Aizejošā Valsts prezidenta Egila Levita bijusī padomniece un kandidāte uz prezidenta posteni vēlēšanās šogad Elīna Pinto intervijā pirmsvēlēšanu posmā Jānim Domburam skaidroja, kāpēc nolēmusi atstāt darbu prezidenta kancelejā. Galīgo lēmumu viņa pamatoja ar kancelejas vēlmi "atrakstīties" to vecāku lūgumam pēc palīdzības, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem. Prezidenta kancelejā un pārējos resoros šos notikumus atcerās citādāk, "atrakstīšanos" noliedzot.
Septiņas mediju organizācijas – "Media Hub Riga", Baltijas mediju izcilības centrs, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Žurnālistu savienība, Latvijas Reklāmas asociācija, "Par legālu saturu", Latvijas Reģionālo mediju asociācija vērsās Saeimā, lūdzot atsaukt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Organizācijas padomei pārmeta padomes kompetences un pilnvaru robežu pārsniegšanu, kā pēdējo pilienu minot portāla "Tvnet" sodīšanu.
Šonedēļ valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa pārstāvētā "Jaunā Vienotība" (JV) gatavojas turpināt sarunas par iespējamu valdošās koalīcijas paplašināšanu. Iepriekš šajās sarunās, kuras ignorē JV pašreizējie partneri valdībā – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts", apspriestas iespējas risināt problēmas ar darbaspēka pieejamību, valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā, kā arī Stambulas konvencijas ratifikācija.
Ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā pozitīvi vērtē kopumā 47,6% Latvijas iedzīvotāju, bet negatīvi – 39,9% iedzīvotāju, liecina sabiedriskās domas aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma laika posmā no šā gada 7. līdz 11. jūnijam veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS.
21. jūnija diskusijā "Kas notiek ar "Jaunās Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" sarunām?" piedalās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), kā arī Saeimas deputāti Viktors Valainis (ZZS) un Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Šodien valdības sēdē plānots izskatīt Ekonomikas ministrijā tapušo ziņojumu par prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijas īstenošanai – pirms pusgada tieši ekonomikas transformācija tika pasludināta par Krišjāņa Kariņa valdības mērķi. Par līdz šim paveikto un iecerēto kritiski vērtējumi izskanēja diskusijā "Kas notiek ar ekonomikas transformāciju pusgadu kopš Kariņa valdības apstiprināšanas."
"Ja mēs turpināsim strādāt nozarēs, kas ir pasaulē un Eiropā ar zemu produktivitāti, tad cerēt uz lielām algām faktiski nav iespējams. Un tā ir tā strukturālā problēma, strukturālās produktivitātes problēma," raidījumā "Kas notiek Latvijā?", diskutējot par to, ko nozīmē valdības mērķis – ekonomikas transformācija un par Ekonomikas ministrijas piedāvātajiem rīcības virzieniem šī mērķa sasniegšanai, uzsvēra ekonomists Gundars Bērziņš. Diskusijas dalībnieki, kas pārstāvēja uzņēmēju organizācijas, akcentēja nepieciešamību nospraust izmērāmus īstermiņa mērķus un pievērsties datu kvalitātes problemātikai.
14. jūnija diskusijā "Kas notiek ar ekonomikas transformāciju pusgadu kopš Kariņa valdības apstiprināšanas?" piedalās ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"), Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), ekonomists Gundars Bērziņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Veckalne un Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis Reinis Āzis.
Šonedēļ valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa vadītā "Jaunā Vienotība" (JV) tikās ar patlaban opozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem" – politiskajiem spēkiem, kurus kopš balsojuma par Valsts prezidentu tā uzlūko kā potenciālos partnerus valdībā. Tikmēr esošie JV koalīcijas partneri turpina uzstāt, ka valdību paplašināt nav nepieciešams.
Latvijā no Baltkrievijas teritorijas neielaisto migrantu skaits jau mērāms tūkstošos, taču mēģinājumi šķērsot tā dēvēto zaļo robežu neapsīkst. Gluži pretēji, šogad šī tendence vēl pieaugusi. Vēl pirms Jāņiem Saeimā kā steidzamus plānots pieņemt grozījumus divos Valsts robežsardzes darbību regulējošos likumos, lai atteiktos no līdzšinējās prakses – ārkārtējās situācijas izsludināšanas saistībā ar nelikumīgu robežpārkāpšanas mēģinājumu skaita pieaugumu. Par šo grozījumu piemērošanu praksē un atbilstību starptautisko tiesību normām 7. jūnijā diskutēja "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki.