Sadaļas Sadaļas
Kultūra / Māksla
Leļļu mākslas festivāls izstādē šogad atklās «mākslas otru pusi»
Septembra vidus jau ierasti ir laiks, kad Dzelzceļa muzejā ar plašu vērienu notiek mākslinieces Ināras Liepas rīkotais Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāls. Festivāla pirmajos piecos gados Ināra Liepa izrādīja Latvijā teju visu pasaulē izcilāko leļļu meistaru darbus, bet pēc tam mainīja formātu, festivālā rādot leļļu mākslas kopsakarības ar citiem mākslas veidiem. Tā tas būs arī 8. festivālā, kas sākas 16. septembrī un kura tēma ir “Mākslas otra puse”.
Ārtelpa pieder mums visiem. Ielu mākslai Rīgā tapusi «Patiltes galerija»
Lai publisko telpu bagātinātu ar kvalitatīvu un legālu ielu mākslu, ir jārāda labs piemērs. Šādu mērķi sev izvirzījuši mākslinieku biedrības “Popper” pārstāvji, kas Rīgas vasaras kultūras programmas ietvaros radījuši ielu mākslas projektu “Patiltes galerija”. Vairāk nekā desmit mākslinieku unikāli lielformāta ielu gleznojumi no augusta beigām aplūkojami uz Gustava Zemgala gatves pārvada balstiem, kas šķērso Čiekurkalna 1. līniju.
Tā ir mana pasaule. Mākslinieks Māris Bišofs iepazīstina ar ilustrāciju izdevumu
Ko dara un rada brīvs un laimīgs mākslinieks Māris Bišofs? Atbilde meklējama nule kā apgāda “Valters Dakša” izdotajā grāmatā “444 Māra Bišofa ideju ilustrācijas”. Kā teic mākslinieks, grāmata veltīta viņa amata brāļiem un māsām un nav paredzēta, lai izskatītu uzreiz. Bet izdevējs apgalvo – tiem, kuru plauktos grāmata jau nonākusi, esot vēlme ieskatīties tajā katru vakaru.
Festivālu «Ūdensgabali» noslēgs Latvijas video mākslai veltīts pasākums
Starptautiskā laikmetīgās un video mākslas festivāla “Ūdensgabali” noslēdzošais pasākums trešdien, 15. septembrī, būs veltīts Latvijas video mākslai un, radot tiltu starp jauno un aizgājušo, ļaus paraudzīties gan uz jaunākajiem Latvijas video mākslinieku darbiem, gan Latvijas video mākslas pionieru atstāto mantojumu, informēja festivāla rīkotāji.
Vārdu spēli «Force[d] Majeure» septiņi mākslinieki iedzīvinājuši laikmetīgos darbos
Nepārvarama vara jeb “force majeure” ir reta parādība – tie ir ārkārtēji nenovēršami apstākļi, kurus konkrētā situācijā nevarēja un nebija iespējams paredzēt. "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar kultūrtelpu “Hanzas perons" un fondu “Novum Riga” šībrīža mākslas notikumu ritumā piedāvā vārdu spēli "Force[d] Majeure" – tā ir nepārvarama vara, kas izraisīta piespiedu kārtā. Refleksijas par to sastopamas septiņu mūsdienu Latvijas mākslinieku darbos. 
Mākslas brīvības apziņa – atklās Rīgas mākslinieku grupas simtgadei veltītu izstādi
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs mākslas cienītājiem atdod parādu un ver durvis jau pērn iecerētai, bet pandēmijas dēļ pārceltai izstādei, kas veltīta Rīgas mākslinieku grupas simtgadei. Ekspozīcija atspoguļo 1920. gadā dibinātās mākslinieku grupas darbību un atklāj toreiz jauno latviešu mākslinieku izvēlēto glezniecisko rokrakstu, kas raisīja diskusijas par to, kas un kāda ir un drīkst būt māksla.
Sapnis 17. trolejbusā. Saruna ar mākslinieku Robertu Koļcovu
"Atceros, braucu 17. trolejbusā no Pionieru pils uz Purvciemu, un man ir balta plastilīna gabals: braucu un kaut ko veidoju. Un esmu kaut ko uzveidojis. Tajā mirklī nodomāju – gribētu būt mākslinieks! Pie tam tas nav sapnis, pie kura es būtu baigi strādājis, tas vienkārši bija gaisā, un es arī neko tādu īpaši neesmu darījis, bet tā ir sanācis. Ir noticis vairāk, nekā biju iedomājies," saka mākslinieks Roberts Koļcovs, kura personālizstāde "Ādams un četras Ievas" līdz 10. oktobrim apskatāma Jūrmalas pilsētas muzejā.
Mūžībā aizsaukta tēlniece Gaida Grundberga
7. septembrī mūžībā devusies Latvijai nozīmīga tēlniece Gaida Grundberga, kuras daiļradē bijuši monumentālie ansambļi, daudzu iemīļotais “Kumeliņš” Bastejkalnā un citi radošie darbi, informēja Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvji.
Bērnu tiesību aizsargi aicina ņemt vērā Brektes murāļa ietekmi uz bērniem un skaidrot mākslu
Saistībā ar mākslinieka Kristiana Brektes radīto zīmējumu “Veltījums Džemmai Skulmei” uz skolas sienas Rīgas 40. vidusskolas audzēkņu vecāki vērsušies Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI). Lai arī inspekcijas sniegtā atbilde nevar ietekmēt minētā mākslas darba turpmāko likteni, VBTAI vēstulē vecākiem un Rīgas domei skaidroja, ka mākslas darbs var radīt bērnos dažādas emocionālās reakcijas un jautājumus, tādēļ ir ļoti svarīgi veikt skaidrojošo darbu ar bērniem. Vienlaikus VBTAI uzsvēra, ka šis darbs nepārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumu.
Izstādes «Digitālie viduslaiki» veidotāji aicina uz sarunu par digitālā un analogā mijiedarbību fotogrāfijā
17. septembrī pulksten 18.00 Rīgas Fotogrāfijas biennāles "Next 2021" izglītības programmas “Laikmeta vīzijas” ietvaros norisināsies diskusija ar izstādes “Digitālie viduslaiki” māksliniekiem – Kristīni Krauzi-Slucku (LV), Āpu Teperu (Aap Tepper, EE) – un izstādes kuratori Aneti Skuju (LV). Saruna norisināsies angļu valodā Rīgas Fotogrāfijas biennāles un Latvijas Fotogrāfijas muzeja "Facebook" platformās, informēja biennāles pārstāvji.
Digitālo viduslaiku priekšnojautas Latvijas Fotogrāfijas muzejā
Rīgas Fotogrāfijas biennāle “NEXT 2021” turpina iepazīstināt ar šīs vizuālās mākslas dažādajām izpausmēm. Jaunākais pienesums biennāles programmā – izstāde “Digitālie viduslaiki” Latvijas Fotogrāfijas muzejā. To kopīgā redzējumā īstenojuši vizuālā māksliniece Kristīne Krauze-Slucka, igauņu vizuālais mākslinieks Āps Tepers un kuratore, mākslas vēsturniece un fotogrāfe Anete Skuja. 
Jaunie stikla mākslinieki veltījuši izstādi Aspazijas daiļradei
11. septembrī pulksten 16.00 Aspazijas mājā atklās izstādi – “Aspazija. Zalša līgava. Interpretācija stiklā“. Izstādes koncepta autors ir režisors, scenogrāfs, Latvijas mākslas akadēmijas (LMA) docents  Viktors Jansons, un tajā piedalās LMA Stikla mākslas katedras vadītāja, profesore Vineta Groza, un maģistrantūras studentes – Baiba Dzenīte, Dace Mola, Everita Jansone, Ilze Apine, Renāte Zeimule un Marta Romanovska, informēja muzeja pārstāvji.
Mākslas vēsturniece par sabiedrībā kritizēto murāli: Džemma Skulme būtu priecīga par Brektes darbu
Interneta vietnē manabalss.lv savākti četrarpus tūkstoši parakstu par steidzamu mākslinieka Kristiana Brektes “Veltījuma Džemmai Skulmei” aizkrāsošanu uz Rīgas 40. vidusskolas sienas Akas ielā 10, kamēr skolas padome jau vērsusies Rīgas domē ar aicinājumu atrast murālim piemērotāku vietu. Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne atzīst – tracis, ko izraisījis Brektes gleznojums, apliecina, ka dzīvojam mākslas jautājumos neizglītotā sabiedrībā. Vēsturniece ir pārliecināta, ka Džemmai Skulmei sienas gleznojums patiktu.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt