Par Zemkopības ministrijas sagatavoto Kopējās lauksaimniecības politikas nacionālo stratēģiju Eiropas Komisija savus komentārus nosūtījusi aprīļa sākumā, un patlaban tie pieejami arī publiski. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre norādīja, ka komisija aicina Latviju noteikt ambiciozākus vides un sociālekonomiskos mērķus.
"Kopumā, manuprāt, komisija diezgan atzinīgi novērtējusi Latvijas sagatavoto plānu, bet protams ir virkne novērojumu, ko komisija aicina Latvijas pusi ņemt vērā. Tiešām ir nepieciešamība precizēt, kādi ir plānotie pasākumi Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, bet Kopējās lauksaimniecības politikā liels uzsvars ir arī uz taisnīgāku politiku. Un viens no komisijas norādījumiem bija arī, ka vairāk ir jādomā par lauku sociālekonomisko attīstību. Tāpat aicināts vairāk domāt par jaunajiem lauksaimniekiem, jo šīs vajadzības ir identificētas – piekļuve zemei un kapitālam un tā tālāk," stāstīja Petre.
Tāpat Eiropas Komisija uzsvērusi, ka, pārskatot šos nacionālos plānus, valstīm jāsniedz papildu labojumi, lai stiprinātu lauksaimniecības noturību un neatkarību, domājot arī par atjaunojamiem energoresursiem.
"Jādomā, kā veicināt ilgtspēju, domājot arī par energoefektivitāti un ilgtspējīgām ražošanas metodēm un tā tālāk.
Tas ir viens no elementiem, kas nācis klāt jaunajā kontekstā tieši saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu," norādīja Petre.
Zemkopības ministrijas ieskatā, virknei EK norādījumu ministrijai nav jāveic kādi grozījumi stratēģijā, bet vairāk jāsniedz papildu skaidrojums, kā mērķi tiks sasniegti.
"Mums ir savs viedoklis, un mūsu dokuments ir tapis, balstoties uz ļoti skrupulozu situācijas analīzi. Un pēc tam tika identificētas vajadzības Latvijas lauksaimniecībā un laukos. Ciešā sadarbībā ar visām mūsu lauksaimniecības organizācijām ir tapis šis dokuments, un šo pamatojumu mēs sarunās ar EK skaidrosim, lai viņi labāk saprastu, kāpēc esam izveidojuši tādu pasākumu kopumu, kādu esam izvēlējušies," stāstīja ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.
Viņa papildināja, ka savukārt iekļaut kādus jaunus pasākumus lauksaimnieku enerģētiskajā neatkarībā dokumentā šobrīd nav iespējams.
"Eiropas Komisija to lūdz un norāda, ka to būtu vēlams darīt, bet mēs šobrīd neesam gatavi to darīt. Mums ir finansējums plānā tik, cik ir. Un mēs esam to saplānojuši ļoti sabalansēti, lai izpildītu obligātos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus.
Šobrīd mēs neredzam iespēju, kā vēl veikt kādus papildu pasākumus," uzsvēra Krieviņa.
Runājot par vides mērķiem Kopējā lauksaimniecības politikā, Latvijas Dabas fonds vairākkārt norādījis, ka Zemkopības ministrijas piedāvājums ir ar trūkumiem un tos identificējusi arī Eiropas Komisija savos komentāros.
"Proti, ir minēts gan nepietiekamais atbalsts "Natura 2000" kompensācijās par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mežos, kur likmes rēķinātas ar 2013. gada datiem. Tur katram skaidrs, ka cenas šo gadu laikā ir mainījušās, kā arī šīs kompensācijas netiek plānotas pēc 2025. gada. Un saistībā ar zālāju biotopu apsaimniekošanu komisija ir norādījusi, ka izvirzītās mērķplatības Latvijā ir nepietiekamas un ir nepieciešama lielāka saskaņotība ar tā saucamo prioritāro rīcību ietvaru "Natura 2000" aizsargājamām teritorijām," stāstīja Dabas fonda vadītājs Andrejs Briedis.
Viņš nepiekrīt, ka nav nepieciešami būtiski Latvijas plāna uzlabojumi.
"Bažīgus mūs dara Zemkopības ministrijas atbilde, ka ministrija lielākoties redz to problēmu, ka ir tikai nepietiekami skaidrotas lietas Eiropas Komisijai.
Bet ir skaidrs, ka šīs lietas ar zālāju biotopiem un meža kompensācijām, tās nav risināmas ar skaidrojumiem vai kosmētiskām izmaiņām," uzsvēra Briedis.
Zemkopības ministrija sola, ka arī ar nevalstiskajām organizācijām būs diskusija par plāna uzlaboto versiju, visticamāk, šovasar. Savukārt ar Eiropas Komisiju Kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas stratēģiju cer saskaņot jau rudenī, jo tai jāstājas spēkā no nākamā gada.
