Kultūra / Ekrāns
Šogad Rīgas Starptautiskais kino festivāls (RIGA IFF) no 12. līdz 22. oktobrim jau 10. reizi pulcēs skatītājus un kino nozares profesionāļus lielākajos kino svētkos Latvijā, īpaši izgaismojot drosmīga un novatoriska kino nozīmi – tāda kino, kas kalpo zinātkāriem un dedzīgiem prātiem. Šāda kino meklējumu epicentrs ir Riga IFF konkursi, kuriem, sākot ar 15. martu, filmu veidotāji ir aicināti pieteikt savus darbus, informēja festivāla rīkotāji.
No 17. marta Latvijā kinoteātros izrādīs režisora Oves Mustinga spēlfilmu par Igaunijas basketbola komandu "Kalev", kas 1991. gadā kļuva par PSRS čempioniem. Ekrānstāsts ir par to, kā cīņas par uzvaru basketbola laukumā saplūst ar tautas alkām pēc brīvības, ar Atmodu, tā veidošanā līdzdarbojās arī Latvijas kino profesionāļi un aktieri.
13. marta rītā ir noslēgusies 95. ASV Kinoakadēmijas balvu jeb "Oskaru" pasniegšana. Tā ir aizvadīta gan ar patīkamiem, gan nepatīkamiem pārsteigumiem, taču skaidrs, ka ASV Kinoakadēmijas balva cenšas noķert šābrīža kino laikmeta garu, atzīmējot dažādību un citādību kino, mazāk vietas atstājot pašrefleksijai par nozari, tās vēsturi un klasiskai stāstniecībai.
Kuru vispār vēl interesē "Oskari"? Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša – ļoti daudzus. Lai arī šķiet, ka pēdējos gados Amerikas Kinoakadēmijas balva "Oskars" ir zaudējusi savu prestižu un nozīmīgumu, tas joprojām ir viens no svarīgākajiem kino notikumiem pasaulē. Un pašas balvas nozīmīgumu nevajag jaukt ar ceremonijas popularitāti. Skaidrs, ka ceremonijas reitingi ir kritušies, jo tas ir garš, bieži vien visai garlaicīgs pasākums un, ja vien kāds aktieris neiepļaukā tā vadītāju, arī ne pārāk skandalozs un medijiem interesants. Bet nevar noliegt to, ka "Oskara" balvas saņemšana ir nozīmīgs solis jebkura kino veidotāja karjerā. Tāpēc – pat ja 12. marta naktī ceremonijas tiešraidei nepieslēgsies rekordliels skatītāju skaits, balvu saņēmēju sarakstus visdrīzāk izlasīs ļoti daudzi. Tai skaitā arī es.
Aņa, pusaudze no pavisam parastas Maskavas ģimenes, bija vides aktīviste. Tāpat kā līdzīgi domājoši jaunieši Latvijā, viņa vēlējās skaistu nākotni savai valstij un visai planētai. Internetā satiktie draugi rosināja arī uz politiskām diskusijām par Krievijā arvien spēcīgāk jūtamo diktatūru. Tad uzradās kāds vīrietis, kas jauniešus mudināja vēl asāk kritizēt režīmu, noīrēja telpu sapulcēm.
"Mēs sapņojam par Ziemeļpolu vienpadsmit, četrpadsmit gadu vecumā, tad tiek lasītas grāmatas par Amundsena ceļojumiem, polārajām ekspedīcijām, un ar to arī aizraujas. Varbūt šī filma ir savā ziņā aicinājums šos sapņus izdzīvot jebkurā vecumā," filmas "Saules spīd 24 stundas" ideju iezīmē režisors Juris Poškus. Filma nule piedzīvojusi pirmizrādi.