Tekstila materiālu izstrāde no sēnēm, rauga, aļģēm, baktērijām, zirnekļu austa zīda, augļu mizām un citām bioloģiskām izejvielām jau vairākus gadus ir kļuvusi par tehnoloģiju, kas no pētnieku laboratorijām nonākusi dizaineru un patērētāju rokās.
Pēdējo 14 gadu laikā laboratorijās zinātnieki ir kultivējuši biopolimērus no mikroorganismiem, audzējuši mēģenēs kažokādas no cilmes šūnām, lai iegūtu tikpat funkcionālus materiālus kā kokvilna, āda un poliesters. Raidījums "Vides fakti" skaidro, vai biotekstilizācija var atrisināt tekstilizstrādājumu nozares radīto planētas piesārņojumu un mazināt modes industrijas radīto kaitējumu videi?
Kā skaidro augstskolas "Berlin-Weißensee" Materiālu un virsmu konceptuālās izstrādes profesore Zane Bērziņa, šobrīd esam šādam laikam tuvāk kā jebkad agrāk. Viņasprāt, lielā mērā tas noticis, pateicoties Eiropas Savienības uzņemtajam ''zaļajam kursam'', kas ļauj spert lielākus soļus bioekonomikas virzienā. Biopolimēru plaša izmantošana modes industrijā varētu paātrināt nozīmīgu pāreju uz videi draudzīgu ražošanu visā tekstilrūpniecības pasaulē. Neskatoties uz to, ka ir pieejamas augstas veiktspējas populāru dzīvnieku izcelsmes tekstilizstrādājumu imitācijas, piemēram, bioāda, to ieviešana ir bijusi salīdzinoši lēna. Pieaugot investīcijām un tehnoloģiskajai attīstībai, biotekstila nozarei ir liels potenciāls turpināt augšupejošu izaugsmi.
"Būtu vēlams domāt par pāreju uz dabiskajām krāsvielām, ir vēl tāds risinājums kā krāsu baktērijas. Mums bija projekts augstskolā, kur studenti kartēja Berlīnes apkārtni un ķēra baktērijas gan gaisā, gan smiltīs, gan jogurtā. Šīs baktērijas varēja kultivēt, un studenti izstrādāja jaunu tekstila kolekciju, kur viņi bija izmantojuši tikai četrus litrus ūdens," norāda Bērziņa. Šobrīd šādas iniciatīvas notiek tikai pilotprojektu līmenī un daudz vēl ir darāmā, lai tas notiktu plašākā mērogā. Bērziņa pieļauj, ka šādā veidā varētu tikt krāsots tekstils, kas paredzēts īstermiņa lietošanai.
Biedrības "Zaļā brīvība" ilgtspējas eksperte Dace Akule uzsver, ka ar dažādu tehnoloģiju palīdzību jāmēģina samazināt tekstila industrijā patērētais ūdens daudzums.
"Viena T krekla ražošanai ir nepieciešami 2700 litri ūdens, vienas džinsu bikses patērē 3800 litrus. Ūdens apjoms, ko patērējam T krekla saražošanai ir līdzvērtīgs tam, cik viens cilvēks izdzer divos ar pusi gados,"
norāda Akule. Turklāt jāņem vērā, ka kokvilnas ražošanai tiek tērēts ne tikai ūdens, bet arī tiek lietoti herbicīdi un pesticīdi – kokvilnas audzēšanai tie ir pat 16 % no visa pasaulē lietotā apjoma.
Latvijas Mākslas akadēmijas docente, zīmola "Talanted" dizainere Indra Komarova uzskata, ka, neraugoties uz tehnoloģijām, pilnībā atbildīga mode nemaz neesot iepsējama, tāpēc visatbildīgākais pirkums ir tas, kas nemaz nav izdarīts. "Modē tu nevari būt simtprocentīgi racionāls. Ja tu pārmērīgi racionalizē dizaina procesu, tad radītā lieta var palikt nepievilcīga, jo viss modes seksīgums ir iracionalitātē," pauž docente. Viņa uzskata, ka daudz lielāku kaitējumu videi rada tā saucamā ātrā mode, pie kuras esam ilgstoši pieraduši, radot lielu daudzumu tekstila atkritumu.
Katru gadu Eiropas Savienībā tiek izmesti aptuveni 5,8 miljoni tonnu tekstilizstrādājumu, kas ir aptuveni 11 kg uz vienu cilvēku.
Modes industrija ir ceturtais negatīvākais faktors, kas ietekmē vidi un klimata pārmaiņas, un trešais lielākais faktors, kas ietekmē ūdens un augsnes piesārņošanu.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
