"Biju bēguļojis. Policijā bija no mammas un tēta iesniegums. Un aizgāja līdz sociālajam dienestam un no sociālā dienesta uz šejieni."
Jauniešu centrā ar sakrustotām rokām sēž 15 gadus vecs Roberts no Bauskas novada. Viņa vārds šajā stāstā ir mainīts. Pusaudzis stāsta, ka no 11 gadu vecuma smēķē, vienu reizi ir lietojis alkoholu un ir zadzis, kā pats saka, pārsvarā saldumus.
"Tad es varēju [izsmēķēt] divas trīs cigaretes uzreiz, bet tagad vairs nevaru tik daudz. Arī veipu pīpēju, bet es tagad pārdodu savu veipu, jo es to nelietoju vairāk. Tas pārsvarā mājās visu laiku stāv. Mazā māsiņa to visu laiku aiztiek, mētā."
Naudu cigaretēm Roberts iegūst ar tā saucamajām haltūrām. Viņš kopā ar savu tēvu Bauskā un Rīgā vasarā bija nodarbojies ar demontāžu. Pusaudzis apgalvo, ka naudu no vecākiem atkarību izraisošām vielām nav lūdzis un arī to zadzis viņš nav, arī cigaretes no vecākiem viņš nav ņēmis.
Smēķēt Robertu pierunājis draugs. To viņi darīja starpbrīžos un pēc skolas slepus no vecākiem, kuri par dēla aizraušanos uzzinājuši vien dažus gadus vēlāk.
Par attiecībām ar vecākiem pusaudzis atbild, ka tās ir normālas, savukārt sadzīvot ar četriem jaunākajiem brāļiem un māsām ir grūtāk. Savā starpā bērni strīdoties, piemēram, par kārumiem.
Grūtības Robertam sagādā attālinātās mācības astotajā klasē. Šogad mācīties viņš sāka klātienē, bet pirms pāris nedēļām pārgāja uz attālināto režīmu. Dzīves laikā vienā no klasēm viņš palika uz otru gadu.
Savukārt par turpmāko dzīvi pusaudzis pat neaizdomājas.
Roberts: Man pagaidām tepat ir labi – mājās pie mammas un tēta.
Latvijas Radio: Vismaz pabeigt skolu ir tavs mērķis?
Vairāk negribas ne uz skolu, neko.
Pat devīto klasi negribas pabeigt?
Jā.
Kāpēc?
Nezinu. Nepadodas nekas skolā. Bieži vien skolā notiek kautiņi, arī iesaistot mani.
Bauskas centrā "Laiks jauniešiem" Roberts nokļuva pirms pusgada. Tas notika pēc tam, kad viņu diennakti meklēja policija un vecāki. Kā viņš pats apgalvo, pie drauga mājās spēlēja telefonā spēles.
Pēc nonākšanas centrā Roberts vairs nebēguļo un nelieto alkoholu. Šeit viņš saņem palīdzību un ar biedrības mentoriem apmeklē futbola spēles, kas ir viņa mīļākais sporta veids.
Latvijas Radio: Kāda tev vēl ir vērtība? Kas tev patīk, ko tu cieni?
Roberts: Mammu, tēti. Gintu.
Gints Jankovskis ir biedrības vadītājs. Intervējot Robertu, viņš bija citā telpā un sarunu nedzirdēja. Jankovskis nedaudz izbrīnās, uzzinot, ka Roberts viņu nosaucis par vienu no savām autoritātēm. Pēc viņa stāstītā pusaudža dzīve patiesībā ir skaudrāka, nekā to atklāja Roberts.
Jaunietis mācās speciālajā internātskolā. Alkoholu lietojis biežāk nekā vienu reizi dzīvē, vairākas reizes nonācis likumsargu redzeslokā un arī mēģinājis izdarīt pašnāvību, skrienot zem mašīnu riteņiem uz šosejas.
Rodas priekšstats, ka Roberts to nestāstīja, jo sarunas laikā istabā atradās arī viņa bieži pieminētā māte.
No 30 jauniešiem, kas centrā saņem palīdzību, Roberts ir viens no smagākajiem gadījumiem, saka Gints Jankovskis, kurš intervijas laikā vēl pēdējo dienu darbojās Bauskas novada pašvaldībā Jaunatnes nodaļā.
"Es varbūt iemetīšu tādu rūgtu sāls daiviņu savā jomā jaunatnes sfērā.
Jaunatnes darbinieki, speciālisti labprātāk un vienmēr izvēlēsies strādāt ar tiem labajiem jauniešiem, kuriem viss dzīvē ir kārtībā.
Bet tiem jauniešiem, kas diemžēl ir tā saucamie ielu jaunieši, jauniešiem, kas dzīvo lauku reģionos un daudz kur citur, vismaz 75% pašvaldību pievērš ļoti minimālu vai uzmanību vispār nepievērš. Mēs skatāmies šeit valstiskā mērogā – gan pašvaldībā, kas strādā ar jaunatni, gan sociālie dienesti, gan arī ministrija, kas droši vien nav nodefinējusi līdz galam visas minētās lietas, jo mums beidzot šobrīd jaunatnes darbinieku, speciālistu amata klasifikācija top. Īstenībā tā ir ļoti būtiska lieta, kāpēc jauniešiem nav ko darīt un kāpēc jaunieši nejūtas piederīgi," saka Jankovskis.
Sabiedrība un arī policija jaunieti pirmajā pārkāpuma reizē nedrīkst sodīt. Galvenais – sarunāties un paskaidrot, ko viņš dara. Tā problēmu var mazināt, uzsver Gints Jankovskis, norādot, ka ir jāstrādā ar jauniešu problēmu cēloni, nevis izpausmēm.
KUR PIETEIKT PALĪDZĪBU? VAIRĀK INFORMĀCIJAS "DOD PIECI!" MĀJASLAPĀ
Ārkārtas tūlītēja palīdzība:
- OPEN Radošais Centrs Ja esi nonācis grūtībās un tev ir nepieciešama palīdzība, tostarp droša apmešanās vieta un atbalsts, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
- YOU+ Ja tev nepieciešams tūlītējs emocionālais atbalsts, sazinies ar YOU+ Pieejama arī droša apmešanās vieta Liepājā.
- SAIF Sociālā atbalsta un izglītības fonds Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks mentoru atbalsts, ģimenes asistenta atbalsts vai speciālistu (psihologs, bērnu psihiatrs u. c.) konsultācijas, sazinies.
- Laiks jauniešiem Ja tev ir nepieciešama droša apmešanās vieta un atbalsts Bauskā / Zemgalē, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
Ja nepieciešama ilgtermiņa kompleksa palīdzība:
- Palīdzēsim Viens Otram Sazinies ar organizāciju, ja nepieciešams praktisks sociālais un materiālais atbalsts, kā arī atbalsta persona, kura palīdzēs atrast un pierakstīties uz vizīti pie psihologa vai cita speciālista.
- Latvijas Samariešu apvienība Ja ir nepieciešams ilgstošs psihosociāls atbalsts un dalība Jauniešu atbalsta programmā "Palēciens", sazinies.
- Resiliences centrs Ja tev nepieciešama palīdzība atrisināt akūtus jautājumus un emocionāls atbalsts, sazinies.
- House of Hope Ja esi 15-21 gadus vecs jaunietis un tev nepieciešams praktisks vai emocionāls atbalsts Liepājā un Dienvidkurzemē, sazinies.
- Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija Ja esi vecumā līdz 24 gadiem un tev nepieciešami dažāda atbalsta un sociāli pakalpojumi, sazinies.
- Palīdzēsim.lv Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks atbalsts, mentors un/vai atbalsta persona dažādu problēmsituāciju risināšanā, sazinies.
Par labdarības maratonu "Dod pieci!"
Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašām vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai, neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam. Kopā šo gadu laikā ir saziedoti vairāk nekā 3 miljoni eiro.
Labdarības maratons "Dod pieci!" ir daļa no starptautiska projekta "Serious Request", kurā dažādās Eiropas valstīs radio dīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvināja Latvijas Radio 5 radošā komanda.
"Dod pieci!" organizē Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu LSM.lv. Savu atbalstu labdarības maratona "Dod pieci!" norisē sniedz arī vairāk nekā 20 uzņēmumi.
