Kultūra / Ekrāns
Svētdien, 12. februārī, plkst. 18.15 LTV1 atgriežas skatītāju iemīļotais raidījums par cilvēku, vidi un abu savstarpējām attiecībām – "Zaļgalvis". Jaunajā sezonā raidījuma vadītājs, rakstnieks Rvīns Varde ar dažādu profesiju un dzīvesgājumu domubiedriem meklēs dabas un indivīda saskarsmes iespējas ne tikai smilšu alu pagrabos vai laikmetīgajā mākslā, bet arī idejā par sēklām kā nākotnes valūtu vai efektīvāko komunikācijas veidu meklējumos. Sezona šogad paplašina skatu arī uz ekspertu domām un pieredzēm kaimiņos – Ziemeļvalstīs.
Nacionālais kino centrs apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022. gada filmu izrādīšanas dati liecina – skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt, salīdzinot ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021. gadu, informēja Nacionālā kino centra (NKC) pārstāvji.
Tuvojas 95. ASV Kinoakadēmijas balvas "Oskars" pasniegšanas ceremonija, janvāra nogalē tika izziņoti visi nominanti. Pārliecinoša līdere ir Daniela Kvāna un Daniela Šeinerta pārsteidzošā filma "Viss visur vienlaikus", kura saņēmusi 11 nominācijas. Taču 2022. gads ir bijis īpaši veiksmīgs Īrijas kino. Un jaunākā režisora, scenārista un dramaturga Mārtina Makdonas filma "Inišerinas Banšī" ir saņēmusi otru lielāko nomināciju skaitu. Aizkustinošais stāsts par diviem vīriem uz izdomātas Īrijas salas Inišerinas ir izpelnījies 9 nominācijas – tai skaitā kā labākā filma, kā arī par labāko režiju, oriģinālscenāriju un Kārtera Bērvela skaņu celiņu. Turklāt par labākajiem aktierdarbiem "Oskara" nominācijas ir saņēmusi visa galveno aktieru četrotne – Kolins Farels, Brendans Glīsons, Barijs Kiogans un Kerija Kondone.
Režisore Ilze Kunga pēc vairākām veiksmīgām īsfilmām pietuvojusies lielās filmas uzņemšanai, izvēloties par galveno varoni spēcīgu Atmodas laika darbinieci Itu Kozakeviču, kuru atveidos aktrise Ērika Eglija-Grāvele. Tā ir izcila iespēja pietuvoties gan personībai, gan laikmetam. Interesanti sekot režisores izvēlēm, veidot spēles filmu par vēstures periodu, kuru šobrīd jau grūti emocionāli un kinematogrāfiski restaurēt. Tomēr šī ir tuvā vēsture, kura vēl samērojama ar vienas paaudzes dzīvi, un tātad ir vēl daudz liecinieku, kas var palīdzēt režisorei un viņas radošajai grupai. Filmas kino proves liecina par precīzu aktrises izvēli, pat respektējot portretisko līdzību.
Tikai kino iespējams, ka Jūrkalne pārtop par Francijas ziemeļiem, Rīga – par Bostonu, bet Ādažu poligons par Pensilvāniju Amerikā. Producentu kompānijas "Film Angel Studio" vadītājs Ivo Ceplevičs to dēvē par īpašo kino burvību, un tieši šobrīd viņa vadītā kompānija īsteno kopīgu filmu projektu ar Dienvidkoreju, kurā Latvijas vidē tiks filmēta arī Ķīnas pilsēta Harbina.
3. februārī sabiedrisko mediju portālā LSM sācies balsojums par "Lielā Kristapa" filmām. Visvairāk balsu saņēmušais kinodarbs saņems skatītāju balvu, un tā ir viena no īpašajām balvām, ko pasniegs "Lielā Kristapa" noslēguma ceremonijā 26. februārī.
"Tas mātes piens, ko mēs atstāsim saviem bērniem un mazbērniem, būs jau daudz veselīgāks, nesaindēts. Tad nebūs jābaidās par to, ko mēs dodam savam bērnam," pārliecināta ir aktrise Maija Doveika. Viņa pēc Noras Ikstenas romāna motīviem veidotajā filmā "Mātes piens" atveido galveno – Astras – lomu. Pirmizrādes gaidās par grāmatas un filmas vēstījumiem un sastrādāšanos ar režisori Ināru Kolmani sarunājas Doveika un viņas ekrānkolēģe Astras jaunības epizodēs – Elīna Vaska-Botere.
""Mātes pienā" es strādāju ar savas mātes un, galvenokārt, ar savām sajūtām par šo laiku, jo es esmu viņu piedzīvojusi un izdzīvojusi, un tikai vēlāk sapratusi, kādā rāmī mēs visi bijām," saka režisore Ināra Kolmane. Pēc piecu gadu darba 1.februārī pirmizrādi piedzīvos viņas trešā lielā filma "Mātes piens", kas tapusi pēc Noras Ikstenas tāda paša nosaukuma romāna. Stāsta centrā ir māte un meita un viņu dzīves centieni Padomju Savienībā.