Stiprie stāsti

Mājas kafejnīcu dienās Kurzemes piekrastē viesus uzņem Justs Dzedons

Stiprie stāsti

Ģirts Miķelsons Īslīces pagastā audzē 300 vīnogu šķirnes un dara vīnu

Jelgavas novada saimniecībā "Mūsu avenes" darbos iesaistās visa ģimene

Pēc 10 gadiem Zviedrijā atgriezās Vircavā, lai audzētu avenes. Intas Romanovas stāsts

Inta Romanova Jelgavas novada Vircavas pagastā kopā ar meitas ģimeni izveidojusi piemājas saimniecību "Mūsu avenes". Zemes platība nav liela, avenes aug tikai divos hektāros, bet, kā Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti" uzsvēra Inta, – viņu mērķis nav kļūt par lielu saimniecību, jo ikdienā katram ir algots darbs, taču svarīgi, lai varētu darboties ar prieku un iesaistīt darbos mazmeitas. 

Uzņēmumā "Mūsu avenes" ogas divos hektāros audzē jau trīs gadus, aicina arī pašlasītājus un daļu no izaudzētā pārstrādā. Viena hektāra platībā tiek audzēti dažādi dārzeņi un ogulāji. 

Saimniecība piedalās "Mājas kafejnīcu dienās", tāpēc pie aveņu lauka uzstādīta apkurināma kupoltelts, bet moduļu māja paredzēta izaudzētā pārstrādei. Inta pati pēc profesijas ir ekonomiste un savulaik strādājusi skaitļošanas centrā. 

"Man jau bija divi bērni, biju precējusies, un tad mēs kā jaunie speciālisti, – vīrs celtnieks, es ekonomiste, – pirmā vieta, kur devāmies, bija uz šejieni, Vircavu. Mūs te labi pieņēma, ierādīja divistabu dzīvokli," viņa stāstīja. 

Pēc 2009. gada krīzes Inta devās strādāt uz ārzemēm, lai atmaksātu iepriekš paņemtos kredītus – kopā ar vīru pirms krīzes bija uzcēluši siltumnīcas, kur audzēja tomātus, gurķus un zemenes, kā arī iegādājušies mašīnu. Galu galā Zviedrijā Inta plānoto trīs mēnešu vietā palika veselus 10 gadus. 

"Sāku strādāt golfa kluba hotelī kā apkopēja un beidzu strādāt kā saimniecības daļas vadītāja. Aizbraucu viena pati. Nemācēju ne tikai zviedru valodu, bet pat angļu, bet mācījos. Kredīti sen jau visi bija nomaksāti, bet tad radās citas intereses, es daudz ceļoju, un arī darbs bija interesants," stāstīja Inta. 

Latvijā Inta atgriezās vien 2019. gada oktobrī, uz to laiku pirmie tūkstoš aveņu krūmi saimniecībā jau bija iestādīti, par to tika parūpējusies Intas meita Dina, kura ikdienā strādā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē. 

Dina izveidojusi arī nelielu ģimenes uzņēmumu "Augu spēks", kurā gatavo dažādus hidrolātus, tajā skaitā no ķiplokiem. 

"Tā kā mana meita ir zinātniece, viņa visu laiku pēta un meklē labākos risinājumus, un tiek pārstrādāts tas, kas aug mums apkārt. Piemēram, upeņu krūmi, nātru skaistie pudurīši – tie netiek nopļauti, bet pārstrādāti unikālos hidrolātos," lepojās Inta. 

Meitas gatavoto ķiploku hidrolātu Inta izmanto arī savā saimniecībā, smidzinot to uz avenājiem. 

"Aveņu audzēšanā mēs nelietojam ķīmiju, kā augu aizsardzības līdzekli lietojam ķiploku hidrolātu. Mums bija daudz ķiploku, kuri negāja tirgū, tāpēc meklējām informāciju, kā tos pārstrādāt. Tad nu, lūk, radās šis unikālais ķiploku hidrolāts, kurā ir ļoti liels sēra saturs, kas nepatīk kaitēkļiem, un to mēs smidzinām uz aveņu krūmiem. Smidzināt sanāk kādas divas trīs reizes sezonā – agri pavasarī, pirms ziedēšanas un pēc ziedēšanas," stāstīja Inta. 

Tāpat saimniece priecājas par iespēju lauku darbos un uzņēmējdarbībā iesaistīt arī savas padsmitgadnieces – mazmeitas Elzu un Dārtu.

"Lai redz lauku darbus, lai redz, kā vispār jāstrādā. Tagad ir ļoti moderni podziņas spaidīt, un te ir tāda neliela relaksācija no tā, vismaz kādu brīdi mierīgi odziņas lasīt vai paravēt. Es domāju, ka ir ļoti forši svaigā gaisā pavadīt laiku," vērtēja Inta. 

Viņa atzina, ka šīs sezonas laikapstākļi avenēm nav bijuši paši piemērotākie – pavasaris nāca ar bargu salu, kad daudzi aveņu krūmiņi apsaluši, bet vasaras vidū tika piedzīvots liels sausums. Līdz ar to avenāji neizauga tik braši, kā ierasts. Ja parasti tie ir vismaz 1,50 metrus augsti, tad šogad, lai noplūktu ogas, pie tiem krietni jāpieliecas.

"Mēs no vasaras avenēm principā neko neieguvām. Tad pieņēmām lēmumu tās nopļaut, un tagad tās jau skaisti ataug, tā ka nākamajā gadā, es domāju, viss būs kārtībā," stāstīja Inta. 

Divu hektāru platībā tiek audzētas trīs vasaras aveņu šķirnes – 'Daiga', 'Norna' un 'Šeherezāde'. Līdz ar to saimniecībā raža ienākas pakāpeniski – kad vienas šķirnes avenes beidz ražot, otras tikai sāk. Ogas ir dažādas gan lieluma, gan krāsas ziņā. Tāpat tiek audzētas arī rudens avenes 'Polana'. 

Labā laikā avenes nolasa saimniecības viesi, jo Inta piedāvā pašlasīšanas iespēju, bet, ja laiks ir lietains un ogas jānolasa pēc iespējas ātrāk, lai nebojājas, tās aiziet pārstrādē. Saimniecībā tiek gatavots aveņu ievārījums, aveņu sula un aveņu pulveris. 

Paralēli darbam saimniecībā Inta strādā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, Veterinārmedicīnas fakultātes bibliotēkā. Tāpat viņa dejo senioru deju kopā, dodas uz baseinu peldēt, kā arī pirms aveņu sezonas brauc ceļojumos. 

"Visi prasa, varbūt jūs kaut ko paplašināsiet, varbūt vairāk kaut ko audzēsiet, bet es saku – nē, ja būtu vairāk, tad pazustu prieks. Mums ir tāds mazais hobiju bizness, jo mums visiem ir savi darbi ārpus šīs saimniecības. Ja mēs paplašināsimies, pazudīs mūsu unikalitāte, pazudīs kvalitāte. Tā ka vajag strādāt tik, cik tev ir prieks," pauda Inta. 

"Stiprie stāsti"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti