Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
17. maija diskusijā "Kas notiek ar mediķu un pacientu prasībām politiķiem par veselības aprūpes finansējumu?" piedalās veselības ministre Līga Meņģelsone (darbam valdībā deleģējis "Apvienotais saraksts"), finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs, Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Inese Budzila, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" politikas koordinatore Iveta Neimane.
Tas, vai Valsts prezidentu izdosies ievēlēt 31. maijā, lielā mērā atkarīgs no tā, cik gatavi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būs atdot balsis par citu kandidātu, ja to sākotnēji atbalstītais kandidāts kādā no vēlēšanu kārtām "izkritīs", bet vēlēšanas turpinās, deputātiem balsojot par vēl palikušajiem kandidātiem. Šobrīd nevienam no pieteiktajiem kandidātiem nepietiek balsu ievēlēšanai jau pirmajā kārtā – trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā izskanēja gan prognozes, ka visu izšķirs tas, cik pārliecinošu iespaidu pieteiktie kandidāti spēs atstāt uz to frakciju deputātiem, kas pašas savus kandidātus Valsts prezidenta amatam nav izvirzījušas, gan pieļāvums, ka 31. maija vēlēšanās Saeima prezidentu neievēlēs.
Šonedēļ partijām ir jāizvirza savi kandidāti 31. maijā paredzētajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Pirmais no "Apvienotā saraksta" puses šim amatam ir izvirzīts miljonārs Uldis Pīlēns, opozīcijā esošā partija "Progresīvie" izvirzījusi biedrības "esiLV" vadītāju Elīnu Pinto, savukārt kā "Jaunās Vienotības" (JV) kandidāts izvirzīts ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Līdzšinējais prezdents Egils Levits, kuru JV un Nacionālā apvienība (NA) bija izvirzījuši otrajam termiņam, 10. maijā paziņoja, ka tomēr nekandidēs. Trešdienas, 10.maija, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" viens no jautājumiem bija, kādam tad ir jābūt prezidentam – visu tautu atbalstošam, ar eiroatlantisku vai vairāk nacionālu stāju?
10. maija diskusijā "Kas notiek Saeimā Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas nedēļā?" "Jauno Vienotību" pārstāv deputāts Rihards Kozlovskis, ZZS – frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis, "Apvienoto sarakstu" – Edgars Tavars, Nacionālo apvienību – deputāts Edvīns Šnore, "Progresīvo" frakciju – tās priekšsēdis Kaspars Briškens, partiju "Latvija pirmajā vietā" – tās Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers, partiju "Stabilitātei!" – tās līderis, Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs.
"Kanceleja lēma lūgt papildu finansējumu, lai paaugstinātu atalgojumu līdz konkurētspējīgākam līmenim," tā uz jautājumu, kādēļ 2023. gada budžetā Valsts prezidenta kanceleja pieprasījusi vairāk nekā pusmiljonu eiro atalgojuma palielināšanai, atbildēja Valsts prezidenta kancelejā. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" jau vēstīja, ka, ņemot vērā 2023. gadā piešķirto papildu finansējumu atlīdzību palielināšanai, vidējā atlīdzība amata vietai mēnesī Valsts prezidenta kancelejā tagad sasniedz 4368 eiro un ir visaugstākā visā valsts pārvaldē, nedaudz apsteidzot Augstāko tiesu un Valsts kanceleju, būtiski – Saeimu. "Kas notiek Latvijā?" sīkāk analizēja vairāk kā 3,2 miljonu eiro lielās izmaksas atlīdzībām, kas paredzētas prezidenta kancelejas budžetā.
Pēc slepkavības Jēkabpils novadā, kur Leons Rusiņš nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri, kuru pirms tam bija ilgstoši vajājis, Valsts policijas priekšnieks nu jau slepkavībā vainoto vīrieti raksturoja kā cilvēku, kuram ir maniakālas pazīmes. Taču pirms slepkavības, lai gan cietusī un viņas advokāte to lūdza, Rusiņam tiesu psihiatrisko ekspertīzi policijā atteicās nozīmēt.
Pirms vairāk nekā nedēļas Jēkabpils novadā Leons Rusiņš, kurš nu ir izsludināts meklēšanā, nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri, kuru pirms tam ilgstoši bija vajājis, bet par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu arī notiesāts un tiek tiesāts jaunos procesos par to pašu pārkāpumu. 26. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?" nogalinātās advokāte Anna Nore atklāja, ka kliente daudzkārt lūgusi policijas aizsardzību, saprotot, ka šī ir cīņa par dzīvību, bet policijā un arī prokuratūrā sievietes palīdzības saucienus nesadzirdēja, atrunājoties ar likumiem.
Aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma pagājušajā nedēļā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS, liecina, ka 36% aptaujāto neatbalsta nedz Egila Levita, nedz Ulda Pīlēna kandidatūru un Valsts prezidenta amatā vēlētos redzēt kādu citu kandidātu.
26. aprīļa diskusijā "Kas notika pirms un kas notiks pēc sievietes slepkavības Jēkabpils novadā?" piedalās Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Līga Ašmane, Zemgales tiesu apgabala virsprokurors Aigars Bičušs, Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins un Zemgales reģiona policijas pārvaldes priekšnieks Lauris Arājs, nogalinātās sievietes advokāte Anna Nore, centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce, zvērināta advokāte Aija Osmane, kā arī psiholoģe Evija Burkovska.