Kultūra / Māksla
Ar savu mākslu vēlos iepriecināt citus un atveldzēt arī savu dvēseli – tā saka Marija Zeņkova, Ukrainas māksliniece, kura ar ģimeni jau pusgadu dzīvo Latvijā. Tieši savā dzimšanas dienā, 16. martā, glābjoties no kara, viņa ieradās Latvijā, un pa šo laiku ir jau piedalījusies četrās izstādēs. Jaunākā ir viņas personālizstāde "Ar mīlestību no Kijivas!", kas tikko atvērta Eiropas Savienības mājā.
Talsu keramiķi Nauris Galviņš un Diāna Dzelme ir tandēms, kas jau vairāk nekā 15 gadus ikdienā veido funkcionālus traukus. Šogad viņi spēruši sānsoli un izveidojuši izstādi. Lai gan arī tajā redzami trauki, tie šoreiz ir otršķirīgi, jo galvenais uzsvars likts uz konceptu – nestabilitāte. Turklāt burtiskā nozīmē, jo izstāde jābauda prātīgi, lai trauki nesaplīstu.
Cilvēka sastapšanās ar dabu, kurai cauri vijas nezināmais un mistiskais – šādu tēmu jaunākajā personālizstādē "Sastapšanās" risina Jegors Buimisters. Mākslinieks, kurš izglītojies Lielbritānijā, rāda Covid-19 laikā tapušās gleznas un atklāj, cik cieša saikne izveidojusies ar angļu un amerikāņu kultūru.
"Viņa aptur ikdienu savos darbos, bet ikdienības tajos nav" – tā savulaik par Birutas Baumanes glezniecību teikusi mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. Par to spilgti varēs pārliecināties izstādē "Mīla un dzīve. Biruta Baumane", kas no piektdienas, 16. septembra, būs Nacionālajā mākslas muzejā. Izstāde veltīta gleznotājas simtgadei, un tajā vienkopus skatāmi dažādu laiku Birutas Baumanes darbi, kas aptver visu viņai nozīmīgāko tematiku.
Pēc reibinoši karstās vasaras negaidīti iestājies rudens, kad rīdzinieki atgriežas pilsētas realitātē. Radošajā dzīvē tas notiek ar cunami spēku, jo augusta beigās, septembra sākumā pēc savstarpēji nerakstītas vienošanās notiek visi lielākie kultūras festivāli. Augusta nogalē sevi atvērusi ikgadējā mākslas centra RIXC notikumu sērija, ko šoreiz vieno "Trauslās realitātes" nosaukums. Tajā ietilpst gan izstāde, kas redzama "kim?" telpās, gan starptautiska mākslas un zinātnes konference, kas risināsies 6.- 8. oktobrī.
Mākslinieks Atis Jākobsons šovasar Padures muižā iekārtojis savu darbnīcu, kurā pēdējo trīs gadu laikā tapušās gleznas izstādītas muižas plašajās zālēs, tās papildinot ar scenogrāfijas elementiem. Izstāde, kas jau nominēta prestižajai Purvīša balvai, apskatāma līdz septembra beigām.
Neparastas skaņu ainavas un tikpat neparasti instrumenti, kas tās rada, skatītājus sagaida jaunajā izstādē Rīgas mākslas telpā "Skaņurīki. Eksperimentālā laboratorija". Tās autori ir mākslinieku tandēms – Kristians Brekte un Modris Svilāns. Iedvesmu izstādei viņi smēluši no ļoti seniem mūzikas instrumentiem, tos interpretējot mūsdienīgā veidolā. Izstādes aktīvs dalībnieks ir arī skatītājs, jo tieši viņš iekustina sensorus, lai izstāde varētu sākt dzīvot un skanēt.
Ko Zigfrīds Meierovics, 1918. gada augustā viesojoties pie Lielbritānijas ārlietu ministra Artura Džeimsa Belfūra uz sarunām par Latvijas kā patstāvīgas valsts nepieciešamību, sagādāja dāvanā?
Jūrmalas muzejā vietu radusi Siljas Pogules izstāde "Modulāro saldumu kolekcija" un Anetes Kalniņas un Jura Jurjāna darbi, kas apvienoti izstādē "Trīs gaisma". Atšķirīgajās izstādēs parādās gan mākslinieku personīgie pārdzīvojumi un atziņas, gan ikdienas mazie laimes brīži.
Mūžībā aizgājis interjera mākslinieks, akvareļgleznotājs Juris Zīle (16.12.1931.–31.08.2022.), informēja Latvijas Mākslinieku savienībā.
Savā 90. jubilejas gadā Liepājas fotogrāfs Gunārs Kopštāls atklāj fotoizstādi "Liepājas vējos". 2. septembrī Starptautiskās fotomākslas federācijas Mūža biedrs aicina uz izstādes atklāšanu Liepājas Latviešu biedrības namā. Gunārs Kopštāls ir bijis gan pedagogs, gan Latvijas Televīzijas ziņu raidījuma "Panorāma" korespondents, piedzīvojis kara laikus, un viņš labi atceras, kā uzņēma savu pirmo fotogrāfiju ar vācu bunkurā atrasto aparātu.
Rumānijā īpaša radoša projekta ietvaros tiek "atdzīvinātas" komunisma režīma laikā būvētās standarta blokmājas. Kāds mākslinieks par sava darba centrālo motīvu bija izvēlējies putnu kā brīvības simbolu.
Gan aktuālus jautājumus provocējoši, gan meditatīvi pasākumi šogad veidos ikgadējās "Baltās nakts" programmu, kas Rīgā notiks naktī no sestdienas uz svētdienu. Kopumā būs vairāk nekā 20 mākslas norišu – dažādas instalācijas, performances, izrādes, izstādes, kā arī diskotēkas, ko šogad rīkos gan dzejnieki, gan ar mūziku aizrāvušies arhitekti. Līdzās Rīgas centram būs arī daudz pasākumu apkaimēs – Āgenskalnā, Ziepniekkalnā, Čiekurkalnā, Pļavniekos, Bolderājā un vēl citviet. Atsevišķi "Baltās nakts" darbi pilsētvidē būs apskatāmi jau no 1. septembra, to vidū instalācija "Par mieru!" Bastejkalnā un instalācija "Dārzs, kur saule riet" Ziedoņdārzā.
Aicinot klausīties dzeju no Latvijas Radio ēkas balkona un piedalīties izklaidējošā provokatīvā spēlē par demokrātiju, Latvijas Radio šogad ņems dalību mūsdienu kultūras forumā "Baltā nakts", kas notiks sestdienā, 3. septembrī.
Rīgā, Raiņa un Aspazijas mājā, atklāta mākslinieces Diānas Dimzas-Dimmes izstāde "Ticības spektrs", kas vēsta par dažādiem cilvēka ticības aspektiem. Visi darbi ir jauni, radīti pēc kara sākuma Ukrainā, domājot par garīgajiem procesiem cilvēkos, kas rodas tieši kara kontekstā. Tā kā izstāde veidota tieši Raiņa un Aspazijas muzejam, māksliniece daudz lasījusi viņu daiļradi, iespaidojoties arī no Raiņa un Aspazijas idejām un ticības meklējumiem.
Sestdien, 3. septembrī, Rīgā 17. reizi notiks mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts". Tā laikā galvaspilsētas centrā, Vecrīgā, Pārdaugavā, Pļavniekos, Čiekurkalnā un citviet galvaspilsētā varēs baudīt vairāk nekā 20 foruma rīkotāju sagatavotās koncertprogrammas, performances un instalācijas, kā arī izrādes, izstādes un festivālu īpašo piedāvājumu, informēja Rīgas domē.
Vārds ikona tulkojumā no grieķu valodas nozīmē – tēls, attēls. Kristus ir pirmā ikona, vienīgais Dieva attēls. Vēstulē kolosiešiem lasām: "Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais." (Kol.1:15) Tāpēc būtībā visa ikonogrāfija ir kristocentriska – Kristus ir pirmā ikona. Visas pārējās ikonas tā vai citādi ir saistītas ar Kristu.
1901. un 1902. gadā Vilhelma Purvīša gleznas intensīvi ceļoja gan pa lielizstādēm Vācijā, Austrijā un Francijā, gan personālizstāžu turnejā Vācijā, autoram izpelnoties gan vairākas tautiešu un novadnieku lepnumam glaimojošas lielizstāžu medaļas, gan – jo svarīgāk – atzinīgus kritiķu vērtējumus, kuros īpaši cildināta viņa meistarība sniega gleznošanā. Divi no visvairāk atzinības guvušajiem darbiem – "Ziemeļu nakts" un "Marta vakars" – atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.
No 25. augusta Liepājas muzejā skatāma mākslinieces un scenogrāfes Agneses Kauperes darbu izstāde "Ķenguru neredzēju". Tā ir pirmā mākslinieces personālizstāde Liepājā. Izstādē ir daudz zilās krāsas un ūdens, kas iedvesmojis autori, reiz viesojoties Austrālijā, gan dzīvojot ikdienā Liepājā, kur pelde jūrā ir mākslinieces ikdienas rituāls. Klusās dabas tvertas arī Rīgā un, visbeidzot, tuvojoties rudenim, izstādē būs redzams arī kas no sēņu pasaules.
No 2022. gada 28. augusta līdz 2023. gada 8. janvārim Vermlandes muzejā Kārlstadē, Zviedrijā, notiks izstāde "Dzīvojot mirklim. Jāzepa Grosvalda māksla", kas caur gleznām, zīmējumiem un priekšmetiem vēsta par daudzpusīgā latviešu mākslinieka Jāzepa Grosvalda dzīvi un daiļradi, informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāvji.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
