Melitopole ir stratēģiski svarīga, jo tās tuvumā atrodas nozīmīgas automaģistrāles un dzelzceļa savienojumi, kas ļauj Krievijai caur okupēto Krimas pussalu apgādāt savu karaspēku Ukrainas dienvidos.
Exclusive: U.S. intelligence says that Ukraine’s counteroffensive will fail to reach the key city of Melitopol, people familiar with the classified forecast told The Post, which would mean Kyiv won’t fulfill its objective of severing Russia’s land bridge. https://t.co/NP5gNU1QMh
— The Washington Post (@washingtonpost) August 18, 2023
Ukrainas armija kopš jūnija sākuma veic pretuzbrukumu operācijas vairākos frontes sektoros valsts austrumos un dienvidaustrumos. Kaujas ir intensīvas, tāpēc bruņojuma un munīcijas krājumi strauji izsīkst un tos ir nepieciešams atjaunot.
Amerikāņu izlūki norāda, ka galvenais iemesls lēnajai Ukrainas armijas virzībai frontē ir Krievijas nocietinājumi, ko veido mīnu lauki un tranšejas.
Ukraina gan turpina saņemt sabiedroto solīto smago bruņutehniku, artilēriju un pregaisa aizsardzības sistēmas. Taču vairāk par to valstij šobrīd nepieciešama munīcija.
Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis šodien pēc tikšanās ar atbildīgajām amatpersonām sociālajos tīklos paziņoja, ka ārvalstu partneri pilda savas apņemšanās un Ukrainā ierodas jauna smagā bruņutehnika, artilērija un pretgaisa aizsardzības sistēmas. Zelenskis piebilda, ka Ukrainas valdība turpina darbu pie nākamajām militārās palīdzības paketēm. Bet ceturtdien vakarā Ukrainas līderis pateicās Vācijai par tās lēmumu piegādāt Ukrainai vēl divas pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T.
Arī Lielbritānija palīdzēs stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas. Londona ir atvēlējusi 90 miljonus mārciņu, lai iegādātos pretgaisa aizsardzības aprīkojumu Ukrainai. Tas ietvers arī mobilo pretgaisa aizsardzības sistēmu "Cortex Typhon" iegādi. Šīs sistēmas ir paredzētas bezpilota lidaparātu atklāšanai un notriekšanai.
Savukārt Dānija un Nīderlande ir apstiprinājušas medijos izskanējušas ziņas, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir atļāvusi šīm valstīm amerikāņu iznīcinātājus F-16 piegādāt Ukrainai.
Tas varētu notikt pēc tam, kad ukraiņu piloti būs izgājuši apmācības ar F-16 iznīcinātājiem.
Dānijas ārlietu ministrs Larss Loke Rasmusens paziņoja, ka Kopenhāgena kopā ar sabiedrotajiem spriedīs par turpmākajiem soļiem, taču viņš nevarēja nosaukt aptuveno laiku, kad Ukraina varētu saņemt pirmos iznīcinātājus.
Nīderlandes ārlietu ministrs Vopke Hukstra sociālajā tīklā "X" apsveica ASV administrācijas lēmumu, piebilstot, ka F-16 piešķiršana Ukrainai būs ļoti nozīmīgs solis, lai palīdzētu aizsargāt valsti pret Krievijas agresiju.
We welcome Washington's decision to pave the way for sending #F16 Fighter Jets to Ukraine. Many thanks to @SecBlinken for the good and swift cooperation. Now, we will further discuss the subject with our European partners. 🇺🇸🇳🇱🇺🇦 1/2
— Wopke Hoekstra (@WBHoekstra) August 17, 2023
Militārie eksperti norāda, ka ukraiņu pilotu apmācība ar F-16 lidmašīnām varētu ilgt aptuveni gadu, bet paši iznīcinātāji Ukrainā varētu parādīties tikai 2024. gada otrajā pusē.
Atvaļinātais ASV armijas pulkvedis Džeks Džeikobs gan vērtēja, ka pašlaik Ukrainas spēkiem frontē vairāk ir nepieciešami cita veida ieroči, nevis F-16 iznīcinātāji.
"Izskatās, ka pagaidām Ukrainas pretuzbrukumu operācijām nav īpaša progresa. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ukraiņi pārbauda krievu aizsardzības līnijas, lai redzētu, kur ir viņu vājās vietas, pirms uzsākt kādus izrāvienus. Otrkārt,
ukraiņiem ir nepieciešams liels daudzums munīcijas. Precīzāk, artilērijas lādiņi un raķetes. Tie viņiem ir nepieciešami vairāk nekā F-16.
Iznīcinātāji būtu noderīgi, bet galvenās cīņas notiek uz zemes, tāpēc ukraiņiem vajag daudz, daudz munīcijas," Džeikobss sacīja intervijā telekanālam "NBC News".
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.