Kultūra / Māksla
No 26. maija līdz 9. jūlijam galerijā "Museum LV" piedzīvojama Jāņa Deinata personālizstāde "Jānis Deinats. Laiki. Tik salda". Šoreiz fotogrāfs priekšplānā licis portretus, un to viņam nudien ir daudz. Gatavojoties izstādei, Deinats jaunatklājis paša pirms 30 gadiem uzņemtus kadrus, kuriem šodienas kontekstā piepulcējas vēl citas, ļoti īpašas nozīmes.
Līdz 11. jūnijam galerijā "Māksla XO" skatāma Ievas Iltneres izstāde "Izšūtais selfijs". Tajā izstādīti mākslinieces adatas darbi, kas vispirms tapuši, iedvesmojoties no senlietu veikalā iegādātiem izšuvumiem, bet turpinājušies jau pavisam citos tēlos. Izstādē aizgājušo laiku motīvi mijas ar mūsu nesenās pagātnes un tagadnes zīmēm.
No 15. līdz 19. jūnijam Rīgā notiks ceturtais starptautiskais performances mākslas festivāls "Starptelpa", šoreiz tā norises vieta būs Latvijas Mākslas akadēmija. Jau ceturto gadu festivālu organizē Latvijas Performances mākslas centrs, katru reizi akcentējot citu tēmu. Šogad tā ir "citādība", informēja rīkotāji.
Liepājā, galerijā "Romas dārzs", atklāta mākslinieces Ināras Liepas veidoto leļļu izstāde "Laika spēles", kurā autore atskatījusies uz savu veikumu leļļu mākslā pēdējo 30 gadu laikā. Galerijas pagrabos interesentus sagaida gan figurālas skulptūrlelles, gan kustīgi objekti, kā arī daži aptuveni 100 gadus veci rotaļlāči no Liepas vadītā ceļojošā Leļļu mākslas muzeja.
Par tēmu izraugot dekadenci, no 23. maija līdz 22. jūnijam notiks Rīgas Fotomēnesis. Tā direktors Arnis Balčus atgādina, ka fotogrāfija ir festivāla vadošais, bet noteikti ne vienīgais medijs. Plašo programmu atklās ar mākslinieces Elīnas Semanes izstādi "Mic Drop", viņa arī šī gada festivāla kuratore.
Līdz 29. maijam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā apskatāma gleznotājas Intas Celmiņas gleznu retrospekcija savienojumā ar virkni jaunu gleznu, kas tapušas beidzamajos divos gados. Un tā ir mazliet citāda Inta Celmiņa. "Tas varbūt ir tas nebeidzamais [aicinājums], kas ielikts katrā cilvēkā – ka tu negribi beigt, ka tu negribi beigties, ka tu gribi dzīvot, ka tu gribi vēl kāpt un ka vēl tu esi dzīvs, " saka Inta Celmiņa, kuras gleznošanu vienmēr pavada mūzika.
"Ar ļoti lielu cieņu attiecos pret tiem darbiem, kas radīti okupācijas laikā. Neskatoties uz to visu, kas notika Padomju Savienībā, tas tomēr bija mūsu modernisms, nacionāls un latvisks," uzsver tēlniece Olga Šilova, taču, runājot par Uzvaras parka pieminekli, atzīst, ka "tā ir liela stila degradācija, kad lielais stils kļūst par manierismu. Tas nav dziļi un no sirds". Savukārt māksliniece Brigita Zelča-Aispure ir pārliecināta, ka pieminekļu grautiņi neko labu nevienam nav nesuši: "Vertikālajam objektam, kas tur [Pārdaugavā] stāv, nav nekādas mākslinieciskās vērtības, bet skulptūras ir jāaizved no Rīgas centra un jāizveido vieta, kur varētu novietot dažādus padomju laika objektus."
Nedaudz nožēloju, ka neesmu vietējā jūrmalniece, kura ik dienu, dodoties darbā uz galvaspilsētu, nonāktu Dubultu vilciena pieturā jeb Mākslas stacijā "Dubulti". Tad es varētu uzskatāmi novērot, kā pamazām šo stilīgi šarmanto septiņdesmito gadu arhitektūras pieminekli līdzīgi kā sēnes micēlijs pārņem Tomasa Hiršhorna (Thomas Hirschhorn) izstāde "Māksla=Patvērums". Izpaliekot tradicionālajiem telpas iekārtošanas datumiem (jo šoreiz tas pamatoti ieskaitīts kopējā projekta publiskajā norises laikā), "Māksla=Patvērums" atvērta no 21. aprīļa līdz 29. jūnijam, pašam autoram pirmajās divas nedēļas aktīvi klātesot. Izstādei pakļautajā telpā Hišhorna nosacītā vadībā ikviens var aktīvi piedalīties, to iekārtojot fiziski vai idejiski. Šajā periodā paralēli uzgaidāmās zāles vizuālajām pārvērtībām, kas būtu jāuzlūko kā instalācija, tajā katru dienu notiek dažādi neliela formāta pasākumi ar lielāku vai mazāku skatītāju līdzdalību – DJ seti, dzejas lasījumi, diskusijas par aktuālām tēmām, lekcijas, mākslinieku prezentācijas.
Talsos šobrīd atklāta neparastas formas izstāde, kurā fotogrāfijas, kas jau pašas veidotas neparastā cianotipijas metodē, pārtapušas par košām gleznām. Tā ir divu vietējo mākslinieku – fotogrāfa Ulda Balgas un gleznotāja Andra Biezbārža – sadarbība. Izstādi viņi izvēlējušies veidot Talsu kinoteātrī, un 12 mākslas darbi ir kā kalendāra lapa katram gada mēnesim.
Latvijas Nacionālajā teātrī, turpinot teātra darbinieku – mākslinieku izstāžu ciklu, Jaunajā zālē atklāta gaismu mākslinieces Lienītes Slišānes personālizstāde "Uzdevums". Adījumu tehnikā darinātie darbi veltīti mākslinieces traģiski bojā gājušā dēla Osvalda piemiņai. Kā atzīst pati māksliniece, adīšana nomierina un veicina apziņas atslābināšanos, kas līdzīga meditācijai.
Cilvēka intuīcija un dažādi psiholoģiskie stāvokļi – tas atklājas mākslinieka Kaspara Zariņa jaunākajā izstādē "Sestā maņa", kas apskatāma galerijā "Daugava". Gleznotājs pēc ilgāka laika atgriezies pie figuratīvās glezniecības un sava iemīļotā alter ego tēla Pedanta.
Sakārtojums, kārtība, vienošanās – tās ir tikai dažas nozīmes angļu vārda "arrangements" tulkojumam. Lielbritānijā mītošais latviešu fotogrāfs Reinis Lismanis šajā vārdā nosauc savu izstādi, kas Rīgas Fotogrāfijas biennāles ietvaros šobrīd skatāma galerijā "Look!". Tie ir gleznieciski darbi, kas tapuši, izmantojot fotopapīru un printeru tinti.
17. maijā mūžībā devies gleznotājs Edvards Grūbe (03.11.1935.-17.05.2022.), informēja piederīgie.
Ar sazarotu programmu savus apmeklētājus aicina Rīgas Fotogrāfijas biennāle, kas par savu šīgada tēmu izvēlējusies pašizolāciju. To paskaidro austriešu dzejnieka un rakstnieka Rainera Marijas Rilkes teiktais: "Tikai viena lieta nepieciešama: sevī nokāpt, stundām ilgi nevienu nesastapt. Līdz tam jānonāk."
Mākslas muzejā "Rīgas Birža" līdz 31. jūlijam skatāma līdz šim lielākā starptautiski atzītās latviešu mākslinieces Daigas Grantiņas personālizstāde Latvijā – "Lauka telpa", kas veidota sadarbībā ar "Kim?" Laikmetīgās mākslas centru.
Saskarties ar demenci ir smagi un mulsinoši gan pašam pacientam, gan viņa tuviniekiem, jo nav iespējama liela uzvara pār postošo kaiti, bet sabiedrībā joprojām tā ir tabu tēma, ko pavada kauns. Šai problēmai Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā veltīta sabiedriski jūtīga un zīmīga izstāde – mākslinieces Annas Priedolas "Piena dienasgrāmatas", kurā apskatīta sabiedrības novecošanās un demences tematika.
Preiļos atklāta izcilā fotogrāfa, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Jāņa Gleizda piemiņas istaba. Saglabāt Jāņa Gleizda mantojumu uzņēmies fotogrāfs Igors Pličs, kurš Gleizda personīgās mantas ieguvis no fotogrāfa dēla.
Rotko centrā sācies lielākais grafikai veltītais notikums Latgales reģionā – 10. Starptautiskais Latgales grafikas simpozijs. Tas notiks no 13. līdz 27. maijam Daugavpilī, pulcējot vienpadsmit māksliniekus no astoņām valstīm. Simpoziju atklās 14. maijā plkst. 15.00 Daugavpils Kultūras pils izstāžu zālē ar Gunāra Kroļļa izstādi "Visums, mīti un simboli", informēja rīkotāji.
Mūsdienu feministisko teoriju aktuālie pētījumi, cilvēku izjūtas un ķermeniskas pieredzes, kuras atklāj noteiktus sociālus simptomus un sabiedrības spoguli – tas viss šobrīd skatāms laikmetīgās mākslas izstādē Jūrmalā, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā. Izstāde sasaucas ar aktuāliem pētījumiem feministiskajās teorijās, atklājot cilvēka, vides un ideoloģijas ciešo mijiedarbi.
Pagājušā gadsimta 60. gados Francijā dzīvojošais kanādiešu gleznotājs Rožē Vildērs (Roger Vilder) nolēma krasi mainīt radošās izpausmes un pievērsās kinētiskajai mākslai jeb mākslas virzienam, kurā vizuālos darbus papildina kustība. Mūsdienās Vildēru uzskata par vienu no pasaules nozīmīgākajiem kinētiskās mākslas pārstāvjiem. 11. maijā Latvijas Mākslas akadēmijā atklāta Vildēra darbu izstāde.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
