"Lielā terora represijas bija visnežēlīgākās represijas, kādas vispār ir iedomājamas cilvēces vēsturē. Tā bija vienkārši nežēlība visdzīvnieciskākajā.. pat lietot vārdu dzīvniecisks.. tā ir vairs ne cilvēciska, ne dzīvnieciska, tāda absolūta nežēlības kvintesence, iracionālas vardarbības kvintesence. (..) Es gribēju, lai skatītājs izjūt to, kas tas ir bijis, – cilvēks tiek novests līdz absolūtam, salauztam, galēji salauztam stāvoklim," teic režisors Dāvis Sīmanis intervijā par savu jaunāko filmu "Marijas klusums", kas vēsturiskajā ļaunumā ļauj atpazīt šodienas ļaunumu.
Autora ziņas
Pirmais plašākais kino notikums Eiropā ik gadu ir Roterdamas Starptautiskais festivāls, kurā februāra pirmajās dienās tiek pasniegtas balvas. Šogad tajā izrādītas 424 filmas, tostarp 183 pasaules pirmizrādes, un to apmeklēja 253 500 skatītāji, apstiprinot to, ka festivāli ir teju pilnībā atgriezušies pirmspandēmijas režīmā.
Norvēģu režisora Kristofera Borgli vārds Latvijas skatītājam nav pavisam svešs, viņa debija pilnmetrāžā "Pati sev piegriezusies" ("Sick of Myself") tika izrādīta Rīgas Starptautiskā kinofestivāla programmā, vēlāk – arī kinoteātros. Pēc šī provocējošā, sabiedrības normas kutinošā pieteikuma starptautiskajā arēnā Borgli strauji nokļuva Holivudā – viņa jaunākās filmas "Sapņu scenārijs" producents ir laikmetīgo šausmu meistars Ari Asters ("Reinkarnācija" (2018), "Saulgriežu kults" (2019)), bet galvenajā lomā – Nikolass Keidžs. Filmas sižets – ģeniāli vienkāršs, iedomājieties situāciju, kurā mēs visi sāktu sapņos redzēt vienu un to pašu, sev nepazīstamo cilvēku? Ar bioloģijas profesoru Polu Metjūzu (Keidžs) tieši tā ir noticis. Tikai, ja sākotnēji sapņi, kuros Pols viesojas, ir neitrāla rakstura, pamazām to intensitāte pieaug, līdz brīdim, kad no nekaitīgā profesora visi sāk bīties kā no ļaunākā murga.
Pēc scenāristu Jāņa Skuteļa, Reiņa Pizika un režisores Unas Rozenbaumas idejas radīts jauns LMT oriģinālseriāls "Pilna pastkaste", kura četras sērijas vēsta par kādu Latvijas mazpilsētu mūsdienās. Par daudzsēriju filmu, tās aizkulisēm un tapšanas procesu Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Piejūras klimats" stāstīja tās režisore Una Rozenbauma, aktrise Baiba Broka un komponists Edgars Mākens.
24. septembrī jubileju svin izcilā kinorežisore Laima Žurgina. Savu ceļu kino viņa aizsāka jau studiju laikā, kļūstot par līdzrežisori Uldim Braunam vienas no Rīgas dokumentālā kino poētiskās skolas augstākajām virsotnēm – filmas "235 000 000" uzņemšanā. Vēlāk viņa turpināja aktīvi radīt gan kinožurnālus, gan dokumentālo kino, gan kodolīgus laikmeta un personību fiksējumus, par ko savās atmiņās dalījās Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Piejūras klimats"
Viens no mazākajiem Rīgas muzejiem, ieslēpies Vecrīgas ieliņu labirintā, janvārī aicina iepazīt jaunu pieredzi ekspozīcijas izzināšanā – Kino muzeja plānos ir (Ne)ekskursijas, kuras vada tie, kas parasti to nedara. (Ne)ekskursiju laikā iespējams rast atbildes uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram, kura latviešu īsfilma bērnībā traumēja muzeja kuratori?
No 11. janvāra kinoteātru repertuāros gaidāma polārās dienas atblāzma – Hlinura Palmasona filma "Dievzeme", viens no pagājušā gada Eiropas kino lielākajiem notikumiem. Islandiešu režisoru Palmasonu Latvijas skatītāji jau pazīst pēc filmām "Ziemas brāļi" un "Balta, balta diena", kas precīzi iezīmēja viņa interešu teritoriju mākslā. Palmasona filmas ir nesteidzīgs bezkompromisu ceļojums elpu aizraujošā ziemeļu vizualitātē, kur cilvēku dzīves ietekmē mitoloģiskā dimensija un nepielūdzamie dabas likumi.
10. decembrī Reikjavikā notiks Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana. Tas ir nozīmīgākais Eiropas kino izvērtēšanas notikums, kurš ierasti pulcē spožākos aktierus, kino veidotājus, un citus kino profesionāļus. Jau ir notikusi filmu priekšatlase, kuru veic vairāk nekā četri tūkstoši Kinoakadēmijas biedru no visas Eiropas, un tikušas izziņotas nominētās filmas. Starp tām kategorijā Labākā Eiropas pilnmetrāžas animācija redzams arī Latvijas vārds – nominēta ir Signes Baumanes filma "Mans laulību projekts".
"Kārkli pelēkie zied", "Es visu atceros, Ričard!" ("Akmens un šķembas"), "Četri balti krekli" ("Elpojiet dziļi"), "Klāvs – Mārtiņa dēls", "Tauriņdeja", "Mans draugs – nenopietns cilvēks", "Dāvanas pa telefonu", "Tās dullās Paulīnes dēļ", "Akmeņainais ceļš", "Carmen Horrendum" – tieši ar Mika Zvirbuļa kameras redzējumu šajās un virknē citu filmu daudziem no mums asociējas Latvijas kino tēls.
Šogad visā pasaulē, toskait arī Latvijā, tiek svinēta izcilā itāļu režisora, literāta, gleznotāja, domātāja un provokatora Pjēra Paolo Pazolīni simtgade. Latvijā viņa jubileja tiek atzīmēta ar diviem zīmīgiem notikumiem, kas sniedz iespēju iepazīt plašāk viņa radošo mantojumu. Līdz 23. oktobrim rit Rīgas Starptautiskā kino festivāla retrospekcija "In kino veritas", kas veltīta Pazolīni, bet apgādā "Aminori" izdots viņa romāna "Ielas zēni" tulkojums latviešu valodā. Romāna pirmtulkojums ir īpašs notikums, jo iepriekš latviešu valodā tulkoti vien pāris Pazolīni dzejoļi, neskatoties uz to, ka autoru nereti piemin kā vienu no svarīgākajām 20. gadsimta Itālijas literatūras un kinomākslas personībām.
Uģa Oltes filmu "Upurga" tās veidotājiem patīk saukt par mitoloģisko trilleri savvaļā. Filmas sižeta sākumposms liecina, ka gaidāma dinamiska šermulīgu piedzīvojumu filma: par drošības noteikumiem satraucies piedzīvojumu gids Andrejs mežonīgas pierobežas upes ielejā pazaudē savu māsu un viņas komandu – bezrūpīgu un dabā nepieredzējušu filmēšanas grupu, kas tur ieradusies filmēt reklāmu. Tomēr tālāk kā čiekura zvīņas no ierastā sižeta nolobās pa vienam vien virspusējam un atpazīstamam slānim, Andrejam iekļūstot aizvien dziļāk noslēpumainās upes Upurgas un tai piegulošo mežu pasaulē. Upurgai ir kāds pirmatnēja spēka apvīts noslēpums, kas tiek rūpīgi sargāts. Andreju te sagaida cīņa gan ar ārējiem spēkiem, gan paša iekšējo trauksmi.
Režisors Staņislavs Tokalovs skatītājiem piedāvā savu otro pilnmetrāžas spēlfilmu "Mīlulis". Tas ir autora personisks, savā pieredzē balstīts stāsts, kurā viņš pēta cilvēku savstarpējās attiecības un to, kas tad īsti ir mīlestība. Filmas centrā ir Matīss – jauns karjerists, kuram pēkšņi jāuzņemas tēva loma. Šoreiz darbs ir īpašs ar to, ka aiz operatora kameras atradās pieredzējušais un ietekmīgais rumāņu jaunā viļņa operators Oļegs Mutu.
No 5. līdz 11. septembrim Rīgā un arī ārpus tās – Rēzeknē, Jēkabpilī, Smiltenē un Talsos – notiek Nacionālā kino centra rīkotais 26. Baltijas jūras dokumentālais filmu forums ("Baltic Sea Docs"), kura dalībnieki – kino profesionāļi – piedalās apmācībās un filmu projektu tirgū, bet skatītājiem pieejama dokumentālo filmu programma, kas, kā stāsta foruma vadītāja Zane Balčus, "šogad atspoguļos arī aktuālo ģeopolitisko situāciju: vairākas filmas, diskusijas, kā arī atlasītie projekti reflektē par Ukrainas notikumiem".
Uz kinoekrāniem Latvijā ir iznākusi vācu režisora Dominika Grāfa filma "Fabians jeb gājiens pie suņiem", kas negaidīti ieguvusi precīza laikmeta komentāra dimensiju. Tā veidota pēc pasaulslavenā bērnu grāmatu autora Ēriha Kestnera vienīgā romāna pieaugušajiem "Fabians jeb kāda morālista stāsts" motīviem. Filmas režisors šo materiālu prasmīgi pārkausējis laikmetīgā dzejā par mirkli pirms kara.
Šogad mūs gaida nebijis notikums – nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" atklāšanas seansā tiks izrādīta daudzsēriju filma, kas apliecina šīs kino formas strauji pieaugošo aktualitāti. Proti, "Lielo Kristapu" atklās pirmās divas sērijas no Armanda Zvirbuļa režisētās "Krimināllietas iesācējam".
"Manās sajūtās šī Drustu apkārtnes nepieradinātā daba ir viena no baisākajām Latvijas dabā. Man ir sajūta, ka tur pārnakšņot dažas naktis vienatnē varētu būt diezgan tumšs pasākums. [..]Tādā vietā nonākot, ir skaidrs, ka tu vairs neesi nekāds dabas kronis, ka tagad tu klusiņām kā pelīte ieslīdi un pēc tam centies tikt ārā," par sajūtām, strādājot pie filmas "Kas tu esi Savvaļā?", Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Piejūras klimats" stāsta režisors Uģis Olte. Filma ir dokumentāla variācija par pagājušajā vasarā notikušo izstādi "Savvaļa", filmas veidotājiem esot blakus mākslas darbiem, pastaigām, performancēm un skaņu ainavām.
Nupat kā IDFA jeb Amsterdamas Starptautiskajā dokumentālā kino festivālā pasaules pirmizrādi piedzīvojusi latviešu dokumentālā filma "Mājas". Par 75 mājām, to cilvēkiem un zvēriem, kā arī atšķirīgo minūtes garuma izjūtu Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Piejūras klimats" stāsta filmas režisore Laila Pakalniņa un operators Gints Bērziņš.
Šoruden Rīgas starptautiskā kinofestivāla ietvaros neierastā kinematogrāfiskā veidā svinam Alfrēda Kalniņa operas "Baņuta" simtgadi, pirmizrādot "Story Hub" un "Sansusī" iniciētu operfilmu. Tas ir starptautisks projekts, kurā, kā pauž tā veidotāji, saplūst opera, muzikālie numuri, skatuves mākslas nosacītība un laikmetīga performativitāte.
Kam un kad radās ideja veidot stāstu sešās spēlfilmās un vienā dokumentālā sērijā par Latvijas pirmskara leģendu Emīliju Benjamiņu? Kādēļ režisori ir pateicīgi pandēmijai, un kā šajā seriālā sadzīvo vēsturiski fakti un fikcija, LR3 raidījumā "Piejūras klimats" stāsta filmas radošā komanda: divi no kopumā trim režisoriem Kristīne Želve un Andis Mizišs, kā arī producents Gints Grūbe.
Latvijas Radio 3 - Klasika raidījuma "Piejūras klimats" sezonas atklāšanas raidījums šoreiz ir īpašs, jo to veltām "Piejūras klimata" veidotājas Martas Elīnas Martinsones debijai pilnmetrāžas spēles kino. Viņas agrākie darbi jau guvuši ievērību – īsfilma “Viesturs Kairišs iznāk no meža” 2018. gadā ieguvusi balvu "Lielais Kristaps" kā "Labākā studentu filma", bet gadu vēlāk režisore kopā ar Alisi Zariņu saņēma "Lielo Kristapu" par labāko scenāriju spēlfilmai "Blakus".
1968. gadā Džordžs Romero radīja kanonisku darbu šausmu kino laukā – filmu "Dzīvo miroņu nakts", kas spēja gan izklaidēt, gan starp rindiņām runāt par samilzušajiem rasu konfliktiem Amerikā. Savukārt 2020. gadā kino veidotāji atklāja "Zoom" kā jauno placdarmu šausmu fantāzijām – Roba Sevidža filma "Viesis" uz visiem laikiem mainīs mūsu domas par video konferenču ēnas pusēm. Par šausmu kino toreiz un tagad LR3 "Klasika" raidījumā "Piejūras klimats" pārdomās dalās kino kritiķe Agnese Lipska un reklāmu režisors Roberts Kuļenko.
Oberhauzenes īsfilmu kinofestivāls ir senākais un nozīmīgākais īsfilmu festivāls pasaulē, kas ir kā Meka īsā formāta kino veidotājiem. Ik gadu tur satiekas inovatīva, eksperimentāla un pārsteidzoša kino veidotāji, kā arī kino profesionāļi, kurus interesē dažādu kino formu attīstība, un to iespējamie nākotnes scenāriji. Savos iespaidos par šī festivāla norisi dalās īsfilmu kuratore Anna Zača un "Kino Rakstu" līdzredaktore Elīna Reitere, kura darbojās festivāla FIPRESCI žūrijā.
Pagājušais 2020. gads bija ievērojams ne tikai ar vispasaules pandēmiju, bet arī ar plašo itāļu kino dižgara Federiko Fellīni simtgades notikumu programmu. Nupat kinorežisora 101. jubilejas noskaņās šīs programmas atskaņas nokļuvušas arī līdz mums – latviešu valodā tulkoto kino izdevumu klāstam piepulcējies arī “Veidot filmu”, kas ir apjomīgs Fellīni rakstu, autobiogrāfisku sacerējumu, interviju un scenāriju piezīmju apkopojums.
Homo sovieticus ir domāšanas fenomens, kurš spēj nemanāmi līdzāspastāvēt mūsu ikdienā vēl šodien. Šo mūsu reģionā izplatīto domāšanas matricu studijas “Mistrus Media” dokumentālajā filmā "Homo Sovieticus" pēta Rita Ruduša un Ivo Briedis, kurš homo sovieticus pēdas dzinis Maskavā, Berlīnē un savas dzimtas vēsturē. Tas ir vērojums, kā gandrīz 30 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma totalitārisma laikmeta simboli un “stingrās rokas” politika atkal atgriežas.
Vārdu savienojums “Kino un mēs” (savulaik Mihaila Savisko vadītā populārā kinoraidījuma nosaukums) šovasar atguva ilgi nepazītu aktualitāti. Festivālā “RojaL” piedzīvojusi neparastu epidēmijas laika pirmizrādi, Matīsa Kažas filma ar tieši šādu nosaukumu “Kino un mēs” jau pavisam drīz, 5. novembrī, atgriezīsies pie skatītājiem gan kinoteātros, gan straumēšanas platformās.
Šopavasar svinam britu režisora Maikla Pauela satricinošās filmas "Toms lūriķis" 60. gadskārtu – tā provocē salīdzināt kinooperatora aci ar nāvējošu ieroci. Tikām vēl nebijis eksperiments latviešu kino ir pati jaunākā Lailas Pakalniņas filma "Spogulī", kuras pirmizrāde vēl tikai gaidāma – šeit kamerai piešķirts mobilā tālruņa jeb spoguļa skatpunkts. Savukārt agrārā konstruktīvisma paraugs latviešu kino ir viņas filma "Pirmais tilts", kas šajās dienās piedzīvojusi tiešsaistes pirmizrādi festivālā "Visions du Réel".
Līdz ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju iestājusies pauze arī kino uzņemšanā, taču "Vides filmu studijā" top dokumentālā filma "Uguns aplis", ko veido režisore Signe Birkova un operators Dāvids Smiltiņš. Filmas varoņi ir eklektiska un harismātiska kompānija – jauneklīgā teātra apvienība "Kvadrifrons", 1888. gadā celtā Rīgas cirka ēka, kas glabā dažnedažādus stāstus un atmiņas, kā arī pasaulslavenais klauns Slava Polunins.
Tikko pasniegtas 70. starptautiskā Berlīnes kinofestivāla jeb Berlināles balvas – Zelta, Sudraba un citi lāči. Par spīti tam, ka palikusi bez viena no centrālajiem Potsdamas laukuma kinoteātriem, bez ātrās ēdināšanas restorānu virknes blakus esošajā tirdzniecības centrā “Arkaden”, kura rekonstrukciju šogad ļoti sāpīgi uztvēra izsalkušie un steidzīgie festivāla viesi, turklāt pašā vīrusu sezonas plaukumā, Berlināle šogad atstāja visai sparīga un jauneklīga septiņdesmitgadnieka iespaidu.
Itāļu režisora Federiko Fellīni simtgadi atzīmējot, Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumā “Piejūras klimats” teātra un kino režisors Pēteris Krilovs, kurš pirmoreiz Fellīni filmas skatījās vēl mazajos Pārdaugavas kinoteātros, stāsta par kino ģēniju, kurš spēja apvienot Čaplina un Eizenšteina kinotradīciju, par sievieti–klaunu Džuljetu Mazīnu un mūziku Fellīni filmās, kuras autors bija Nino Rota.
Pirms astoņdesmit gadiem Atlantā tika svinēta pirmizrāde filmai, kas joprojām ieņem ļoti nozīmīgu vietu kino vēsturē. "Vējiem līdzi", teju četras stundas garais pilsoņu kara eposs uz Amerikas Dienvidu sabiedrības fona, saņēma astoņas "Oskara" balvas, no tām viena pirmoreiz Amerikas kinoakadēmijas vēsturē tika pasniegta afroamerikāņu aktrisei, kas tolaik pat nedrīkstēja oficiāli ierasties uz ceremoniju. Toties starp pirmizrādes viesiem esot pamanījies nokļūt tolaik vēl desmitgadīgais korists Martins Luters Kings.