Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris. Dalībnieku saraksts tiek papildināts.
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
Kamēr Rēzeknē no pašvaldības bankrota glābjas, pat samazinot pabalstus trūcīgajiem, Latgales plānošanas reģions (LPR), kura padomē ir arī no amata atstādināmais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, šovasar izsludinājis iepirkumu dārga elektro automobiļa iegādei. Divas dienas pirms iepirkuma piedāvājumu iesniegšanas termiņa, kas bija noteikts 10. augustā, raidījums "Kas notiek Latvijā?" nosūtīja LPR administrācijai jautājumus par šo iepirkumu. Nākamajā dienā elektronisko iepirkumu sistēmas datubāzē parādījās ieraksts, ka šis iepirkums ir pārtraukts, vēlāk to skaidrojot ar kļūdu tehniskajā specifikācijā. Vietvaras uzraugošā ministrija iepirkumā problēmas nesaskata, bet vides eksperts norāda – "zaļo kursu" mēdz izmantot dārgu spēkratu iegādes attaisnošanai.
Šodien Saeimas ārkārtas sēdē parlaments lems par uzticības izteikšanu Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") izveidotajai valdībai. Pagaidām diskusijas raisījušas vairāku ministru kandidatūras, savukārt valdības deklarācija šoreiz ir visai lakoniska, bet jaunās koalīcijas veidotāji sola, ka konkrēti valdības darbi tiks iekļauti tās rīcības plānā. Neilgi pirms valdības apstiprināšanas jaunās koalīcijas partiju politiķi, tostarp divi topošie ministri, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" ar redzamāko nevalstisko organizāciju pārstāvjiem diskutēja par jaunās valdības iecerētajiem darbiem un to, kā vērtēt to rezultātus.
19% Latvijas iedzīvotāju, kurus pagājušajā nedēļā pēc LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas aptaujāja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, uzskata, ka jaunā valdības koalīcija, ko veidos līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētā "Jaunā Vienotība" (JV) kopā ar līdzšinējiem opozicionāriem no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvajiem", būs labāka par līdzšinējo Kariņa valdības koalīciju.
13. septembra diskusijā "Kas notiek ar Evikas Siliņas valdības tapšanu, amatu pārdali un sabiedrības interesēm?" piedalās Saeimas deputāte Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"), Saeimas deputāts Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) un Saeimas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie"), kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks Andris Rāviņš, kā arī Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs Georgs Rubenis.
Plānots, ka nākamā gada budžeta likumprojektu paketē tiks iekļauts komercbanku virspeļņas nodoklis, taču vēl tiek vērtēts, kuru scenāriju Latvijai izvēlēties. Lēmumu iecerēts pieņemt līdz septembra vidum. Taču vienlaikus ar šāda nodokļa ieviešanu politikas veidotāji cer panākt banku uzvedības stratēģiju maiņu, tas ir, uzlabot kreditēšanas pieejamību.
Kredītprocentu likmes eirozonas valstīs Lietuvā un Latvijā hipotekāro kredītu jomā mājsaimniecībām ir visaugstākās, savukārt biznesa kredītu ziņā Latvija ir antirekordiste. Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" 6. septembra diskusijā dalībnieki sprieda, kā situāciju uzlabot. Tas būtu darāms, bankām samazinot pašu pievienotās procentu likmes, kas netiek darīts. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicināja gan uzņēmējus, gan mājsaimniecības doties uz centrālo banku un ziņot par pretimnenākšanu.
6. septembra diskusijā "Kas notiek ar banku procentu likmēm, peļņu, kreditēšanu un "banku nodokli?"piedalās Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents, finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), Andris Bite, Latvijas darba devēju konfederācijas prezidents, Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, Edgars Leščinskis, "Manabalss.lv" inciatīvas par "Euribor" likmes nepaaugstināšanu pagātnē izsniegtajiem kredītiem autors.
Skaļu rezonansi izraisījis nodoms grozīt Imigrācijas likuma pārejas noteikumu punktu, kas noteic – jau šā gada 1. septembrī spēku zaudē Latvijā mītošajiem Krievijas pilsoņiem savulaik izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Aiz slēgtām durvīm par grozījumiem Imigrācijas likumā vienojusies aizejošā Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdība. Tagad spēkā esošais likums nosaka, ka Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kuri agrāk bija Latvjas pilsoņi vai nepilsoņi, palikšanai uz dzīvi Latvijā ar pastāvīgā iedzīvotāja statusu jānokārto latviešu valodas zināšanu pārbaude.