Samita mērķis ir apliecināt vadošo attīstības ekonomiku pieaugošo pretsvaru Rietumu ekonomiskajai un politiskajai dominancei pasaulē. Tā laikā arī paredzēts spriest par jaunu valstu uzņemšanu grupā.
DĀR pārstāvji pirms samita apgalvoja, ka interesi par pievienošanos BRICS ir izrādījušas vairāk nekā 40 valstis, kuru vidū esot arī Irāna, Saūda Arābija, Bangladeša un Argentīna.
Samita laikā BRICS valstu līderiem tikšot prezentēts piedāvājums paplašināt grupu, bet lēmumu par to pieņemšot sanāksmes noslēgumā ceturtdien.
Vislielākā interese par BRICS paplašināšanu ir Ķīnai, jo Pekina uzskata, ka tas ļaus palielināt grupas ietekmi pasaulē, tā intervijā telekanālam "CBS News" norādīja Vašingtonas domnīcas "Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs" eksperts Raiens Bergs:
"Ķīna ir viena no lielākajām BRICS paplašināšanas atbalstītājām. Tā uzlūko BRICS kā vēl vienu instrumentu savas ietekmes vairošanai globālajos dienvidos, lai stātos pretī ASV noteiktajai globālajai kārtībai. Ja Ķīna liks galdā konkrētus kritērijus jaunu valstu uzņemšanai BRICS, bet pārējās grupas valstis tos atbalstīs, tad tā būs liela uzvara Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam. Ķīnai ir svarīgi parādīt, ka BRICS ir globāla ietekme."
BRICS paplašināšanu atbalsta arī Krievija. Savukārt Brazīlija bažījas, ka jaunu valstu uzņemšana tieši vājinās grupas ietekmi, lai gan Brazīlijas prezidents Inasiu Lula da Silva otrdien paziņoja, ka viņš atbalsta kaimiņvalsts Argentīnas uzņemšanu BRICS. Visskeptiskāk pret grupas paplašināšanu ir noskaņota Indija, kuru uztrauc tas, ka šādi varētu pieaugt Ķīnas ietekme.
Ņemot vērā valstu atšķirīgos viedokļus, ir maz ticams, ka šajā samitā BRICS līderi varētu vienoties par grupas paplašināšanu.
BRICS grupu var uzskatīt par globāli pietiekami nozīmīgu, lai gan tas galvenokārt ir saistīts tieši ar Ķīnas ekonomisko un politisko ietekmi pasaulē. Un arī Indijas nozīme globālajā ekonomikā arvien pieaug. Samita namatēvs – Dienvidāfrikas Republikas prezidents Sirils Ramafosa – otrdien, atklājot sanāksmi, arī uzsvēra BRICS valstu globālo nozīmību.
"Pēdējo desmit gadu laikā BRICS valstu ekonomiskās pārmaiņas lielā mērā ir mainījušas pasaules ekonomikas veidolu. BRICS valstis kopā veido ceturto daļu pasaules ekonomikas, tās veido piekto daļu pasaules tirdzniecības, un tajās dzīvo vairāk nekā 40% pasaules iedzīvotāju," uzsvēra Ramafosa.
Piecas BRICS valstis vieno uzskats, ka pašreizējā globālā politiskā un arī ekonomiskā kārtība, ko lielā mēra nosaka rietumvalstis ar ASV priekšgalā, nekalpo par labu attīstības valstīm, tāpēc ir jāmeklē iespējas, kā to mainīt.
Pēdējā pusotra gada laikā kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā šī pretstāve ir kļuvusi vēl izteiktāka.
Neraugoties uz Krievijas pastrādātajiem asiņainajiem noziegumiem Ukrainā, pārējās BRICS valstis ir izvairījušās atklāti nosodīt Maskavas rīcību vai pievienoties starptautiskajām sankcijām pret Krieviju. Tieši pretēji – Ķīna un Indija ir padziļinājušas ekonomisko sadarbību ar Krieviju, galvenokārt enerģētikas jomā, bet DĀR šī gada sākumā piedalījās kopīgās jūras spēku mācībās ar Ķīnu un Krieviju.
Otrdien Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš nevar klātienē piedalīties samitā, jo Starptautiskā krimināltiesa ir izdevusi viņa aresta orderi, tika dota iespēja attālināti uzrunāt samita dalībniekus. Tādējādi Putins varēja parādīt, ka viņam joprojām ir sabiedrotie pasaulē.
