijs (Paddy Hartley). Hārtlijs pazīstams gan ar mākslas darbiem, ko nēsājusi Lady Gaga, gan ar padziļināto interesi par Pirmā pasaules kara artefaktu pētniecību, un viņa cilātās tēmas par kara tranšejām, traumām un iznīcību sāpīgi iekļaujas šodienas kontekstā. Papildu keramikas darbiem Hārtlija māksla ieņem arī digitālās fotogrāfijas, digitālo rokdarbu, instalāciju, bioaudu kompozīcijas un citas formas, informēja RSU pārstāvji.
Simpozijā "Ceramic Laboratory" pulcējoties 14 māksliniekiem, jūlija beigās tapuši jauni laikmetīgās keramikas darbi, kas šobrīd skatāmi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Gan mākslinieki, gan organizatori uzteic iespēju sadarboties starptautiski. Šoreiz lektoru lomā iejutās poļu kolēģi, palīdzot izmēģināt darbu apdedzināšanu īpašā tehnikā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
