Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
"Liels suns dzīvoklī? Nemūžam" – par to savulaik bijusi pārliecināta Veronika, kuras pirmais mīlulis, mazais papilons, svēris vien piecus kilogramus. Tomēr dzīve mēdz piespēlēt dažādas nejaušības, un nu Veronika ir Kane korso (Cane Corso) dāmas Džīnas saimniece. Izrādās, suns patversmē nonāca, kad beidza pildīt savu funkciju – "kucēnu ražošanu", Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" stāstīja saimniece.
Durbes jūras ērgļu ligzdā, kur uzstādīta viena no putnu vērošanas kamerām, tēviņš un mātīte jau aktīvi gatavojas jaunajai ligzdošanas sezonai, atjaunojot pašu ligzdu, Latvijas Radio pastāstīja ornitologs Jānis Ķuze.
Ir liela iespējamība, ka sestdien pie Ķesterciema pludmalē izskalotais pudeļdeguna delfīns jeb afalīna ir aptuveni 40 gadus vecs tēviņš vārdā "Mischief", kurš kādreiz apdzīvoja Skotijas un Dānijas piekrasti, bet pēdējo mēnešu laikā par to nekas nebija zināms, sarunā ar LSM.lv stāstīja zinātniskā institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups, norādot, – ir visai liels pārsteigums, ka tas atpeldējis tik tālu.
Viena no Latvijas dabas bagātībām ir dabas liegums Lubāna mitrājs, kura kopējā platība pārsniedz 51 tūkstoti hektāru. Vairāk nekā divus gadus strādāts pie tā aizsardzības plāna, un tikko kā ir noslēgušās sabiedriskās apspriešanas, kurās pavīdējuši arī iebildumi un aspekti, kas būtu jāmaina, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Pirms pieciem gadiem Rēzeknes novada Dricānu pagastā iegādājās pamestu lauku īpašumu, kuru atjauno un iekārto pašu spēkiem, izmantojot videi draudzīgu pieeju. Covid–19 laiks esot licis domāt plašāk, un nu jaunieši iegādājušies Hailandes šķirnes govis un neliela auguma zirgus – Konikus. Nesen sākuši audzēt arī vistas. Radošā sēta "Leiceiši" – tā viņi sauc savu lauku īpašumu, jo ikvienā nodarbē meklē radoši praktiskus risinājumus.
Augšdaugavas novadā kultūras centrā "Vārpa" sestdien, 25. februārī, norisināsies starptautiskā Latgales reģiona biškopju konference. Šī jau ir astotā biškopju konference, kuru rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Šogad biškopji pulcēsies, lai analizētu biškopības produktu izmantošanu dažādu ēdienu receptēs pašu mājās un kaimiņvalstī Lietuvā, kā arī demonstrētu jauno pārtikas tehnologu zināšanas par biškopības produktu pielietojumu.
Eiropas kustība "Zero Waste" triju valstu pētījumā atklājusi kaitīgo dioksīnu vistu olās, kas perētas atkritumu dedzinātavu tuvumā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja biedrības "Zero Waste" valdes priekšsēdētāja Anna Doškina. Vienlaikus pētījums nav pietiekami plašs, lai problēmā varētu vainot tikai dedzinātavas, uzskata Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Ineta Šteinberga.
Katru gadu februārī dabas aizsardzības organizācijas visā pasaulē svin Starptautisko mitrāju dienu. Arī Latvijā februāris pagājis šīs dabas vērtības zīmē, aicinot iedzīvotājus pievērst uzmanību dažādiem saldūdens resursiem, to kvalitātei, pieejamībai un izmantošanai. Mitrāji ir ūdens klātas vai mitras vietas, kas nodrošina mūs ne tikai ar dabas daudzveidību, bet arī pasargā no plūdiem un palīdz mazināt piesārņojumu.
Lai arī nereti grūti pretoties vēlmei savās mājās turēt dažādus eksotiskus dzīvniekus, taču tas ne tikai var būt bīstami, bet arī nelikumīgi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti". Dabas aizsardzības pārvaldē informēja, ka pirms vairākiem gadiem Latvijā savvaļā tika atrasts izmucis krokodils, tāpat konfiscēts leopards, lūši, pitoni, papagaiļi un daudzi citi dzīvnieki.
Lai arī Rīgā bebru nodarīto postījumu dēļ uzsākta to skaita samazināšana, trīs galvaspilsētas kanāla bebri, kuri mīt starp Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku un Nacionālo teātri, varēs turpināt priecēt rīdziniekus un viesus, jo piespiedu pārvietošana šiem bebriem tuvāko gadu laikā nav plānota, vēstīja Rīgas domē, skaidrojot, ka postījumu mazināšanai pašvaldība ar sētiņām ierobežojusi lielāko daļu koku un turpina bebru piebarošanu ar zariem.
Dabas vērtības Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktorei Solvitai Kresei bijušas svarīgas vienmēr, bet pēdējā laikā uz ekoloģiju un aktīvismu viņa raugās caur izstādēm. Laikmetīgā māksla ne tikai atspoguļo laiku mums apkārt, tā arī rada domāšanas telpu, kurā varam pārrunāt problemātiskus jautājumus. Arvien biežāk tā ir patērniecība, izzūdoši biotopi, atkritumu apsaimniekošana, viņa vērtēja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis".
Sociālajos tīklos pamatīgu vētru sacēlis kārtējais ar dzīvnieku labturību saistītais pārkāpums. Talsu novadā atrasts īpašums, kurā brīvprātīga dzīvnieku glābēja turēja dažādus dzīvniekus, kuri pie viņas nonāca gan no ielas, gan privātpersonām, gan arī biedrībām. Taču, savu privātu likstu pārņemta, šī glābēja nozudusi un dzīvniekus – suņus, kaķus, kazas, āzi un gaili – atstājusi likteņa varā.
Palielinoties lāču skaitam Latvijā, būtu jāveic sabiedrības izglītošana, kā pielāgoties un sadzīvot ar šiem dzīvniekiem, uzskata medniece Linda Dombrovska. Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldē šobrīd tiek diskutēts arī pieļaujamais lāču skaits Latvijā, un tāpat būtu jādomā par atbalstu biteniekiem, kuriem lāči sagādā galvassāpes.
Par piemēru dzīvnieku labturības jautājumos bieži tiek minēta Šveice. Tur patiešām šim jautājumam pieiet nopietni – visi mājdzīvnieki ne tikai jāčipo un jāvakcinē, par tiem jāmaksā arī atsevišķs nodoklis. Suņu īpašniekiem obligātas ir praktiskās apmācības. Iedzīvotāji to uztver ļoti nopietni, Latvijas Radio raidījumā "Ķepa uz sirds" stāstīja suņa saimniece Janīna Vinklere, kura dzīvo Šveicē.
Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza mazuļu pulkam pievienojas lemuru Vavī un Jaceka pēcnācējs. Mamma mazuli slēpj savā azotē, taču rūpīgi un pacietīgi vērojot, to ir iespēja apskatīt arī zoodārza apmeklētājiem, informēja Rīgas zoodārzā.
Ilgtspējīgas modes galvenais mērķis ir samazināt tekstila izstrādājumu radīto piesārņojumu. Apģērbs, kas ir ražots no pārstrādātas plastmasas vai citiem tekstila materiāliem, jau ir pierasta lieta, taču kā ir ar inovatīvākiem risinājumiem? Šobrīd biotehnoloģijas pievēršas ne tikai zaļās enerģijas iegūšanai, bet arī modes tendencēm.
Parasti bez mammas palikušos kaķēnus atrod izmestus kartona kastēs vai atkritumu maisos. Visticamāk, ar domu, ka varbūt kāds atradīs un pieņems. Bet, ja ne, tātad – nav lemts. Bet ir cilvēki, kuri pavisam mazus, nesen dzimušus kaķēnus izglābj, izbaro un nostāda uz ķepām. Piemēram, Marta, kura Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" pastāstīja, kā aprūpēt izmestos bārenīšus.
Cilvēkiem bieži ir sūdzības par tirpšanu, ķeršanos, sāpēm plaukstā, pirkstos, rokas locītavās, elkoņu rajonā. Viena no biežāk sastopamajām slimībām ir karpālā kanāla sindroms, kad pārslodzes vai citu nopietnu slimību rezultātā parādās tirpšana trīsarpus pirkstos – īkšķī, rādītājpirkstā, garajā pirkstā un pusītē no zeltneša, Latvijas Radio 2 padomu ciklā "Dzīvo vesels" skaidroja traumatologs ortopēds un sertificēts rokas ķirurgs Jānis Krustiņš.
Gaismas piesārņojums, ko rada mākslīgais apgaismojums uz Zemes, ietekmē ne tikai astronomisko novērojumu kvalitāti un astronomu darbu, bet arī putnu ikdienas ritmu un migrāciju, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills un Tartu universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors, biologs Indriķis Krams.
Pēdējo mēnešu laikā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) no sociālo tīklu lietotājiem saņēmusi vairākas sūdzības par dronu neatļautu izmantošanu dabā, kas minēta sociālo tīklu ierakstos. Pārkāpumi konstatēti, gan atrodoties dabas lieguma zonās, kurās aizliegts lietot bezpilota lidaparātus bez pārvaldes atļaujas, gan izmantojot dronu pārlieku tuvu dzīvniekiem, jo droni var tiem kaitēt, informēja DAP.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
