Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
Šonedēļ valdībā apstiprinātais Korupcijas novēršanas un apkarošanas plāns 2023. gadam tapis kā dažādu institūciju iesniegts darbu saraksts, turklāt tā apspriešanas gaitā bijis vērojams, kā dažādas ministrijas "bīda uzdevumus viena otrai atpakaļ". Tā valdībā ar aptuveni divu gadu novēlošanos apstiprinātā plāna tapšanu trešdien "Kas notiek Latvijā?" raksturoja nevalstisko organizāciju pētnieki, kas piedalījušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotā plāna saskaņošanas sanāksmēs.
15. marta diskusijā "Kas notiek ar Kariņa valdības "nesaudzīgo cīņu pret korupciju", novēršanas un apkarošanas plānu?" piedalās Saeimas deputāti Edmunds Jurēvics ("Jaunā Vienotība") un Igors Rajevs ("Apvienotais saraksts"), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politikas plānošanas un komunikācijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina, KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Māris Leja, partijas "Progresīvie" ģenerālsekretāre Liene Gātere, "Sabiedrības par atklātību – Delna" pētnieks Olafs Grigus un "Providus" pētniece Līga Stafecka.
Pēc tam, kad valsts augstāko amatpersonu algu pieaugums no šā gada par 27%–75% izraisīja neapmierinātību sabiedrībā, "Mana balss" portālā rosināto algu iesaldēšanu Saeima pāradresēja valdībai – izvērtēšanai. Taču, lai arī vērtēšanas termiņš vēl nav pienācis, aizvadītā mēneša laikā valdība un Saeima, apstiprinot valsts budžetu šim un turpmākajiem diviem gadiem, bez jebkādiem publiskiem skaidrojumiem nolēmusi izdarīt grozījumus atalgojuma sistēmā, nodrošinot fiksētus nākamos algu pieaugumus arī no 2024. gada 1. janvāra. Tostarp piecām augstākajām amatpersonām – par teju 478 eiro, ministriem – par 423 eiro, bet Saeimas deputātu pamatalgas pieaugs par gandrīz 239 eiro mēnesī.
Valsts jeb politiķu un sabiedrības noraidošā attieksme pret seksuālajām minoritātēm piederīgajiem ir savā starpā saistītas, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", pirmo reizi aci pret aci tiekoties ar kultūras ministru Nauri Puntuli, pauda aktrise Marija Luīze Meļķe. Nacionālo apvienību pārstāvošais ministrs viņas viedoklim nepiekrīt un apgalvo, ka, ilgus gadus strādājot Latvijas Nacionālajā operā un baletā, nekādu naidu vai noraidošu attieksmi nevienā brīdī neesot manījis.
Pagājušā gada pēdējos mēnešos, runājot par nepieciešamību veidot jauno Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), politiķi un amatpersonas apgalvoja, ka budžeta izdevumi jauna resora dēļ būtiski nepieaugs, jo tiks pārdalīti esošo ministriju resursi. Taču šā gada un turpmāko divu gadu valsts budžetā noteikts, ka KEM papildus saņems 11 miljonus eiro pētījumu veikšanai. Enerģētikas sistēmas attīstības scenāriju modelēšanas rīks, ziņojums Saeimai par kodolenerģijas attīstības perspektīvām Latvijā un valsts interesēm atbilstošas energoapgādes infrastruktūras attīstību veicinoša regulējuma izstrāde – šie ir daži no pasākumiem paskaidrojumos par miljonu tēriņiem. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vērtēja sīkāk, kāds ir to pamatojums, izvaicājot Latvijas un aizrobežu lietpratējus.
Līdz ar Rīgas domes Pieminekļu padome pagājušās nedēļas lēmumu par sešu galvaspilsētā esošu pieminekļu vai piemiņas zīmju demontāžu vai pārvietošanu, saistot tos ar padomju laiku slavināšanu no jauna uzvirmojušas diskusijas par šī vēstures posma "pēdām" publiskajā telpā. Trešdien, 8.martā, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības aicināja šo jautājumu neuztvert pārlieku emocionāli, bet uzsvēra, ka šī politika – jaunu nojaucamo objektu saraksti un ielu pārdēvēšanas, ko apstiprina valdība, – valstij ir jāturpina.
8. marta raidījuma ''Kas notiek Latvijā?'' pirmajā daļā "Kas notiek ar kultūras darbinieku un ministra domstarpībām par kopdzīves statusu un iekļaujošu sabiedrību?" piedalās kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) un aktrise Marija Luīze Meļķe, kas, vēršot uzmanību uz viendzimuma pāru tiesiskā statusa problēmām, atteicās pieņemt balvu "Lielais Kristaps" kā gada labākā aktrise.
Dārgi datori, augstākas algas nekā kolēģiem, jauniekārtotas darba vietas uz trim gadiem – tā var raksturot nodrošinājumu vēl neizveidotajai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļai, ko plāno veidot, lai pildītu pērn pieņemtos Imigrācijas likuma grozījumus par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, kas agrāk bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kam jāapliecina valsts valodas prasmes. Raidījums "Kas notiek Latvijā?", turpinot publikāciju sēriju "Kam tiek valsts budžets?", šajā rakstā analizē, cik racionāli plānoti valsts budžetā šim mērķim paredzētie vairāk kā 2,4 miljoni eiro šogad un krietni vairāk nekā divarpus miljoni katrā no abiem turpmākajiem gadiem.