"Viss, par ko mēs runājam, ir perspektīvā pavasarim. Šobrīd ir ideālais stādīšanas laiks, jo beidzot ir salijis, bet ir jāskatās – ja dārzs ir zem lieliem kokiem, apakšā nemaz tik ļoti nav salijis. Ja stādot rokam bedri un zeme ir sausa, tad ir kārtīgi jāsalej," skaidroja dārzkope un kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Tieši tāpat ir mēslojot – pēdējais mirklis augiem dot kālija mēslojumu, bet to nedrīkst darīt, augam esot sausā zemē; ja nav lijis lietus, tie kārtīgi jāaplej. Vienlaikus jāņem vērā, ka mēslojumu drīkst dot tikai tiem augiem, kuriem vēl ir zaļas lapas.
"Tad, kad augs sāk krāsot lapas, ieiet miera periodā, tas vairs neuzņem barības vielas, iet jau uz gulēšanu. Ja vēl ir zaļas lapas, vēl var dot mēslojumu," uzsvēra Kaminska.
Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne atgādināja, ka savukārt ar stādīšanas darbiem ir pretēji – tad jāgaida, kad augs ir nobriedis.
"Nobriešana stādiem notiek, kad miza vairs nav mīksta, zaļa, bet kļūst stingra un brūna, un tad augs ir gatavs ziemai. Cilvēkiem pašiem jāskatās šie procesi, – ja augs ir gatavs, to var rakt, pārstādīt un tā tālāk, bet kamēr tas ir zaļš, nenobriedis, jēls, to nevajadzētu aiztikt," norādīja Rožukalne.
"Ja runājam par nenobriedušiem dzinumiem, šis periods, kad augs jau sāk krāsot lapas, kad iet miera periodā, ir mirklis, kad nevajadzētu griezt krūmus.
Griežam pirms un pēc lapu nobiršanas, bet netraucējam ieiet miera periodā. Jāpagaida, lai lapas nobirst," piebilda Kaminska.
Rudens ir arī ražas novākšanas laiks, kad daudzi dārznieki priecājas par skaistiem augļiem, āboliem, bumbieriem un plūmēm, bet citi secina, ka raža ir gaužām slikta. Kāds klausītājs, piemēram, sūdzējās, ka visi bumbieri, noņemti no koka, ārkārtīgi ātri sapūst un nemaz neuzglabājas.
"Latvijā bumbierus neviens uz koka negatavina, Latvijā bumbierus īsi pirms gatavības vajag savākt, salikt kastītēs un tad gatavināt. Tad jūs dabūsiet īsto garšo, īsto smaržu. Ja tu to atstāj uz koka, tie kļūst miltaini, sapūst," norādīja Rožukalne.
Viņa ieteica nākamajā sezonā bumbierus nolasīt no koka, pirms tie ir gatavi. Pret bumbieriem jāattiecas kā pret jēlām olām, tie akurāti jāsaliek kastēs, nevienu nenometot zemē vai nesasitot. Ražu uzreiz pirmajās stundās vēlams atdzesēt, nolikt pagrabā, neturēt saules gaismā. Bumbieri jāvāc agrās rīta vai vēlās vakara stundās, kad daba guļ, tas arī pagarina uzglabāšanas termiņu. Rokām, vācot augļus, jābūt tīrām, kastēm – dezinficētām. Pēc pāris stundām jāpārvieto istabā, sausumā un siltumā, lai nogatavojas.
Citu raidījuma klausītāju nomāca tumši plankumi uz āboliem, kas dārzkopju skatījumā, visticamāk, ir kraupis.
"Tagad ar tiem augļiem, kam uzmetušās melnās pumpas virsū, vairs jau neko nevar iesākt. Tagad jāsāk profilaktiskie pasākumi uz nākotni – sabiezinātie vainagi, vara preparāti, tas viss ir jādara. Arī visas nokritušās lapas ir jāsavāc, tās nedrīkst atstāt, jo kraupis tajās pārziemos," ieteica Kaminska.
Šogad bijusi īpaši labvēlīga sezona arī dažādiem puves veidiem – kokos sapuvuši gan āboli, gan plūmes.
"Visbiežāk puve sākas ar to, ka sapuvušie āboli pavasarī ir palikuši kokā un nav novākti. Tie visi jau šobrīd ir jāvāc nost, un nevis turpat jāatstāj, bet jāaizvāc.
Ja ir palicis kāds sapuvis, sačokurojies ābols kokā, tas ir kā infekcijas perēklis, no kura lido sporas, un nākamgad puve atkal izpletīsies," norādīja Kaminska.
Novācot sapuvušos augļus, retinot ābeļu vainagus, profilaktiski lietojot vara un kalcija preparātus, puvi uz nākamo sezonu var samazināt.
