ĪSUMĀ:
- Gaismas piesārņojums tiem, kas interesējas par astronomiju, nav nekas jauns.
- Astronomiem mēdz traucēt ne tikai debess vispārējais apgaismojums, bet arī zemas orbītas pavadoņi.
- Arī dzīvniekiem un, iespējams, augiem vajag tumšu nakti.
- Lielākā daļa putnu pārvietojas naktī. Virs īpaši izgaismotām vietām tiem grūti orientēties.
- Nākotnē kādas dzīvnieku populācijas varētu sarukt, jo nevar naktī izgulēties.
- Pētniekiem aizdomas – nespēja naktīs izgulēties cilvēkam var radīt ar nervu sistēmas iekaisumiem saistītas problēmas.
Varam tikai iztēloties, cik fantastisks izskatījās Piena Ceļš laikā, kad naktīs pasaule ietinās tumsā, nevis laternu, reklāmas stabu un ēku apgaismojumā. Izgaismotā pasaule mums sniedz drošības sajūtu un komfortu arī pēc saules rieta, bet diemžēl padara mūsu debesis arvien blāvākas. Turklāt mākslīgais apgaismojums uz Zemes ietekmē ne tikai astronomiskos novērojumus, bet arī putnu ikdienu, veselību un migrāciju.
"Tā saucamais gaismas piesārņojums tiem, kuri interesējas par astronomiju, nav nekas jauns. Jau vairākus gadu desmitus ir pieejamas kartes, kur var apskatīties, kurās vietās ģeogrāfiski ir gaišākas vai tumšākas debesis. Tas parasti ir veidots kā matemātisks modelis. Izejot no tā, cik liela ir pilsēta, ir pievienoti arī satelīta attēlu novērojumi. Observatorijas jābūvē tālāk no apdzīvotām vietām, tas jau ir kā likums," stāstīja Gills.
"Arī tie, kuri vēlas ar savu mazo teleskopu novērot, zina, ka Rīgā to darīt laikam lielas jēgas nav –
ir jāaizbrauc vismaz līdz jūras malai vai kaut kur tālāk kādā nomaļā vietā," viņš piebilda.
Lai gan Rīga pasaules mērogā nav liela pilsēta, jau no tās vajadzētu doties vismaz 30 kilometru attālumā, lai ar teleskopu būtu iespējams veikt astronomiskos novērojumus. Gills skaidroja, ka tagad, kad vairāk izmanto LED apgaismojumu, kam ir dažādu viļņu garumu spektrs un tajā skaitā arī zilganā nokrāsa, kas labi izkliedējas atmosfērā, debesis izgaismojas vairāk, nekā tas bija kādreiz.
Vienlaikus mūsdienās astronomiem traucē ne tikai debess vispārējais apgaismojums, bet arī daudzie zemas Zemes orbītas pavadoņi, kas, lai gan ir nelieli, arī atstaro gaismu.
"Katrs no tiem ar savu kaut kādu spožu pēdu pārvietojas krustu šķērsu, un tad, ja astronomi vēlas rūpīgi novērot kādu debesu apgabalu, pie ilgākas ekspozīcijas tas būs ar švīkām sašvīkots krustu šķērsu. Tāpēc tagad attīstās metodes, lai varētu veikt kadru sērijas un izņemt ārā tos sliktos kadrus, kur ir sašvīkots attēls," skaidroja Gills.
"Astronomi ir satraukušies, ka tagad ir plāni palaist orbītā pavisam lielus sakaru pavadoņus, kas būs kā lielas, izvērstas buras, kas burtiski būs kā spožākās zvaigznes, kas nevis nemanāmi kaut ko var sabojāt, bet tā diezgan krietni atstāt iespaidu uz astronomiskajiem novērojumiem," viņš piebilda.
Bet ne tikai astronomiem ir vajadzīga zvaigžņotā debess un melna nakts. Dzīvniekiem un, iespējams, arī augiem ir vajadzīgs pilnīgi noteikts un labi izteikts fotoperiods, kad ir nakts un kad ir diena.
"Mēs esam evolucionējuši, esam izauguši izveidojušies apstākļos, kad nekāda gaismas piesārņojuma, arī cita piesārņojuma vispār nebija. Tas varētu būt viens no tiem iemesliem, kāpēc mēs slimojam ar noteiktām slimībām. Par cilvēkiem mēs esam apzinājuši jau šo to, kas ar organismu notiek un kādas ir tās problēmas, bet par dzīvniekiem mēs tikai sākam nojaust, ka daudzi dzīvnieki varētu ciest," skaidroja Krams.
"Līdz pat tam, ka to populācija varētu sarukt tikai tāpēc, ka viņi nespēj normāli izgulēties pa nakti," viņš uzsvēra.
Biologs skaidroja, ka, ja cilvēki nedabū gulēt īstajā brīdi un tumšos apstākļos, jo visu laiku ir automašīnu gaismas vai reklāmu gaismas, tas ne pie kā laba nenoved – tas pats attiecas arī uz citiem organismiem, putniem tajā skaitā.
"Interesants fakts, kas sāka manu uzmanību pievērst ar gaismas piesārņojumu saistītām problēmām, bija tas, ka draugi no Oulu, Somijas pilsētas Botnijas jūras līča ziemeļu daļā, jau pirms kādiem gadiem 10–15 teica, ka ap Ziemassvētkiem lielās zīlītes Oulu pilsētā 12 naktī var sākt dziedāt. Ziemas vidū naktī dzied lielā zīlīte! Pēc kādu laiciņa man bija iespējas pašam to novērot, dzirdēt, redzēt," atklāja Krams.
"Būtībā kaut kas tāds ir novērots arī Rīgā. Mums ir lielas aizdomas, ka tās ir problēmas, kas saistītas ar nervu sistēmas iekaisumiem. Tas ir tieši tas pats, kas notiek ar cilvēku, kad viņš nevar izgulēties – viņa lielākais drauds būs bipolārie traucējumi," vērtēja Krams.
Turklāt dienas un nakts sajaukšanās putniem nav vienīgās gaismas piesārņojuma radītās problēmas.
Putni migrējot orientējas pēc dažādu debesu spīdekļiem – pēc saules dienā, rītos un vakaros, un pēc zvaigznēm naktīs. Jo zvaigznes sliktāk redzamas, jo putniem grūtāk orientēties.
"Ir situācijas, kad putniem jālido pāri, piemēram, tādai Dieva svētītai zemei kā Beļģija, kas ir izgaismota pilnīgi visa. Nav tur ieliņas, kas nebūtu izgaismota. Un arī Vācija. Un putnam ir ārkārtīgi grūti noorientēties. Kādas tas rada sekas, mēs īsti nezinām, bet kopumā būt putnam kļūst aizvien grūtāk un grūtāk," vērtēja Krams.
Turklāt lielākā daļa putnu migrējot pārvietojas tieši naktīs. Putnus ļoti piesaista zem tiem esošā gaismas uguņu jūra, kā rezultātā tie bieži sāk lidot zemāk, nekā ierasts, un ietriecas, piemēram, augstajos televīzijas torņos.
"Tiešām Beļģija, Nīderlande, liela daļa Vācijas un faktiski visa Rietumeiropa ir ļoti labi izgaismota. Salīdzinājumā ar tām valstīm Latvija ir samērā tumša. Protams, izņēmums ir Rīga un dažas lielās pilsētas," gaismas piesārņojuma situāciju Eiropā vērtēja Gills.
"Tur jau ir tā problēma, ka lielā daļā šo valstu daudzi ir uzauguši un ne reizi savām acīm nemaz nav redzējuši Piena Ceļu. Man liekas, ka Piena Ceļš ir pašsaprotama lieta, bet daudziem tas ir gājis secen. Latvijā arī varbūt ir diezgan daudz cilvēku, kuri tam nepievērš uzmanību, kuri ir auguši un darbojas pa Rīgu, bet tikai izbraucot no tās, pamana, ka tiešām – pie debesīm ir tūkstošiem zvaigžņu," viņš piebilda.
