Kas notiek ar jaunās koalīcijas plāniem, kritiku par tiem un Saeimas priekšsēdētāja maiņu?
Evika Siliņa, Armands Krauze, Antoņina Ņenaševa, Edgars Tavars, Ilze Indriksone, Ainārs Šlesers, Aleksejs Rosļikovs
Jānis Domburs
20. septembris, trešdiena 21:15
31. augusta diskusijā "Kas notiek ar Latvijas energoapgādi: gāzes, elektrības un apkures pieejamību un cenām?" piedalās ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola, a/s “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, a/s “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, “AJ Power” valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.
Bargākais sods, kāds pēdējos četros gados piespriests par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir piecpadsmit gadi cietumā. Tas lasāms Tiesu administrācijas pēc "Kas notiek Latvijā?" lūguma apkopotajā statistikā. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) jau divus mēnešus ir bez vadītāja, jo Saeimas balsojuma rezultātā jūnija pēdējā plenārsēdē deputāti Ilzi Znotiņu neiecēla tā priekšnieces amatā uz otro termiņu. Bet viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuru Znotiņa, pirms četriem gadiem uzsākot darbu, uzsvēra kā vājo punktu, uzsākot finanšu sektora "kapitālo remontu", bija pārāk ilgie un maigie tiesas procesi naudas atmazgāšanas lietās. Izsludinātā reforma paredzēja atslogot prokuratūras un tiesu sistēmas darbu, lai tā no mazo noziegumu apkarošanas vairāk pievērstos finansiāli ietilpīgāku noziegumu apkarošanai. Taču pēdējo četru gadu spriedumi naudas atmazgāšanas lietās rāda, ka prokuratūra uz tiesu nosūta vairāk lietu, bet tajās piespriestie sodi arvien neizceļas ar bardzību.
30 gadus pēc Aukstā kara beigām militārā industrija nav saražojusi un ir beigusi ražot daudzas lietas, un šo gadu laikā ieroču, munīcijas un ekipējuma krājumi ir sarukuši. Tā trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", pamatojot Eiropas aizvien skopāko militāro palīdzību Ukrainai, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība).
Stingrie ierobežojumi attiecībā uz vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem jau drīzumā varētu tik mīkstināti, atjaunojot humānu apsvērumu dēļ izsniedzamas vīzas, taču attiecībā uz termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) pozīcijai jābūt stingrākai – drošības situācija ir mainījusies un TUA, kas izsniegtas par nekustamā īpašuma iegādi, nav jāpagarina, “Kas notiek Latvijā” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). Tikmēr militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš brīdināja, ka tiklīdz Krievijā sāktos vismaz ierobežota mobilizācija, Baltijas valstis būtu vienas no pirmajām, kas izjustu zināmu migrācijas spiedienu.
Ukrainas centrālās bankas rezerves kopš Krievijas iebrukuma šā gada 24. februārī ir sarukušas no aptuveni 19 miljardiem līdz 12 miljardiem eiro, jo tās tiek izmantotas, lai segtu valsts budžeta izdevumus. “Ukrainai katru mēnesi ir vajadzīgi 5 miljardi eiro, lai vispār uzturētu valsti kā funkcionējošu,” trešdien “Kas notiek Latvijā?” diskusijā sacīja Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds. Viņš brīdina, ka šādas tendences turpināšanās draud ar būtisku nacionālās valūtas – grivnas kursa kritumu vai būtiskiem kapitāla kustības ierobežojumiem, kā arī vēl būtiskākām sociālajām problēmām.
"Par katru akmeni, par katru plāksni ir notas, arī par šo," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", runājot par pieminekļa Rīgā, Uzvaras parkā, nojaukšanu, kura demontāža sākās šonedēļ,un Krievijas reakciju uz to, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība). Ministrs ir pārliecināts, ka Saeimas 12. maija lēmums Latvijai starptautiskas tiesvedības riskus nerada.
24. augusta diskusijā “Kas notiek pasaulē un Latvijā pusgadu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā?” piedalās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, Eiropas Savienības tiesas tiesnese Ineta Ziemele, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds, Ukrainas atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca, militārā bloga “varabungas.camp” autors Mārtiņš Vērdiņš un “Delfi TV” žurnāliste Olga Dragiļeva.
"Cilvēks nevar domāt, kur viņš strādās, ja viņš guļ uz "raskladuškas"," aprīļa beigās, diskutējot par Latvijas valdības plāniem par atbalstu Ukrainas kara bēgļiem, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" brīvprātīgā, "Providus" migrācijas un integrācijas pētniece Agnese Lāce. Pašvaldību un nevalstisko organizāciju bažas bija gan par mājvietu nodrošināšanu, gan Ukrainas civiliedzīvotāju integrēšanos. Situācija saasinājās maijā, kad nebija savlaicīga risinājuma par nosacījumiem pēc 90 dienu atbalsta perioda, ko toreiz pagarināja vēl par mēnesi. Aizvadīto mēnesi, kad arvien lielākam skaitam Ukrainas bēgļu noslēdzas daudzkārt pieminēto 120 dienu valsts atbalsta periods, raidījums "Kas notiek Latvijā?" skaidroja un analizēja – kā īstenojas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta politika Latvijā. Secinājums – nepilnīgi dati, minimālas izmitināšanas vietu rezerves, neskaidrības par mazaizsargātāko bēgļu daļu.
Uz piektdienu, 5. augustu, 32 no 43 Latvijas pašvaldībām jau bija izsmēlušas savas iespējas izmitināt bēgļus no Ukrainas. Pašvaldību mājvietās palikušas "mazāk nekā 130 vietas", raidījumam "Kas notiek Latvijā?" apliecināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), kas koordinē izmitināšanas procesus. Tā kā Ukrainas civiliedzīvotāju iebraukšana turpinās, šī situācija ir pamats bažām par ilgtermiņa risinājumu nepietiekamību.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks iniciatīvu par Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveidi, kas šovasar izraisījusi plašu rezonansi, pamatoja ar to, ka esošais brīvprātīgo potenciāls dalībai Zemessardzē vai profesionālajā dienestā ir tuvu maksimumam, bet krīzei militāra uzbrukuma gadījumā sagatavoti mazāk nekā 2% Latvijas iedzīvotāju. "Varu atzīt to, ka mūsu rezervei būtu jābūt lielākai," ministrs teica šā gada maijā raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kad iniciatīva par VAD vēl nebija darba kārtībā – tā bija atbilde uz jautājumu par Latvijas armijas rezervju daudzkārtēju atpalicību no Baltijas kaimiņvalstīm, uz ko iepriekš tika norādīts militārā bloga "varabungas" analīzē. Tomēr tūdaļ pat ministrs apšaubīja, vai Lietuvas statistika nav "uzpūsta", tajā iekļaujot arī tos, kuri "nav izgājuši cauri jebkādai apmācībai".