Māksla
Kultūra / Māksla
Ata Ieviņa izstāde “Faraona dārgumi”, kas līdz 19. jūlijam skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā, noris Rīgas Fotomēneša ietvaros, tāpēc fotogrāfijas izmantojumam Ieviņa asamblāžās jāpievērš īpaša uzmanība. Tie arī ir tie faraona dārgumi, par kuriem autors runā. Kāpēc tie tādi ir un kāpēc tie ir līdzīgi senas kultūras vērtībām?
21. jūnijā Mākslas stacijā "Dubulti" tika atklāta Ginta Gabrāna jauno darbu personālizstāde "Fināla lielā atklāšana". Izstāde līdz 13. septembrim risināsies Mākslas stacijas telpās, Jūrmalas pilsētvidē un kā papildinātās realitātes lietotnes "SAN" projekts – visā Latvijas teritorijā, turklāt reizi mēnesī būs arī ekskursijas, kurās mākslinieks ir solījies piedalīties. Latvijas Radio 3 "Klasika" Lienes Jakovļevas personā bija klāt izstādes atklāšanas brīdī, uzrunājot gan pašu mākslinieku Gintu Gabrānu, gan izstādes kuratori Ingu Šteimani.
70 gadus Gulbenes novada Lizuma pagasta centrā slejas skulptūra ''Tautumeita''. Vietējiem ļaudīm tā jau kļuvusi par vienu no kopienas identitātes zīmēm, kas apvīta dažādām leģendām. Lai to atjaunotu, vietējie iedzīvotāji cītīgi ziedojuši līdzekļus, un nu restaurācijas process sācies.
Māksliniece Ilze Aulmane savu Latvijas Mākslas akadēmijas maģistres diplomdarbu “Varbūt palikušas 35 vasaras” radīja akadēmijas gleznotavā – pašā jumta korē. Darbam bija vajadzīgs plašums un sasaiste ar dabu. Akadēmijas atzinīgais novērtējums saņemts, un tagad darbs aizceļo uz Ogres Kultūras centra izstādi “Ceļojums dabas kultūrā”.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4. stāva izstāžu zālēs iekārtota jauna ekspozīcija – Romualda Geikina retrospektīvā personālizstāde “Konverģence. Gleznas un akvareļi”. Tās nosaukums raksturo mākslinieka daiļradi un spēju brīvi interpretēt dažādu laikmetu kultūru, mākslas virzienus un paņēmienus. Tā kā mākslinieks savulaik Latvijas Mākslas akadēmijā studējis scenogrāfiju, viņa darbu kompozīcijās un sižetos pamanāms režisora pieskāriens.
Jūrmalas pilsētas muzejā 1. jūlijā tiks atklāta vācu mākslinieces Sabīnes Šellhornas instalācija “Pie jūras” un starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles “Marīna” starpgada izstāde, kurā skatāmas Madaras Neikenas gleznas un Janas Šandibinas pasteļi, medijus informē muzejā.
Starp jēdzieniem “vējš” un “Liepāja” var likt vienlīdzības zīmi. Vējš te ir vienmēr, pat bezvējā, tikai tad tas kļūst maigs un gandrīz nemanāms, tomēr tas ir. Liepājnieki jums to apstiprinās. Bet mākslinieces Ilzes Akselrodes izstādē “Liepājas vēju izjūta” šo vēju var arī ieraudzīt.
Papīra pavēlniece – tā varētu teikt par mākslinieci Gitu Treici. Viņas spilgtās grāmatu ilustrācijas top nevis datorā, bet uz papīra un ar papīru – grāmatu lappusēs redzamie tēli nereti pirms tam tiek plēsti, līmēti, mērcēti, apgleznoti un slīpēti. Katrai grāmatai viņa meklē savu pieeju un ilustrācijas sauc par mazās formas glezniecību. Par savu veikumu bērnu grāmatu mākslā Gita Treice jau otro gadu pēc kārtas nominēta starptautiskajai Astridas Lindgrēnes balvai.
“Tikai no tevis nav vēstules,” dzied kādā dziesmā. Varētu šķist – kam gan tagad, elektronisko vēstuļu un ziņapmaiņas rīku laikā, var būt interesantas pastkastītes? Māksliniekiem. Par to var pārliecināties izstādē “Pastkastītes” Liepājas tirdzniecības namā “Kurzeme”.
No 4. jūlija līdz 25. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma izstāde “Rihards Zariņš (1869–1939). Ko Latvijas meži šalc”, medijus informē muzeja pārstāvji.
Līdz 29. jūlijam Kalnciema kvartāla galerijā skatāma mākslinieku apvienības “4K” izstāde “Pasaules gals”.
Eduarda Smiļģa Teātra muzejā no 19. jūnija būs aplūkojami Latvijas mākslas un dizaina skolu audzēkņu scenogrāfijas darbi, kas izturējuši valsts konkursa pirmo kārtu. Atbilstoši nolikumam bērniem un jauniešiem bija dots uzdevums scenogrāfijas maketos pārvērst savu noskaņojumu vai īpaši izvēlētu mūziku. Izstādē “Melnā kaste” būs aplūkojamas 350 skolēnu radītās pasaules.
Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA2) izstāde, kas aizņems 20 hektārus Tarkovska filmām raksturīgās gaisotnes caurstrāvotajā Andrejsalā, būs atvērta skatītājiem no 20. augusta līdz 13. septembrim un šajā laikā arī pārtaps par pilnmetrāžas filmas uzņemšanas laukumu, medijus informē RIBOCA pārstāvji.
Latgales vēstniecības “Gors” Mākslas galerijā 16. jūnijā atklāta tekstilmākslinieces Ritas Ļegčiļinas-Brokas darbu personālizstāde “Apraksti”, medijus informē “Gors” pārstāvji.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 3. jūlijā tiks atklāta latviešu keramiķes, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētās profesores Līgas Skariņas personālizstāde “Materiāls. Forma. Gaisma”, medijus informēja Rotko centra pārstāvji.
17. jūnijā pēc renovācijas un pārbūves darbiem durvis apmeklētājiem vērs Rīgas Porcelāna muzejs, kas atrodas Vecrīgā, Konventa sētā, un kam šogad aprit 20. jubileja. Līdz šim muzejs darbojās pagrabstāvā, bet pēc pārbūves tas ieguvis papildu platību arī pirmajā stāvā, kur izveidots jauns muzeja ieejas mezgls, kā arī telpas radošajām aktivitātēm. Arī pagrabstāvā esošās ekspozīciju zāles ir atjaunotas un nomainīti vitrīnās skatāmie priekšmeti.
Pašizolācijas laiks Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem un absolventiem sagādāja jaunus pārbaudījumus, jo bija jāstrādā mājās. Tas pavēra ceļu dažādiem eksperimentiem un fantāzijām, arī par Laimes lāci. Tieši tā nosaukta jauno ilustratoru izstāde, kas no 16. jūnija aplūkojama Andreja Upīša memoriālajā muzejā un kas veltīta rakstnieka stāsta “Sūnu ciema zēni” 80. gadskārtai.
Mākslas stacijā “Dubulti” 21. jūnijā atklās mākslinieka Ginta Gabrāna jauno darbu personālizstādi “Fināla lielā atklāšana”. Izstāde veidota, māksliniekam sadarbojoties ar mākslīgo intelektu, medijus informē izstādes rīkotāji.
No 16. jūnija pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja aplūkojams jauns pilsētvides mākslas objekts. Tā ir tēlnieka Aigara Bikšes veidota sešus metrus augsta skulptūra “Mediķi pasaulei”. Tās autors to ir veltījis medicīnas darbiniekiem, pateicībā par darbu Covid-19 krīzes laikā.
Uz filozofiskām pārdomām par dabu un cilvēka vietu tajā rosina jaunā izstāde “Spēles Dieva dārzos”, kas no 16. jūnija skatāma kultūras pilī “Ziemeļblāzma”. Tās autori ir divi mākslinieki Sanda Zeme un Jānis Gutāns-Grasis, kuri abi ir tā dēvētās zemes mākslas pārstāvji. Latvijā tas ir vēl joprojām reti izplatīts žanrs, savukārt daudzviet citur pasaulē gana aktuāls. Kaimiņvalstī Lietuvā, piemēram, jau 15 gadus notiek zemes mākslai veltīti festivāli.
Jaunākie
Interesanti