Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
Trijās Latvijas valstspilsētās – Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē – Krievijas Federācijas pilsoņu skaits sasniedz 5% no iedzīvotāju kopskaita, bet Jūrmalā un galvaspilsētā Rīgā – 3% no iedzīvotāju kopskaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šajās pilsētās Krievijas pilsoņiem, kam, atbilstoši pērnruden pieņemtajām Imigrācijas likuma normām, līdz 1. septembrim ir jāapliecina savu valsts valodas prasmju atbilstība vismaz A2 līmenim, daudzos gadījumos latviešu valodas zināšanas ir ļoti vājas, viņi ir varējuši ilgstoši iztikt bez tām, pieļauj "Kas notiek Latvijā?" diskusijas dalībnieki.
Ideja prasīt pamata latviešu valodas zināšanas un citas ar valsts drošību saistītās lietas no bijušajiem Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir pieņēmuši Krievijas pilsonību, pie mums dzīvojot ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, ir pareiza, taču iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") bažījas par tās izpildīšanas iespējām. 15. februāra raidījumā "Kas notiek Latvijā?" ministrs neslēpa bažas, ka, piemēram, izraidot šos cilvēkus, var ciest Latvijas reputācija.
15. februārī diskusijā "Kas notiek un notiks ar Krievijas pilsoņu uzturēšanās atļaujām Latvijā?" piedalās iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts"), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze un Baltijas sociālo zinātņu institūta pētniece Inese Šūpule, latviešu valodas kursu pasniedzējs Aleks Dobrovoļskis, zvērināts advokāts Vilis Sruoģis, kurš 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no partijas "Stabilitātei!" saraksta. Tagad viņš sagatavojis pieteikumu Satversmes tiesai par Imigrācijas likuma pārejas noteikumu atbilstību pamatlikumam. Tāpat raidījumā piedalās Ksenija Andrijanova, kas nesen ieguvusi Latvijas pilsonību, un Olga Petkeviča, kas Saeimā bija iesniegusi iniciatīvu par pērnruden pieņemtās Imigrācijas likuma normas atcelšanu.
Lai gan valdība vienprātībā atbalstīja 2023. gada valsts budžeta projektu, šonedēļ to iesniedzot vērtēšanai Saeimā, 8. februāra raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā starp koalīcijas politiķiem iezīmējās domstarpības. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka budžets veidots sabanalsēts, jo joprojām esam "augstas nenoteiktības apstākļos", kamēr Nacionālo apvienību pārstāvošais Imants Parādnieks sacīja, ka valsts parāds varētu būt lielāks.
Veidojot 2023. gada budžetu, ko finanšu ministrs Arvils Ašeradens ceturtdien iesniedza izskatīšanai Saeimā, valdošo partiju politiķi un valdība vienojušies par atbalstāmo budžeta prioritāšu sarakstu, kopējām un nozaru prioritātēm atvēlot simtos miljonu eiro mērāmas summas. Tomēr par šo summu pamatotību un arīdzan par principiem, kā izvērtēti šo vēl iepriekšējās valdības laikā tapušie pieprasījumi, skaidru atbilžu ministriem nav.
8. februāra diskusijā "Kas notiek ar valsts budžetu 2023.gadam: kas nolemts valdībā, kas jādara Saeimai?" piedalās finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts"), Nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie"), Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdis Egils Baldzēns.
