Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Armands Krauze, Ģirts Dubkēvičs, Edvards Smiltēns, Jānis Taukačs, Jānis Endziņš, Rinalds Pļavnieks, Jānis Kasalis

Jānis Domburs 20.marts, trešdiena 21:15
«Pacients ir rindā, nav viņš centrā», un «medicīna ir totālā krīzē»: ko risinās papildu 140 miljoni...
«Pacients ir rindā, nav viņš centrā», un «medicīna ir totālā krīzē»: ko risinās papildu 140 miljoni veselības budžetā
Mediķu un pacientu organizācijas vēl pirms ārstu protesta pie Saeimas ēkas 11. maijā valsts augstākajām amatpersonām, par nozari un valsts finansēm atbildīgajām amatpersonām nosūtīja atklātu vēstuli, prasot papildu 140 miljonus eiro nozares vajadzību nodrošināšanai. 17. maija raidījumā "Kas notiek Latvijā?" mediķi un pacientu pārstāvji skaidoja – ar šo naudu panāksim, lai slimnieku aprūpe neapstātos.
«Neredzu, kā mēs bez šī varam tikt cauri» – 310 miljoni veselībai būs jāmeklē nodokļu celšanā, brīdi...
«Neredzu, kā mēs bez šī varam tikt cauri» – 310 miljoni veselībai būs jāmeklē nodokļu celšanā, brīdina finanšu ministrs
Lai izpildītu mediķu un pacientu organizāciju atklātajā vēstulē pausto prasību 2024. gada valsts budžetā veselības aprūpes nozarei paredzēt finansējuma pieaugumu vismaz 310 miljonu eiro apmērā, būs jāceļ nodokļi. To trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā pavēstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), uzsverot, ka pie esošās ekonomikas struktūras un izaugsmes prognozēm viņš šobrīd neredzot citu iespēju.
VIDEO. Kas notiek ar mediķu un pacientu prasībām politiķiem par veselības aprūpes finansējumu?
VIDEO. Kas notiek ar mediķu un pacientu prasībām politiķiem par veselības aprūpes finansējumu?
17. maija diskusijā "Kas notiek ar mediķu un pacientu prasībām politiķiem par veselības aprūpes finansējumu?" piedalās veselības ministre Līga Meņģelsone (darbam valdībā deleģējis "Apvienotais saraksts"), finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs, Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Inese Budzila, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" politikas koordinatore Iveta Neimane.
Deputāti lēš izredzes 31. maijā ievēlēt prezidentu: «nebūs persona XY» un «90% – ievēlēs pirmajā die...
Deputāti lēš izredzes 31. maijā ievēlēt prezidentu: «nebūs persona XY» un «90% – ievēlēs pirmajā dienā»
Tas, vai Valsts prezidentu izdosies ievēlēt 31. maijā, lielā mērā atkarīgs no tā, cik gatavi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būs atdot balsis par citu kandidātu, ja to sākotnēji atbalstītais kandidāts kādā no vēlēšanu kārtām "izkritīs",  bet vēlēšanas turpinās, deputātiem balsojot par vēl palikušajiem kandidātiem. Šobrīd nevienam no pieteiktajiem kandidātiem nepietiek balsu ievēlēšanai jau pirmajā kārtā – trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā izskanēja gan prognozes, ka visu izšķirs tas, cik pārliecinošu iespaidu pieteiktie kandidāti spēs atstāt uz to frakciju deputātiem, kas pašas savus kandidātus Valsts prezidenta amatam nav izvirzījušas, gan pieļāvums, ka 31. maija vēlēšanās Saeima prezidentu neievēlēs.
Eiroatlantiska vai nacionāla stāja, svaigums vai «saprot, kādā trubā» – ko Saeimas frakcijas sagaida...
Eiroatlantiska vai nacionāla stāja, svaigums vai «saprot, kādā trubā» – ko Saeimas frakcijas sagaida no prezidenta
Šonedēļ partijām ir jāizvirza savi kandidāti 31. maijā paredzētajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Pirmais no "Apvienotā saraksta" puses šim amatam ir izvirzīts miljonārs Uldis Pīlēns, opozīcijā esošā partija "Progresīvie" izvirzījusi biedrības "esiLV" vadītāju Elīnu Pinto, savukārt kā "Jaunās Vienotības" (JV) kandidāts izvirzīts ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Līdzšinējais prezdents Egils Levits, kuru JV un Nacionālā apvienība (NA) bija izvirzījuši otrajam termiņam, 10. maijā paziņoja, ka tomēr nekandidēs. Trešdienas, 10.maija, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" viens no jautājumiem bija, kādam tad ir jābūt prezidentam – visu tautu atbalstošam, ar eiroatlantisku vai vairāk nacionālu stāju?
VIDEO. «Kas notiek Saeimā Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas nedēļā?»
VIDEO. «Kas notiek Saeimā Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas nedēļā?»
10. maija diskusijā "Kas notiek Saeimā Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas nedēļā?" "Jauno Vienotību" pārstāv deputāts Rihards Kozlovskis, ZZS – frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis, "Apvienoto sarakstu" – Edgars Tavars, Nacionālo apvienību – deputāts Edvīns Šnore, "Progresīvo" frakciju – tās priekšsēdis Kaspars Briškens, partiju "Latvija pirmajā vietā" – tās Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers, partiju "Stabilitātei!" – tās līderis, Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs.
Kam tiek valsts budžets? Valsts prezidenta kancelejai – papildus vairāk nekā pusmiljons algu celšana...
Kam tiek valsts budžets? Valsts prezidenta kancelejai – papildus vairāk nekā pusmiljons algu celšanai par līdz pat 25%
"Kanceleja lēma lūgt papildu finansējumu, lai paaugstinātu atalgojumu līdz konkurētspējīgākam līmenim," tā uz jautājumu, kādēļ 2023. gada budžetā Valsts prezidenta kanceleja pieprasījusi vairāk nekā pusmiljonu eiro atalgojuma palielināšanai, atbildēja Valsts prezidenta kancelejā. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" jau vēstīja, ka, ņemot vērā 2023. gadā piešķirto papildu finansējumu atlīdzību palielināšanai, vidējā atlīdzība amata vietai mēnesī Valsts prezidenta kancelejā tagad sasniedz 4368 eiro un ir visaugstākā visā valsts pārvaldē, nedaudz apsteidzot Augstāko tiesu un Valsts kanceleju, būtiski – Saeimu. "Kas notiek Latvijā?" sīkāk analizēja vairāk kā 3,2 miljonu eiro lielās izmaksas atlīdzībām, kas paredzētas prezidenta kancelejas budžetā.
Vai Rusiņu varēja mainīt cietumsods vai ārstēšana? Psiholoģe, advokātes un policists par varmākas ri...
Vai Rusiņu varēja mainīt cietumsods vai ārstēšana? Psiholoģe, advokātes un policists par varmākas riska profilu
Pēc slepkavības Jēkabpils novadā, kur Leons Rusiņš nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri, kuru pirms tam bija ilgstoši vajājis, Valsts policijas priekšnieks nu jau slepkavībā vainoto vīrieti raksturoja kā cilvēku, kuram ir maniakālas pazīmes. Taču pirms slepkavības, lai gan cietusī un viņas advokāte to lūdza, Rusiņam tiesu psihiatrisko ekspertīzi policijā atteicās nozīmēt.