Kas notika Valsts prezidenta vēlēšanās un kas notiks pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas?
Jānis Ikstens, Mārtiņš Daugulis, Gundars Bērziņš, Kristīne Zonberga, Aivars Ozoliņš, Māris Antonevičs
Jānis Domburs
31.maijs, trešdiena 21:15
Amatpersonu apgalvojumi, ka dabasgāzes nākamajai apkures sezonai pietiks nav pārliecinājuši teju pusi, proti, kopumā 46% iedzīvotāju, ļauj secināt pēc “Kas notiek Latvijā?” pasūtījuma tapušās SKDS aptaujas dati. Proti, aptaujas respondentu pilnībā nepiekrīt, bet 34% drīzāk nepiekrīt apgalvojumam, ka dabasgāzes pietiks gan siltuma un elektrības ražotājiem, gan rūpnieciskajiem patērētājiem, gan mājsaimniecībām.
Priekšvēlēšanu ciklā "Izvēlies nākotni" Jānis Domburs intervē "Progresīvo" partijas līderus Kasparu Briškenu un Antoņinu Ņenaševu. SKDS augusta aptaujā "Progresīvo" reitings pārsniedza 5% barjeru.
"Latvenergo" nekāda veida garantijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektam Skultē nedrīkst sniegt, to liedz Publisko iepirkumu likums un Konkurences likums, turklāt faktiski nav objekta, ko "mēs varētu pirkt" un kā "mēs varētu izvērst iepirkuma procedūru starp vairākiem konkurentiem". Tā 31. augusta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, atbildot uz jautājumu, vai taisnība, ka aizvadītajos mēnešos "Latvenergo" ar Skultes termināļa īpašniekiem ir veduši sarunas par ilgtermiņa līgumu, lai nodrošinātu noteiktu dabasgāzes importu Latvijas ekonomikai un vienlaikus – "Latvenergo" – tieši caur Skulti.
Kaut arī "Latvijas gāze" (LG) joprojām uzstāj, ka tās rīcībā nav pietiekama gāzes apjoma, arī no 1. septembra tā turpinās apgādāt Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus ar gāzi, taču darīt to nāksies kombinētā veidā – gan no Inčukalna krātuves, gan arī pa tiešo no cauruļvadiem. Tā kā gāzes cenas kopš vasaras sākuma ir krietni pieaugušas, jau drīzumā uzņēmums vērsīsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ar jaunu tarifu plānu, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apstiprināja tā vadītājs Aigars Kalvītis. Neoficiāli minēts, ka, salīdzinot ar vēl nesen 1. jūlijā apstiprinātajiem tarifiem, jaunie varētu būt divas reizes lielāki.
31. augusta diskusijā "Kas notiek ar Latvijas energoapgādi: gāzes, elektrības un apkures pieejamību un cenām?" piedalās ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola, a/s “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, a/s “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, “AJ Power” valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.
Bargākais sods, kāds pēdējos četros gados piespriests par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir piecpadsmit gadi cietumā. Tas lasāms Tiesu administrācijas pēc "Kas notiek Latvijā?" lūguma apkopotajā statistikā. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) jau divus mēnešus ir bez vadītāja, jo Saeimas balsojuma rezultātā jūnija pēdējā plenārsēdē deputāti Ilzi Znotiņu neiecēla tā priekšnieces amatā uz otro termiņu. Bet viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuru Znotiņa, pirms četriem gadiem uzsākot darbu, uzsvēra kā vājo punktu, uzsākot finanšu sektora "kapitālo remontu", bija pārāk ilgie un maigie tiesas procesi naudas atmazgāšanas lietās. Izsludinātā reforma paredzēja atslogot prokuratūras un tiesu sistēmas darbu, lai tā no mazo noziegumu apkarošanas vairāk pievērstos finansiāli ietilpīgāku noziegumu apkarošanai. Taču pēdējo četru gadu spriedumi naudas atmazgāšanas lietās rāda, ka prokuratūra uz tiesu nosūta vairāk lietu, bet tajās piespriestie sodi arvien neizceļas ar bardzību.
30 gadus pēc Aukstā kara beigām militārā industrija nav saražojusi un ir beigusi ražot daudzas lietas, un šo gadu laikā ieroču, munīcijas un ekipējuma krājumi ir sarukuši. Tā trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", pamatojot Eiropas aizvien skopāko militāro palīdzību Ukrainai, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība).
Stingrie ierobežojumi attiecībā uz vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem jau drīzumā varētu tik mīkstināti, atjaunojot humānu apsvērumu dēļ izsniedzamas vīzas, taču attiecībā uz termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) pozīcijai jābūt stingrākai – drošības situācija ir mainījusies un TUA, kas izsniegtas par nekustamā īpašuma iegādi, nav jāpagarina, “Kas notiek Latvijā” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). Tikmēr militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš brīdināja, ka tiklīdz Krievijā sāktos vismaz ierobežota mobilizācija, Baltijas valstis būtu vienas no pirmajām, kas izjustu zināmu migrācijas spiedienu.
Ukrainas centrālās bankas rezerves kopš Krievijas iebrukuma šā gada 24. februārī ir sarukušas no aptuveni 19 miljardiem līdz 12 miljardiem eiro, jo tās tiek izmantotas, lai segtu valsts budžeta izdevumus. “Ukrainai katru mēnesi ir vajadzīgi 5 miljardi eiro, lai vispār uzturētu valsti kā funkcionējošu,” trešdien “Kas notiek Latvijā?” diskusijā sacīja Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds. Viņš brīdina, ka šādas tendences turpināšanās draud ar būtisku nacionālās valūtas – grivnas kursa kritumu vai būtiskiem kapitāla kustības ierobežojumiem, kā arī vēl būtiskākām sociālajām problēmām.