Kultūra / Literatūra
Grāmatu apskatsLiteratūra
Jau nedēļu norisinās starptautiskais dzejas festivāls "Dzejas dienas", kur divu nedēļu laikā rīko dažādus ar dzeju saistītus pasākumus. Viens no tiem ir žurnāla "Domuzīme" ikgadējās Dzejas balvas sarīkojums, kas notiks piektdien, 8. septembrī, kurā paziņos ne tikai galvenās balvas ieguvēju, bet kopā ar krājumu autoriem lasīs dzeju un atvērs arī žurnāla "Domuzīme" šī gada ceturto numuru.
Pirmais publicētais latviešu dzejnieks bijis Ķikuļu Jēkabs (1740–1777) – tas tapa zināms tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, pateicoties literatūrzinātniekam Aleksejam Apinim, kurš Maskavā kādā arhīvā atrada iesniegumu, kas rakstīts dzejas formā. Tā ir sūdzība Katrīnai II par Vidzemes zemnieku smago stāvokli. Unikāli, ka šis dzejolis ir rakstīts latviešu valodā!
Šoreiz literatūras apskatā ir Sjū Stjuartes-Smitas grāmata "Rūpīgi kopts prāts", ko latviski iztulkojusi Madara Bernharda-Ādamsone. Tā nav daiļliteratūras grāmata, bet īsti nepieder arī tā sauktajām pašpalīdzības grāmatām. Grāmatas žanrs jau pats par sevi ir ļoti oriģināls, jo – ja jāformulē pavisam īsi – tā ir grāmata par dabas un dārzkopības dziedinošo ietekmi uz cilvēku.
Lasītprasmes apguve vēsturiski iet roku rokā ar reliģisko tekstu apguvi, uz kuru viduslaikos mudināja Kārlis Lielais. Laicīgus tekstus un arī attēlus, kas bērniem palīdz apgūt burtus vieglāk, ābecē iekļāva vien 18. gadsimtā, pateicoties Vecajam Stenderam, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja literatūrzinātniece Māra Grudule un ābeču kolekcionārs Juris Cibuļs.
Iznācis otrais franču rakstnieces Fredas Vargasas kriminālromāna tulkojums par izmeklētāju Adamsbergu – "Otrādi apgrieztais vīrs", informēja izdevniecībā "Zvaigzne ABC".
Kas ir baisākās vietas Rīgā, kur ir labākās ballītes, bet kur visdrošāk paslēpties? 150 Rīgas skolēni vecumā no 8 līdz 11 gadiem sadarbībā ar māksliniekiem Endiju Fīldu un Bekiju Dārlingtoni radījuši "Rīgas grāmatu" – daļēji izdomātu un daļēji reālu pilsētas ceļvedi. Vēl pirms grāmatas atklāšanas, kas notiks festivālā "Homo Novus", portālā LSM iespējams ielūkoties grāmatā un uzzināt, kā bērni redz dažādas Rīgas apkaimes.
Ar moto "Dzeja elpo" Latvijā sākušās Dzejas dienas. Tās, kā ierasts, pulcē dzejas mīļus ārkārtīgi plašā programmā ar lielu daudzveidību. Dzejas dienu laikā norisināsies gan jau ierasti pasākumi, kā, piemēram, "Ceļojums ar dzejniekiem", gan viesosies iepriekš neredzēti dzejnieki no Īrijas, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" par programmas aktualitātēm vēstīja dzejnieki Ērika Bērziņa un Kārlis Vērdiņš.
Izdevniecība "Orbīta" laidusi klajā dzejnieces Ērikas Bērziņas dzejas krājumu "Ardievas bohēmai". Krājuma atklāšana paredzēta 7. septembrī pulksten 19.00 bārā "Aleponija", informēja izdevniecībā.
"Māte stāstīja, ka bērnībā es dziedāt esot sācis agrāk nekā runāt, un arī šobrīd man tā muzikalitāte, muzikālā līnija, mūzika valodā un mūzika tekstos, mūzika dzejā ir daudz būtiskāka par pašu tekstu," prāto dzejnieks, atdzejotājs, mūziķis, grupas "Zāle" dalībnieks Pēteris Draguns.
Klāt septembris – rudens pirmais mēnesis, kas iezīmējas ar pārmaiņām dabā un izmaiņām ikdienā. Jaunais mācību gads nozīmē arī jaunu sākumu, varbūt jaunus draugus, kādam pilnīgi noteikti arī jaunu sevi. Atrast un saprast sevi ir pusaudžu laika svarīgākais uzdevums – sarežģīts, reizēm šķietami neiespējams, bet ļoti nozīmīgs. Grāmatas šeit var būt labs palīgs – ceļa rādītājs, izgaismotājs un nereti arī policists, kas izceļ pusaudžu laika emocionālās šūpoles un dzīvi tuvu neprāta robežai.
No 2. līdz 14. septembrim visu Latviju izrotās dzejai veltīti pasākumi jeb "Dzejas dienas 2023", kas šogad tiek svinētas ar saukli "Dzeja elpo".
"Sigulda varētu būt kā tāda maza šūniņa, kas rada piemēru par lasošu sabiedrību, kur bērnudārzs, skola, ģimene – visi – ir iesaistīti lasīšanas pieredzē," tā pirmajā Priekšālasītāju dienā, kas ievadīja oktobrī gaidāmo Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālu, sacīja izdevniecības "Liels un mazs" vadītāja Alīse Nīgale.
Karogs ir viens no spēcīgākajiem un emocionālākajiem simboliem – uzskata karogu pētniece, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja speciāliste Anita Gailiša. Šo atziņu apstiprina tikko klajā nākusī viņas grāmata "Stāvi stipri, strādā droši". Grāmatas pamatā ir apjomīgs pētījums par muzeja kolekcijas karogiem no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Apskatīti valsts un pilsētu karogi, dažādu organizāciju un iestāžu karogi, kā arī karogi, kas veltīti svarīgiem notikumiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
