Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
Divi gabali ziepju, četri ruļļi tualetes papīra, apakšveļas un zeķu komplekts, tējkarote – šīs un vēl divus desmitus citu mantu šogad un turpmākajos gados pirmoreiz par valsts budžeta miljoniem centralizēti iepirkt plāno Ekonomikas ministrija. Valsts budžeta prioritāšu saraksts liecina, ka trīs gadu laikā vairāk nekā 31 miljonu eiro plānots iztērēt programmai "Iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā".
Līdz šim ministrijas, redzot, ka resoros līdzekļi paliks pāri, varēja pārpalikumu pārdalīt citām savām vajadzībām. Tagad finanšu ministrs Arvils Ašeradens piedāvā citu līdzekļu pārdalīšanas kārtību – ja ministrijās redz, ka paliks pāri nauda, jānāk pie premjera, un valdībā visi lems, kā ietaupīto tērēt. Trešdien, 1. martā, raidījumā "Kas notiek Latvijā" dalījās domas par to, vai šī pieeja strādās, vairākumam uzskatot, ka – nē, ministri nemeklēs "lieko" naudu, ja zinās, ka tā tiks kādam citam resoram.
"Tiek meklēts labākais sabalansēšanas modelis" – tā finanšu ministrs Arvils Ašeradens diskusijā "Kas notiek Latvijā?" dienu pēc 2023. gada valsts budžeta projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā atbildēja uz jautājumu, kā koalīcija sadalīja 710 miljonus eiro tā dēvētajiem prioritārajiem pasākumiem. Resoru pieprasījumi pārsniedza 2,2 miljardus, un valdības sēdes protokolā teikts, ka lēmums pieņemts, "pamatojoties uz valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju rezultātā panāktajām vienošanām". Taču papildu jautājumi politiķiem un amatpersonām atklāj neskaidrības gan par lēmumu, gan plānoto summu pamatotību.
Valdības sēdē otrdien, apspriežot valsts budžeta likumprojektu, veselības ministre Līga Meņģelsone uzskaitīja vairākas būtiskas pozīcijas, kurām budžetā naudas nav iedota vai iedota nepilnā apmērā, piemēram, onkoloģijā. Taču premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") viņu pārtrauca, mudinot vispirms veikt reformas, bet, ja ministre tām nav gatava, tad atstāt amatu. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji 1. marta diskusijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" Kariņa izteikumus vērtēja dažādi – gan paužot izpratni par premjera rīcību, jo nav, kur ņemt papildu naudu, līdz pārmetumiem valdības vadītājam par uzbrukumu ministrei, nevis palīdzēšanu.
1. marta diskusijā "Kas notiek ar 2023. gada valsts budžeta projektu Saeimā?" piedalās 14. Saeimas deputāti – Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), šīs pašas komisijas deputāti Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība), Andris Šuvajevs ("Progresīvie") un Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība). Opozīcijā esošo partiju "Latvija pirmajā vietā" pārstāv frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, bet "Stabilitātei!" – Aleksejs Rosļikovs. Raidījumā piedalās arī iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (''Apvienotais saraksts'').
"Tiklīdz mums pielīp klāt, ka zog, bet tā, ka apjomīgi, publiskajā telpā, politiskajā retorikā, propagandā vai kaut kur citur, – mēs jau to pēc tam noplēst nost nevaram, pat ja izvērtējot izrādīsies, ka tur viss bija kārtībā," kritizējot politiķu un Aizsardzības ministrijas komunikāciju situācijās, kad šaubas radījuši darījumi par vērienīgiem iepirkumiem armijas vajadzībām, trešdien diskusijā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis.
Pie aktiera un režisora Intara Rešetina divus mēnešos nodzīvoja Ukrainas bēgļu ģimene – divas sievietes un zēns. Ukrainietes ar izmitinātāju palīdzību atrada darbu un arī jaunu dzīvesvietu, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" 22.februārī stāstīja Rešetins. Taču Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka uz 20. februārī kopējais strādājošo ukraiņu skaits bija 7738 cilvēki, kamēr, piemēram, Lietuvā strādā aptuveni 21 tūkstotis no kara tur patvērumu atradušo Ukrainas bēgļu.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Latvija vārdos allaž atbalstījusi plašas un stingras sankcijas pret Krieviju, taču ārējās tirdzniecības dati par 2022. gadu liecina, ka, arī karam sākoties, savstarpējā tirdzniecība starp Latviju un Krieviju nav apsīkusi. Vēl vairāk – straujais eksporta pieaugums atsevišķu NVS valstu virzienā vedina uz secinājumu, ka atrasti ceļi sankciju apiešanai. Šādu vērtējumu, komentējot importa un eksporta tendences, trešdien "Kas notiek Latvijā?" pauda ekonomikas un politikas lietpratēji.
22. februāra diskusijā "Kas notiek ar starptautisko un Latvijas drošību gadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā?" piedalās Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība), bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Latvijas attīstībai"), Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras Eiropas studiju fakultātes vadītājs, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Mārtiņš Daugulis, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, Latvijas Radio 4 galvenā redaktore Anna Stroja un režisors Intars Rešetins.