Kultūra / Ekrāns
Kādas ir sakarības, pārsteigumi un vilšanās, skatoties latviešu filmas? Kino kritiķe Dārta Ceriņa un kino publicists Žulijens Nuhums Kulibali pārskata nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" nominētās spēlfilmas.
20. februārī mākslas centrā "Zuzeum" notika 3. starptautiskā dokumentālā kino festivāla "Artdocfest/Riga" preses konference, kurā izziņota pilna festivāla programmu. Šī gada festivālā, kas norisināsies no 2. līdz 9. martam, četrās dažādās programmās būs skatāmas gandrīz 50 dokumentālās filmas.
Animācijas filmu joma šodien ir patiesa iespēju, eksperimentu un brīvības zeme. Tā ļauj veidot dažādu formu un kompozīciju darbus, atklāt visdažādāko tēmu lokus jaunos un oriģinālos veidos. Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" izvirzītās trīs animācijas filmas – Kristas Burānes "Dziesma par brīnumskapi", Daces Rīdūzes "Dusmukule" un Signes Baumanes "Mans laulību projekts" – parāda šī kino žanra piedāvājumu visiem vecumiem – gan jaunākajiem skatītājiem, gan pieaugušajiem. Prieks arī par to, ka nominētās animācijas filmas vairāk ir autoru vai mākslas darbi, nevis patēriņa produkti.
Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmijas (BAFTA) balvu pasniegšanas ceremonijā vislielākos laurus svētdien plūkusi vācu filma "All Quiet on the Western Front" ("Rietumu frontē bez pārmaiņām"), kas vēsta par dzīvi un nāvi Pirmā pasaules kara ierakumos.
Kuldīgā šajās februāra dienās notiek vēsturiskās korejiešu spēlfilmas "Harbin" uzņemšana. Filmēšana notiek, sadarbojoties Latvijas producentu kompānijai "Film Angels Studio" ar Dienvidkorejas kompāniju "Hive Media Corp." un franču kompāniju "Keystone Films". Kuldīgā līdz šim uzņemtas 35 spēlfilmas un dokumentālās filmas. Interese par vecpilsētu un tā apkārtnes iemūžināšanu kinofilmās nerimst.
Berlīnes kinofestivālā pirmizrādi piedzīvojusi Eiropas animatoru kopražojuma filma “Meitene dzinējsuns”, kuras lielākā daļa tapusi Rīgā. Šī ir septītā “Rijas” filma, kas nominēta Berlināles konkursa programmai.
Atklāts Starptautiskais Berlīnes kinofestivāls, kas iezīmē jaunā kino gada sākumu. Galvenajā konkursa skatē šogad 19 jaunas filmas. Programmā pārsteidzoši daudz melodrāmu un komēdiju, kam līdzās skarbi stāsti par Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Šogad Eiropas Kino tirgū pēc vairāku gadu gatavošanās tiek arī piedāvāts industrijas pasākumu kopums ar nosaukumu "Baltijas valstis fokusā".
24. februārī pirmizrādi piedzīvos režisores Unas Celmas pilnmetrāžas mākslas filma "Zilās asinis", kas atklāti runā par seksuālu, mentālu un fizisku vardarbību ģimenē, informēja filmas producenti.
Režisora Dāvja Sīmaņa topošās filmas "Marijas klusums" centrā ir vācu mēmā kino perioda zvaigzne, Latvijā dzimusī Marija Leiko. Titullomā būs Olga Šepicka, kas izdzīvos Leiko pēdējos dzīves gadus Padomju Savienībā, Staļina represiju laikā.
16. februāra vakarā Vācijas galvaspilsētā sākas 73. starptautiskais Berlīnes kinofestivāls. 10 dienu laikā izrādīs gandrīz 400 filmu, un festivāla atklāšanā šovakar ar videozvana palīdzību uzrunu teiks Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" skatītāju balsojums notiek līdz 24. februāra pulksten 23.59, un tajā piedalās 24 filmas, no tām astoņi darbi, kas balvai nominēti īsmetrāžas dokumentālo un spēlfilmu kategorijās. Dokumentālo īsfilmu kategorijā nominēta Jāņa Ābeles filma "81 metrs", Andreja Verhoustinska filma "Nr.105555", Mārča Ābeles un Laura Ābeles filma "Mierjemā", Zanes Gargažinas filma "No manis nav jābaidās", Emīla Alpa filma "Renesanses laika cilvēks". Īsmetrāžas spēlfilmu kategorijā savukārt atrodami trīs darbi – Kristinas Martinukas filma "Augustā", Paula Ķestera filma "Pirmie soļi", Rūtas Znotiņas filma "Sāc visu no jauna".
Nacionālā kino balva "Lielais Kristaps" norisināsies no 23. līdz 26. februārim. "Lielā Kristapa" programmā notiks filmu pirmizrādes un balvai nominēto filmu seansi, informēja rīkotāji. Līdz 24. februārim risinās balsojums par skatītāju balvu. Noslēguma ceremoniju, kas notiks Rīgas cirkā, tiešraidē demonstrēs Latvijas Televīzija un LSM.lv.
Izvēlēti Latvijas Televīzijas dokumentālo īsfilmu konkursa "Latvijas kods. Latvija šodien" 2023. gada uzvarētāji. Projekta vienpadsmitajā gadā piecus jaunus stāstus, dokumentējot Latviju, veidos režisori Andrejs Verhoustinskis, Žaklīne Zābere-Gāga, Aleksejs Beļeckis, Toms Upītis un Ildze Felsberga.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
