Kultūra / Māksla
Apgādā "Neputns" izdots 1990. gada izstādes "Maigās svārstības" albums, kurā apkopoti grupas gleznotāju – Ievas Iltneres, Sandras Krastiņas, Jāņa Mitrēvica, Ģirta Muižnieka, Edgara Vērpes, Aijas Zariņas – darbi. "Var teikt, ka mūsu grupa ir tāds kā sabiedrības modelis, mēs šobrīd esam ļoti dažādi pēc savas pārliecības," Latvijas Radio 3 raidījumā "Pa ceļam ar Klasiku" stāsta albuma sastādītāja Sandra Krastiņa.
Galerijā "Daugava" no 24. janvāra izstādē "Mans kalns" aplūkojami mākslinieces Birutas Delles pēdējā laika darbi, bet 26. janvārī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklās viņas retrospekciju "Gleznot katru dienu".
20. gadsimta pirmajā pusē Jāzeps Grosvalds ieņēma būtisku vietu Latvijas mākslas telpā, ap sevi pulcējot sava laika jaunos talantus. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce ir droša, ka tieši Grosvalds "atklāja šejienes jaunatnei pasaules elpu". Gan Jāzepa personība, gan māksla izcēlās ar aizrautību un drosmi, izceļot un pētot tādas komplicētas tēmas kā bēgļi un Pirmais pasaules karš.
Džons Hoilends (John Hoyland, 1934–2011) ticis dēvēts par Eiropas atbildi Markam Rotko, bet mākslinieks Demjens Hērsts viņu raksturojis kā "neapšaubāmi nozīmīgāko britu abstrakcionistu". Pats mākslinieks savulaik ir teicis, ka "glezniecība ir kaut kas pa vidu starp zvanu skaņu un tekošu ūdeni, tā ir attiecībās starp lapām un vēju, starp putniem un zemi". Tik poētiski viņš ir izteicies par mākslas pasauli, ko izvēlējies un ko uzskatījis par garīgu izpausmi.
Pilsētas identitāte, kolektīvās un personīgās vietas atmiņas un telpas poētika – šādas ir tēmas, kurām savos darbos pievēršas konkursa "Kim? Open Call" laureātes, kuru izstādes no 19. janvāra līdz 25. februārim būs skatāmas "Kim?" laikmetīgās mākslas centrā.
12. janvārī mūžībā devies nozīmīgais un sabiedrībā atpazīstamais grāmatu grafiķis Valentīns Ozoliņš (01.09.1927.-12.01.2024.), informē Latvijas Mākslinieku savienībā.
Krāsaina izstāde, kurā caur faktūrām, formām un atšķirīgiem materiāliem tiek izdzīvota dzīve caur tekstilmākslu. Tā varētu raksturot galerijā "Look!" apskatāmo izstādi "Pavediens". Tajā apkopoti desmit Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) mākslinieču darbi, kuros ar dažādām tehnikām tiek parādītas pārdomas par pasaules redzējumu, iezīmējot Latvijas tekstilmākslas tendences.
Februārī Vatikāna Svētā Pētera bazilikā sāksies izcilā itāļu gleznotāja, tēlnieka un arhitekta Džovanni Lorenco Bernīni veidotā baldahīna restaurācija. Tas pamatoti tiek uzskatīts par 17. gadsimta tēlniecības meistardarbu.
Politkorektums ir piederīgs publiskām personām, politiķiem un organizācijām, bet māksliniekiem nevajadzētu brīvprātīgi uzņemties šos pašus ierobežojumus. Politiķiem ir jāsaliedē sabiedrība, jāmeklē sava atbalsta bāze, bet, ja mākslinieki brīvprātīgi izvēlas politkorektumu, sabiedrība neko no tā neiegūst, secina filozofs Haralds Matulis.
Liepājas muzejā šonedēļ atklāta mākslinieces Agates Apkalnes gleznu izstāde "Personālmaršruts". Cikla "Personālmaršruts" lielformāta darbi ataino dzelzceļa vagonus. Vagoni gleznoti reālistiski, tādi kādi tie arī bijuši, ar uzrakstiem un uzslāņojumiem laika gaitā. Autore savas lielformāta gleznas ar dzelzceļa vagoniem sākusi gleznot Karostas ūdenstornī, kur jau vairākus gadus notiek mākslinieku rezidences.
2023. gada nogalē mākslas muzejā "Rīgas birža" dienasgaismu ieraudzīja jauna Lielbritānijā izdota grāmata "Direktora izvēle", ko klajā laidusi Londonas izdevniecība "Scala Arts & Heritage Publishers Ltd" sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Borisa un Ināras Teterevu fondu. Izdevums pilnībā veltīts mākslas muzeja "Rīgas birža" mākslas darbu kolekcijai, pie tam tādā versijā, kādu to savā redzējumā ir izveidojusi un arī aprakstījusi muzeja "Rīgas birža" vadītāja Daiga Upeniece.
Rotko muzejs, kas iepriekš bija zināms kā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, decembra sākumā atklājis jauno ziemas izstāžu ciklu. Abas izstādes – Hannas Mjadzvedzevas "Ainavas" un Pashmin mākslas konsorcija "Kosmiki Dynami: Māksla kā vispārējs impulss" – blīvi pieguļ klāt jau esošajām Rotko nama ekspozīcijām, padarot skatītāja pieredzi vēl piesātinātāku un draudot ar pamatīgu mākslas pārēšanos.
Uldis Briedis ir viens no Latvijas izcilākajiem fotomāksliniekiem, un, godinot viņa piemiņu, Liepājā 13. janvārī atklās meistara darbu izstādi. Tajā apkopoti latviešu kultūras personību portreti. Darbi tapuši kā sava laika zīmju, notikumu un gara fotopieraksti.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
