"Saule spīd 24 stundas"
Kinoteātros no aizvadītās nedēļas skatāma Jura Poškus režisētā spēlfilma "Saule spīd 24 stundas". Filmas galveno varoni – pusmūža uzņēmēju Mārtiņu spēlē Andris Keišs. Keiša atveidotais varonis – piedzīvojis eksistenciālu krīzi pēc sava uzņēmuma pārdošanas – pūlas atrast kādu augstāku aicinājumu un nolemj doties uz Ziemeļpolu. Sižeta pamata artēriju iedvesmojis reāls stāsts – latviešu ceļotāja Harija Sila pieredze, dodoties uz Ziemeļpolu.
Poškus filma sākas kā situāciju komēdija, iepazīstinot skatītāju ar lielo apnikumu, kas piemeklējis galveno varoni. Varoņu rezignācija un traģikomiskās situācijas, kurās tie iekuļas, rada iespaidu, ka filma "Saule spīd 24 stundas" apdzīvo tos pašus kinovalodas apcirkņos kā, piemēram, somu klasiķa Aki Kaurismeki darbi. Taču, lai arī filmas centrālais vēstījums ir par to, ka vissvarīgākais ir nevis rezultāts, bet ceļš uz to, šķiet, ka pati filma šajā ceļā – proti, savā vēstījumā un tā izklāstā – ir nomaldījusies. Risinot galvenā varoņa bezjēdzības sajūtu, filma ne reizi vien iestiegam pārgarās ainās un dialogos, kuru loma kopējā stāstā ir diskutabla. Tāpat atsevišķi pārlēcieni montāžā ir mulsinoši. Laiks filmās, protams, ir relatīvs lielums, taču šajā gadījumā šīs elipses un faktoloģiskās nesakritības lien laukā kā īleni no maisa.
"Saule spīd 24 stundas" – kinoteātros no 2. marta.
"Svārstības"
Kristīnes Briedes dokumentālās filmas "Svārstības" nosaukums atsaucas uz svārstībām Latvijas luterāņu baznīcas institūcijā. Filmā ietverts atskats gan uz laiku, kad sievietes vēl tika ordinētas par mācītājām, gan uz 20 gadus vēlāku realitāti – deviņdesmitajiem, kad, mainoties LELB (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca) virsvaldei un dalībniekiem, sieviešu ordināciju atcēla.
Filmā redzam ne tikai uzskatu pārsvēršanos LELB dalībnieku rindās, bet arī vairāku sieviešu – mācītāju – portretus mūsdienās. Veroties šo sieviešu kalpošanas gaitu ikdienā, iezīmējas cita aina – rodas iespaids, ka neviens tā arī konkrēti un skaidri nespēj atbildēt uz jautājumu, kālab sieviešu ordinācija pie mums Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, tāpat kā latviešu evaņģēliski luteriskās baznīca atzara Amerikā, ir pārtraukta. Te izskan dažādi atsaucēs samežģījušies skaidrojumi un apgalvojumi, ka citādāk jau vienkārši nevar.
Taču Kristīnes Briedes filma "Svārstības" nav kareivīgs, sociopolitisks vēstījums, drīzāk kluss, dažbrīd pat apcerīgs stāsts par mācītājām (vai kā šo sieviešu amatus dēvē birokrātiski pareizi – mācītāja pienākumu izpildītājām) un viņu pieklusināto, vai precīzāk runājot – apklusināto – lomu luterāņu baznīcas iekšienē un galvenais – aicinājumu kalpot. Lai arī to nedara pašas filmas varones – atsevišķu filmas ainu kopums uzdod jautājumu, kas tad īsti ir tā negrozāmā un neapšaubāmā patiesība, uz ko atsaucas šo mācītāju kolēģi – vīrieši?
"Svārstības" – LMT viedtelevīzijā no 8. marta.
"Juku un Himalaju zieds"
Nedēļas nogalē uz kino ekrāniem arī jaunums pirmsskolas vecuma kinoskatītājiem – animācijas mūzikls "Juku un Himalaju zieds".
Jāpiebilst, ka filmu piedāvājums tieši visjaunākajiem skatītājiem – tiem, kas vēl neiet skolā – ir diezgan neliels; pārsvarā kino skatāmās filmas ir mērķētas nedaudz vecākai publikai.
"Juku un Himalaju zieds" ir beļģu animācijas režisoru Arno Demunka un Remī Dirēna pirmā pilnmetrāžas filma. Aptuveni stundu garais darbs ir piedzīvojumu stāsts par filmas titulvarones Juku – pelēna – ceļu līdz Himalaju kalniem. Abi režisori Latvijas skatītājiem nav sveši – viņu darbi teju katru gadu izrādīti Rīgas Starptautiskā kino festivāla bērnu filmu programmas, īsfilmu seansos. Arī šo filmu raksturo viņu rokraksts – labestīgi, antropomorfi jeb cilvēciskoti dzīvnieki un krāšņi izveidota vizuālā pasaule, ar nedaudz fabulai līdzīgu struktūru, kurā uzslavēta drosme un neatlaidība.
Rudenī filma RIGA IFF saņēma bērnu žūrijas balvu.
"Juku un Himalaju zieds" – kinoteātros no 11. marta.
