Viena no raķetēm trāpīja viesnīcai "Reikartz Hotel", nodarot pamatīgus postījumus. Uzbrukumā nogalināts vismaz viens cilvēks, bet vēl 16 ievainoti, to vidū arī divi bērni.
Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka viesnīcā atradās bērnu dienas nometne, kas laimīgas sagadīšanās pēc tikai aptuveni stundu pirms raķetes trieciena bija beigusi darbu.
Šajā viesnīcā bija izmitināti arī ANO un vairāku starptautisko palīdzības organizāciju darbinieki. Pēc uzbrukuma ANO humānās palīdzības koordinatore Ukrainā Denīze Brauna izplatīja paziņojumu, kurā viņa nosodīja Krievijas rīcību, norādot, ka Krievija arvien biežāk īsteno uzbrukumus civilajai infrastruktūrai, tādējādi pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības.
Joprojām ir bažas par Zaporižjas atomelektrostacijas drošību. Polijas prezidents Andžejs Duda paziņojis, ka sprādziena draudi Zaporižjas atomelektrostacijā ir lielāki nekā iespēja, ka Krievija varētu pielietot kodolieročus Ukrainā. Viņš intervijā laikrakstam "Washington Post" sacīja, ka Krievijas kodolarsenālu nekontrolē viens cilvēks, savukārt Zaporižjas atomelektrostacijā izvietotais Krievijas karaspēks varētu izraisīt incidentu, kam būtu jāizskatās pēc kodolavārijas.
Iepriekš Ukrainas izlūkdienesti ziņoja, ka uz Zaporižjas atomelektrostacijas energobloku jumtiem varētu būt izvietotas sprāgstierīces. Bet šīs ziņas noraidīja Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras darbinieki, kuri klātienē veica atomstacijas apsekošanu.
Frontē sīvas kaujas
Tikmēr Ukrainas frontē faktiski visos virzienos turpinās sīvas kaujas.
Ukrainas Bruņotie spēki paziņojuši, ka ir uzsākta civiliedzīvotāju evakuācija Kupjanskas rajonā Harkivas apgabalā. Tas tiekot darīts, jo šajā virzienā Krievijas karaspēks cenšas pārņemt iniciatīvu, tāpēc notiek intensīva apdzīvoto vietu apšaudīšana ar artilēriju.
Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara izteikusies, ka situācija Kupjanskas virzienā ir smaga, bet pagaidām valsts aizstāvjiem izdodas noturēties pret iebrucēju neatlaidīgajiem mēģinājumiem pārraut viņu pozīcijas. Maļara piebilda, ka pretinieku karaspēka mērķis ir sagrābt Kupjanskas pilsētu.
ASV atbalsts
Ukrainai joprojām ļoti svarīga ir sabiedroto palīdzība, lai varētu cīnīties pret Krievijas agresiju. ASV prezidents Džo Baidens ir vērsies pie Kongresa ar aicinājumu atvēlēt valsts budžetā papildu 40 miljardus dolāru, no kuriem 24 miljardus atvēlētu Ukrainas vajadzībām.
ASV finanšu ministre Dženeta Jelena uzskata, ka šie līdzekļi palīdzēs Ukrainai nostiprināt savas aizsardzības spējas, kas ir būtiski, lai tā varētu uzvarēt karā.
Kopš pagājušā gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka pilna apmēra iebrukumu, ASV Ukrainai ir piešķīrusi militāro palīdzību 43 miljardu dolāru apmērā.
