Kas notiek ar 2024.gada valsts budžeta projektu un Nacionālās drošības koncepciju?
Arvils Ašeradens, Viktors Valainis, Kaspars Briškens, Igors Rajevs, Atis Švinka, Jānis Siksnis, Nauris Puntulis, Liāna Langa, Danuta Dembovska
Jānis Domburs
27. septembris, trešdiena 21:15
Pastāvošais regulējums personas vārda maiņai jeb tā dēvētajai juridiskajai pārejai dzimuma maiņas gadījumā šobrīd ir nepilnīgs – tas attiecas arī uz gadījumiem, kad dzimumu maina jau pieaudzis cilvēks . To raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai? Nacionālā apvienība pret "Progresīvajiem": pusaudžu dzimuma maiņa un koalīcija" atzīst arī speciālisti. 14. Saeimā ievēlētā partija "Progresīvie" vēlas panākt esošā regulējuma izmaiņas, lai juridiskās pārejas gadījumā dzimumu mainījušiem cilvēkiem nebūtu jāuzrāda izziņa par dzimuma maiņu.
14. Saeimā ievēlētās "Progresīvo" pārstāves Janas Simanovskas LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" paustais par pusaudžu dzimumidentitāti un dzimuma maiņas regulējumu izraisījis asu Nacionālās apvienības (NA) politiķu reakciju. NA Saeimas frakcijas deputāts 13. Saeimā Jānis Iesalnieks sociālajā tīklā Twitter sižetā dzirdēto minējis kā argumentu, kādēļ "Progresīvos" nedrīkst laist pat valdībai tuvumā, bet viņa partijas biedrs, NA Rīgas nodaļas vadītājs Ģirts Lapiņš apgalvojis, ka Simanovska vēlas mainīt bērniem dzimumus, kas ir "ārpus veselā saprāta", un ir atbilde visiem, kuri vēlas "Progresīvu" valdību. Diskusijā "Kas notiek Latvijā?" Jāņa Iesalnieka izteikto argumentāciju Jana Simanovska salīdzināja ar Putina propagandu, bet viņas partijas biedrs Mārtiņš Kossovičs pauda, ka apzināti tiekot meklētas pseidoideoloģiskas atšķirības, lai neveidotu plašāku koalīciju.
Pastāv diezgan nopietns risks, ka vismaz dažus turpmākos ceturkšņus Latvijas tautsaimniecības izaugsme būs negatīva, proti, iekšzemes kopprodukts nevis pieaugs, bet samazināsies, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" brīdināja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Mārtiņš Bitāns. Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība arvien uzstāj – minimālā mēnešalga ir jāceļ, turklāt strauji.
14. oktobra diskusijā ''"Kādai jābūt nākamajai valdībai?" Nacionālā apvienība pret "Progresīvajiem": pusaudžu dzimuma maiņa un koalīcija" piedalās partijas "Progresīvie" politiķi Jana Simanovska un Mārtiņš Kossovičs, Nacionālās apvienības politiķi Jānis Iesalnieks un Ģirts Lapiņš. Speciālistu skatījumu pārstāv Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs un Pusaudžu resursu centra speciāliste Romija Krēziņa.
Latvijai jādomā, kā nākamgad izvairīties no recesijas, bet valsts izdevumu pieaugums mūsu gadījumā nav galvenais faktors, kas ietekmē inflāciju, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns. Ādažu domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") turpretim uzsvēra, ka akcents jāliek uz energoefektivitāti un nokāpšanu no gāzes adatas, bet Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aicināja domāt ne vien par energoresursiem, bet arī par darbaspēka nodokļiem, jo noturība krīzēs ir ļoti atkarīga no tā, cik muskuļoti ir mūsu uzņēmumi, kas no Igaunijas un Lietuvas šajā jomā redzami atpaliek.
LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" 12. oktobra diskusijā "Kas notiks ar inflāciju, ekonomikas prognozēm un 2023.gada valsts budžeta plāniem?" piedalās politiķi, valdības sociālo partneru pārstāvji un ekonomikas eksperti: Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība"), Ādažu mērs Māris Sprindžuks, kas ievēlēts 14. Saeimā no ''Apvienotā saraksta'', Egils Baldzēns (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs), Līga Meņģelsone (Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore), Mārtiņš Āboliņš (Fiskālās disciplīnas padomes ekonomists) un Mārtiņš Bitāns (Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks).
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) uzskata, ka pēdējo četru gadu laikā lauksaimniecības nozare Latvijā ir pamatīgi attīstījusies, jo neto ienākums uz vienu strādājošo 2018. gadā bija 5700 eiro gadā, bet pērn – vairāk nekā 10 000 eiro, kas ir pieaugums par gandrīz 80%. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja arī jauno sistēmu, kad platībmaksājumu saņemšanai nepietiks vien ar zāles nopļaušanu. Turpretim "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons tam nepiekrīt un ministra nopelnus lauksaimnieku turības pieaugumā nesaskata.
Biedrība "Zemnieku saeima", kurā apvienojušies ap 800 biedru no dažādām lauksaimniecības nozarēm, jau iepriekš Zemkopības ministrijai pārmetuši, ka to vada nevis politiski ieceltais ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība (NA)), bet gan viņa biroja vadītājs, NA valdes loceklis Jānis Eglīts. "Gerharda kungs nav tas, kurš vada ministrijas darbu," jaunās valdības veidošanai veltītajā raidījumu ciklā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?" pauda ''Zemnieku saeimas'' valdes loceklis Mārtiņš Trons, pārmetot ministram nesarunāšanos ar zemniekiem un lauksaimniekiem.
