Vietvaru būvniecības projektos mudina vairāk iedziļināties būvgružu apsaimniekošanas tāmēs

Vides dienests biežāk fiksē būvniecības atkritumu nelikumīgu apsaimniekošanu pašvaldību pasūtījumos. Taču vietvaras, kur pārkāpumi uzieti pēdējā laikā, taisnojas, ka būvniekiem projektu pieteikumos pieprasa uzrādīt arī šīs izmaksas, kas gan pasūtītāju nepasargā no negodprātīgiem uzņēmumiem. Savukārt Vides dienests norāda, ka pašvaldībām arī vairāk jāiedziļinās konkursu dalībnieku uzrādītajās atkritumu apsaimniekošanas darbu tāmēs un tajā, vai būvgruži nogādāti legāliem apsaimniekotājiem.

Vietvaru būvniecības projektos mudina vairāk iedziļināties būvgružu apsaimniekošanas tāmēs
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Valsts vides dienests (VVD) šī gada sākumā konstatējis vairākus pārkāpumus būvniecības atkritumu apsaimniekošanā dažādos Latvijas reģionos. VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš secinājis, ka arī pašvaldībām savos iepirkumos lielāka uzmanība  jāpievērš tam, vai būvgružu savācējam katrā objektā ir arī atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja.

Būvgruži Tīnūžu pagastā

VVD pārstāvis norādīja uz vienu no piemēriem pērnā gada nogalē Ogres novada Tīnūžu pagastā, kur atklāts liels pretlikumīgi uzglabāto būvniecības atkritumu apjoms, ko nolīgtais būvnieks tur nogādājis no veiktajiem pašvaldības siltumtrašu tīklu remontdarbiem.

“Darbu veikšanas laikā sākotnēji paredzētā pagaidu būvgružu atbērtne ir laika gaitā pārvērtusies par būvniecības atkritumu apsaimniekošanas vietu un jau sasniedz pietiekami lielus apmērus ilgākā periodā. Atkritumu apsaimniekošanas regulējums paredz to, ka šie atkritumi to rašanās vietā ir jāapsaimnieko trīs mēnešu laikā, lai to nedefinētu jau par profesionālu atkritumu apsaimniekošanu.

Taču šī vieta Ogres novadā vispār nav bijusi paredzēta atkritumu novietošanai vai ilgstošai uzglabāšanai.

Un arī konkrētajam būvniekam vai šīs teritorijas pārvaldniekam nav tiesību veikt šos atkritumu pārvadājumus uz vietu, kas nav oficiāli reģistrēta vieta atkritumu apsaimniekošanai,” skaidroja Avotiņš.

Pašvaldības uzņēmuma “Ogres namsaimnieks” valdes loceklis Kaspars Grīnbergs norādīja, ka minētos darbus veica būvkompānija “DGS”, kas jau vairākās pašvaldībās plaši zināma ar darbu izpildes kavēšanu un radītiem zaudējumiem. Grīnbergs pastāstīja, ka pašvaldības uzņēmumam gan nav tieša līguma par zemes izmantošanu Tīnūžu pagastā. Tāpēc viņš arī nezina adresi, kur atrodas būvgružu atbērtnes vieta, to izvēlējies pats būvnieks, slēdzot līgumu ar privātpersonu par teritorijas izmantošanu.

“Siltumapgādes tīkla rekonstrukcijas darbi ir noslēguma fāzē, būvniekam jāiesniedz visa nepieciešamā izpilddokumentācija par šo tīklu izbūvi, tostarp akts par šo būvgružu utilizāciju no atbērtnes, kurā viņi novietoja grunti un dzelzsbetona šahtas, kurās bija iebūvēti vecie siltumapgādes tīkli. Ja šādu aktu mēs nesaņemsim, tad mēs nevarēsim parakstīt pieņemšanas-nodošanas aktu. Uz šo brīdi atbērtnes teritorijā darbi notiek un ātrāk nekā notika līdz šim, bet, vai to ir iespējams paveikt līdz 30.aprīlim, man vizuāli [novērtējot], tas šķiet sarežģīti. Bet tas arī nekādā gadījumā neatbrīvo būvnieku no atbildības,

un mēs kā pasūtītājs noteikti dabā pārliecināsimies, ka tie būvgruži ir aizvākti un atbērtne savesta kārtībā,” solīja Grīnbergs.

Atkritumi no Jūrmalas ceļu remontiem

Tāpat vides inspektori uzgājuši prettiesisku būvniecības atkritumu uzglabāšanas vietu uzņēmuma SIA “Liktenis” teritorijā. Tur savukārt atklājies, ka atkritumi iegūti tieši no Jūrmalas pilsētas ceļu remontdarbiem, norādīja Vides dienests. Turklāt atkārtotā pārbaudē būvgružu apjoms uzņēmuma teritorijā bija vēl lielāks. Rezultātā uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Kopējais atkritumu apjoms – 520 tonnas.

Jūrmalas pašvaldības pārstāve Zane Leite norādīja, ka visos būvdarbu līgumos iekļauta atsevišķa sadaļa par atkritumu apsaimniekošanu un līdzīgi kā citās vietvarās ierasta prakse ir par to pārliecināties būvnieka atskaitēs.

“Katrā līgumā ir noteikts, ka būvdarbu rezultātā radušies atkritumi ir jānodod licenzētam būvgružu pārstrādes operatoram, un šo faktu ar aktiem arī kontrolē būvuzraugs. Un to, no kurienes un kādi būvgruži izvietoti uzņēmuma teritorijā, mums ir grūti pateikt, jo mums pašvaldības pusē visos līgumos ir šie nosacījumi, kas ir arī izpildīti. Piemēram, tāmē noteikts demontējamā asfalta apjoms, kas ir jāizved, un tas maksā noteiktu naudas summu, un mēs redzam, ka ir samaksāts par šo atkritumu izvešanu. Un šādā veidā mēs sekojam līdzi. Tāpēc ir ļoti grūti šobrīd komentēt tieši konkrēto gadījumu,” sacīja Leite.

Jāpievērš pastiprināta uzmanība

Savukārt Vides dienesta pārstāvis mudināja pašvaldības vairāk iedziļināties savu būvobjektu konkursu dalībnieku uzrādītajās atkritumu apsaimniekošanas darbu izmaksās.

“Maldīgs ir priekšstats, ka tad, ja tas ir būvnieks, tad tas arī paralēli atkritumu apsaimniekotājs, bet ne vienmēr tā tas arī ir. Jebkurā gadījumā, ja tas ir būvniecības objekts, tad jau darba organizācijas projektā jābūt paredzētām izmaksām, kas attiecināmas uz atkritumu apsaimniekošanu. Šī ir tā sadaļa, kurai pašvaldībām ir jāpievērš papildu uzmanība.

Un, ja atsevišķi būvnieki rīkojas negodprātīgi, lai samazinātu savas izmaksas uz atkritumu apsaimniekošanu un šādā veidā uzvar konkursus, tad šī ir jau kliedzoša lieta.

Protams, nevar izslēgt, ka arī tad, ja šī pozīcija ir paredzēta līgumā, komersants ir tik negodprātīgs, ka nav nodevis visus šos atkritumus apsaimniekotājam līguma ietvaros. Taču jebkurā gadījumā mūsu ieskatā šī uzraudzības sadarbība ar pašvaldībām ir jāstiprina, lai šādas situācijas novērstu jau pašā sākumā. Tas būtu pašvaldības uzdevums – pievērst pastiprinātu uzmanību savā teritorijā notiekošajam šajos objektos,” sacīja Avotiņš.

Vides dienests arī secina, ka būvniecības komersanti nereti neizprot sekas, ko rada vidē atstāti, nepārstrādāti un nešķiroti būvgruži. Īpaši, ja darbi norit ar kādu objektu, kas ierīkots padomju laikā, kad izmantoti videi bīstamie – azbestu saturošie – materiāli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt